Turaidas meža parks veidots kā vieta, kurā vecākiem kopā ar bērniem gūt ierosmi dabas izzināšanai, kurā ikviens var rast prieku krāšņās dabas spirdzinājumā.
Pieejamība: Meža parka takas klātas ar grants segumu un pieejamas visos gadalaikos. Tās paredzētas kājāmgājējiem, pa tām var pārvietoties ar bērnu ratiņiem. Cilvēkiem ratiņkrēslā nepieciešama pavadošā persona. Meža parkā būs interesanti jebkura vecuma apmeklētājiem.
Takas garums-1.3 km, grūtības pakāpe-viegla
No Apmeklētāju centra līdz Turaidas meža parkam – 450 m
Ilgums: 1 stunda
Nesteidzīgai pastaigai Turaidas meža parkā vēlams atvēlēt vismaz 1 stundu.
Apraksts
Turaidas meža parks aizņem 6,1 ha no Turaidas muzejrezervāta kopējās platības, tā ir dabas telpa ar izteiktu reljefu, astoņām vēsturisko dīķu vietām, upītes gravu un dabīgu koku apaugumu. Ainavā izceļas trīs īpaši koki – ozols, mežābele un priede, kas atbilst dižkoka statusam. Vecie lapkoki kalpo par piemērotu mājvietu dažādiem kukaiņiem, arī īpaši aizsargājamajam lapkoku praulgrauzim (Osmoderma barnabita).
Ekspozīcijas veidotāji:
Turaidas muzejrezervāts: Ija Kivlina – satura autore un kuratore, Gunta Zaķīte – projekta vadītāja, Vija Stikāne – direktores vietniece zinātniskajā darbā.
Zinātniskie konsultanti: Andrejs Svilāns (dendroloģija, LNBD), Voldemārs Spuņģis (entomoloģija, Latvijas universitāte), Maksims Balalaikins (entomoloģija, Daugavpils universitāte), Zanda Segliņa (bioloģe, Dabas aizsardzības pārvalde).
Dizains”: arhitekts Didzis Jaunzems (SIA “DJA”).
Budžets: daļēji finansēts no projekta “Dārza pērles ikvienam”, kas tiek īstenots INTERREG Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmā.
Kāpēc veidot “Kukaiņu viesnīcas”
Pasaulē strauji samazinās kukaiņu daudzveidība. Lielākā daļa augu bez mazo darboņu palīdzības nevarētu veiksmīgi ražot sēklas un augļus. Apputeksnētāji nodrošina vismaz 70 % kultūraugu sugu apputeknēšanu. Latvijā ap 6 tūkstoši kukaiņu sugu nodrošina augu apputeksnēšanu. Galvenie no tiem ir bites, tauriņi, mušas un vaboles.
Lai atbalstītu dabas daudzveidību un atbalstītu čaklos palīgus arvien biežāk tiek veidotas “kukaiņu viesnīcas”. Turaidas meža parkā izveidotas pavisam vienkāršas kukaiņu viesnīcas – malkas krāvumi Bet ir uzbūvēta arī īpaša, no kukaiņu pētnieku ieteiktiem materiāliem būvēta “Luksus viesnīca”.

Mežābele – dārza bēglis vai Latvijas savvaļas retums?
Lai gan Latvijā par “mežābelēm” bieži saucam visas ābeles ar skābiem augļiem, īstā savvaļas mežābele “tīrā veidā” pie mums gandrīz vairs nav sastopama – gadsimtu gaitā tā sakrustojusies ar dārza ābelēm, saglabājot vien mežābelei raksturīgās pazīmes:
- Lapas otra puse ir gluda
- Dzinumi mēdz būt dzeloņsmaili
- Augļu diametrs nav lielāks par 4 cm
Ekspozīcijā uzzināsiet, kā atpazīt mežābeli no mājas ābeles un aplūkosiet vienu no 6 Turaidas muzejrezervāta mežābelēm – dižkokiem.

Latvija – dižkoku zeme
Dižkoki ir savu sugu vecākie un lielākie eksemplāri, nozīmīgi un izcili ainavas elementi – dabas krāšņuma un varenības apliecinājums. Tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā.
Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu. Katrai sugai ir savs dižuma mērs. Koka apkārtmēru mēra 1,30 m augstumā no sakņu kakla.
Dižkoks un tā tuvākā apkārtne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājams ir ne tikai pats koks, bet arī teritorija zem koka vainaga un vēl 10 m josla ap to.
Latvijas dižkokiem Dabas aizsardzības pārvalde piešķir zīmi jeb “ordeni” ozollapas izskatā.
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 15 000 valsts nozīmes dižkoku. Turaidas muzejrezervātā aug vairāk kā 20 dižkoku.
Turaidas meža parkā ir izveidots īpašs “dižkoku mērs”, kurā katrs var samērīties ar kādu no dižkokiem.

Kas ir “Lietussarga suga”?
Tā ir suga, kuras aizsardzība automātiski pasargā arī daudzus citus augus un dzīvniekus. Pasargājot vienu “galveno”, mēs kā ar lietussargu apsedzam visus pārējos, kas dzīvo tai līdzās.
Galvenais un aizsargājamais Turaidas meža parka varonis ir skarabeju dzimtas vabole – Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita).
Lapkoku praulgrauzim patīk saules apspīdēti veci, dobumaini koki. Ja vecie koki pazūd, tad pazūd arī praulgrauzis un citi dzīvnieki. Lapkoku praulgrauža mājvieta liecina par augstu dabas daudzveidību šajā teritorijā. Lapkoku praulgrauzis ir “lietussarga suga” vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no veciem un dobumainiem kokiem.
Sargājot vecos kokus, mēs palīdzam praulgrauzim un visiem viņa draugiem mežā!
Lai uzzinātu vairāk par šīs noslēpumainās vaboles dzīvi – paciemojies tās dobumā!



