Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas piecas 19. gs. iespiedgrafikas lapas, kas attēlo apkārtnes ievērojamas celtnes vai gleznainus dabas skatus. Divas no tām ir krāsainas litogrāfijas – vienas uzraksts norāda, ka redzama Turaidas Šveices māja (Das Schweizer-Haus zu Treiden[1]), kas toreiz kalpoja par viesnīcu un krogu, bet otrā atpazīstama Krimulda pils (Kremon[2]), klasicisma stilā būvētā muižas dzīvojamā ēka.
Pārējās trīs ir vienkrāsainas litogrāfijas, kas attēlo Turaidas muižas dārznieka māju un liepu dārzu (Der Lindengarten zu Treiden[3]), skatu no liepu dārza uz Gaujas senleju (Aussicht aus dem Lindengarten in Treiden[4]), kā arī Gūtmaņalu (Die Gutmannshöhle[5]). Visām piecām lapām ir līdzīgi izmēri – attēla augstums ir 14 līdz 15 cm un platums 22 līdz 23 cm, bet visa lapa kopā ar baltajām apmalēm ir apmēram 30 x 40 cm liela.
Tās gatavotas pēc viena mākslinieka zīmējumiem, par ko liecina visām vienādie uzraksti zem attēla – “No dabas zīmējis A. Hāgens” (Nach der Natur gez. v. A. Hagen), un tās iespiedis Tartu (tolaik Tērbata, vācu Dorpat) litogrāfs G. F. Šlāters (Lith. v. G. F. Schlater in Dorpat).
Literatūrā latviešu valodā atrodamas dažas norādes, ka A. M. Hāgena darbi glabājas Igaunijas muzejos, bet mazāk tie apzināti Latvijas krātuvēs. Vēsturnieks Aleksandrs Jansons 1961. gadā publicējis savākto informāciju, ka Igaunijas Vēstures muzejā atrasti A. M. Hāgena izgatavoti vairāku Latvijas pilsdrupu un to apkārtnes skati (Aizkraukle, Āraiši, Augstroze, Cēsis, Ikšķile, Koknese, Krimulda, Lielvārde, Ļaudona, Mujāni, Nurmiži, Rauna, Salaspils, Sigulda, Trikāta, Turaida).[6] Tie ir zīmuļa, sēpijas vai tušas zīmējumi un akvareļi, kas datēti ar laiku starp 1832. un 1843. gadu.
Mākslas vēsturnieks Romis Bēms 1984. gadā iznākušajā grāmatā par 19. gs. mākslu atzīmējis A. M. Hāgena sēpijas un eļļas tehnikā gleznotās Siguldas apkārtnes ainavas,[7] bet nevienas attēlu nav publicējis un to atrašanās vietu nav norādījis. Ziņas par litogrāfijām, kas gatavotas pēc Hāgena zīmējumiem, publikācijās atrodamas maz.
Vēsturniece Anita Meinarte, rakstot par Latvijas viduslaiku piļu attēlojumiem 19. gs. litogrāfijās, minējusi četrus A. M. Hāgena darbus – G. F. Šlātera iespiestās litogrāfijas “Sigulda”, “Krimulda”, Lorupes krogs” un “Cēsu pils”, kas glabājas Latvijas Nacionālā Vēstures muzejā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Viņa izteikusi pieņēmumu, ka minētās litogrāfijas varētu būt no viena cikla.[8] Tagad tam iegūts apstiprinājums. Bet vispirms iepazīsim abu mākslinieku svarīgākos dzīves datus.
Kas bija A. M. Hāgens un G. F. Šlāters?
Augusts Matiass Hāgens (August Matthias Hagen) ir pazīstams Baltijas vācu mākslinieks. Viņš dzimis 1794. gadā dzirnavu nomnieka ģimenē Vijciemā, kas atrodas netālu no Valkas.[9] Mācījies apriņķa skolā Cēsīs, kur sācis interesēties par mākslu. 1810. gadā devies uz Tērbatu un nākamajā gadā iestājies turienes universitātes Zīmēšanas skolā, kur mācījies pie grafiķa Karla Augusta Zenfa (Karl August Senff, 1770–1838). Pēc tam 1820.–1823. gadā Hāgens turpinājis mākslas studijas Vācijā, Austrijā un Šveicē. 1825.–1838. gadā strādāja kā mākslinieks un pasniedza zīmēšanu pilsētas skolās. 1837. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija viņam piešķīra brīvmākslinieka nosaukumu.
