Turaidas mūra pils un pilskalns
13. gadsimta sākumā Turaidas pilskalnā pirms mūra pils uzcelšanas atradusies lībiešu valdnieka Kaupo koka pils. Divus gadus pēc tās nodedzināšanas, 1214. gadā, uzbūvē pirmo mūra nocietinājumu – Frēdelandes kastelu (castellum – latīņu valodā ir apzīmējums mazām pilīm, deminutīvs vārdam castrum – pils). Pilskalna apbūve strauji paplašinās. Jau 1218. gadā dokumentos tiek minēta nocietināta pils Turaida (castrum Treyden)..
Tautasdziesmu parks, Dainu kalns
Stāstu par Latvijas un Turaidas vēsturi bagātāku dara gadsimtu gaitā pārmantotā tautas mutvārdu daiļrade, kas izgaismo tautas raksturu un poētiski rāda tās attieksmi pret notikumiem.
Turaidas baznīca un Baznīckalns
Turaidas baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, būvēta 1750. gadā. Dievnams atrodas Baznīckalnā, kas ir sena baznīcu celšanas vieta. Arheoloģiskā izpēte apliecina, ka šajā vietā pirms tam atradušās vismaz divas baznīcas.
Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrs
Turaidas muiža veidojas pie 1214. gadā būvētās Rīgas arhibīskapa Turaidas pils. Pirmsākumā (13. gadsimtā) muiža ir tikai vieta zemnieku desmitās tiesas labības savākšanai, vēlāk tur ir arī klēts tās uzglabāšanai. Sākot ar 16. gadsimtu, muiža kļūst par saimniecisku vienību, kurā ietilpst apkārtējā zeme, meži, ūdeņi, muižas centrs ar saimniecisko apbūvi, dārzi un parki..
Lībiešu taka
Pirmās takas Turaidā iestaigājuši pirms tūkstoš gadiem Gaujas lejtecē dzīvojošie lībieši. Ar laiku biežāk lietotās gājēju un zirgu iemītās taciņas izveidojās par lielākiem ceļiem. Vienu no senajiem ceļiem, kas tālāk turpinās līdz Gaujai, iezīmē Lībiešu takas lejas daļa. Lībiešu takas nosaukums nav vēsturiski veidojies, bet mūsdienās dots, lai saglabātu Turaidas pirmiedzīvotāju – lībiešu tautas vārdu.
Māras taka
Māras taka ir 300 metrus gara un šķērso Māras strautu. Ejot pa Māras taku, no Dziesmu dārza var nokļūt Dainu kalnā. Sena tradīcija aicina 25. martā Māras dienas rītā, agri pirms saules lēkta mazgāties strautā, kas tek pret rītiem – tad kļūst stiprs un vesels. Turot godā ticējumu, ir cēlies nelielā strauta un visas takas nosaukums. Ievu, vīgriežu, peoniju un vizbuļu ieskauta takas malā novietota skulptūra “Jāņu akmens”.
Arheologa Jāņa Graudoņa Turaidas pils apvedtaka
Turaidas pils apvedtaka nosaukta arheologa Jāņa Graudoņa (1913–2005) vārdā. Vairāk nekā 25 gadus Jānis Graudonis veltīja Turaidas pils arheoloģiskai izpētei. Iegūstās liecības sniedza neaizvietojamu informāciju par pils vēsturi un liela daļa no izpētē atrastām senlietām skatāmas pils ekspozīcijās un iepazīstamas muzejrezervāta izdotajos krājuma katalogos.