Nākamajā 1838. gadā pēc K.A. Zenfa nāves Hāgens kļuva par Zīmēšanas skolas vadītāju. Kad redzes pasliktināšanās dēļ viņš 1851. gadā bija spiests darbu skolā atstāt, darbīgais mākslinieks pievērsās fotografēšanai un atvēra fotosalonu. Hāgena ģimenē bija 10 bērni, no kuriem divi kļuva par māksliniekiem – dēls Aleksandrs (Alexander Hagen, 1827–1869) un meita Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca (Julie Wilhelmine Hagen-Schwarz; 1824–1902), kas 1873. gadā uzgleznoja tēva portretu. A. M. Hāgens miris 1878. gadā Tērbatā.
Hāgens zīmējis un gleznojis dabasskatus un drupu ainavas gan Rietumeiropā, gan Tērbatas apkārtnē, bet vairākas vasaras, sevišķi 19. gs. 30. un 40. gados, viņš apceļoja Vidzemi. Veselu rindu zīmējumu Hāgens lika litografēt, lai daudzos eksemplāros iespiestās grafikas lapas izplatītu Baltijā un gūtu ienākumus plašās ģimenes uzturēšanai. Pavairošanu veica Tērbatas litogrāfs Georgs Frīdrihs Šlāters.
Georgs Frīdrihs Šlāters (1804–1870) dzimis Tilzītē, kur izmācījies par daiļkrāsotāju. Jaunībā viņš atceļojis uz Rīgu, bet drīz pārcēlies uz Tērbatu, kur nodzīvojis visu mūžu. Viņš sākumā gatavojis lelles leļļu teātrim un rotaļlietas bērniem, bet vienlaikus cītīgi mācījies. Gadu nostrādājis par zīmēšanas skolotāju, Šlāters 1837. gadā atvēra pirmo litogrāfijas[10] darbnīcu Tērbatā un kļuva par plašā apkārtnē pazīstamu iespiedgrafikas izgatavotāju jeb litogrāfu.[11]
Jau 1838. gadā viņš veica pirmos vairākkrāsu litogrāfijas iespiešanas mēģinājumus. Viņa mākslinieciskais mantojums ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tajā pārstāvētas gan ainavas, gan portreti. Daļa no Šlātera litogrāfijām ir uzskaitīta 1908. gadā iznākušajā Baltijas mākslinieku leksikonā. Starp tām arī vienā teikumā norādīts uz darbiem, kas tapuši pēc Hāgena zīmējumiem ar kopēju nosaukumu “Malerische Ansichten aus Livland” (Gleznaini skati no Vidzemes), bet nav dots ne šī cikla lapu skaits, ne iespiešanas gads. Leksikonā nesaistīti ar minēto ciklu kā Šlātera iespieddarbs pēc Hāgena zīmējuma nosaukta arī 1841. gada litogrāfija “Der Prahm bei Segewold” (Prāmis pie Siguldas).[12]
Kā šīs lakoniskās ziņas saistās ar iepriekšminētajām Turaidas apkārtnes litogrāfijām? Tas noskaidrojās, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā vietnē Periodika.lv šķirstot 19. gs. laikrakstu lapas.
Litogrāfiju cikls “Vidzemes gleznainie skati”
Rīgā iznākušās avīzes “Rigasche Zeitung” 1843. gada 14. augusta un 16. novembra numuros ievietoti sludinājumi, ka J. Deibnera (Deubner) veikalā nopērkama A. Hāgena Tērbatā izdotā pirmā burtnīca “Vidzemes gleznainie skati” (Malerische Ansichten Livlands) ar pieciem attēliem. To paraksti doti sekojoši: Turaidas Šveices māja (Das Schweizer-Haus zu Treiden), Siguldas prāmis (Der Prahm von Segewold), Lorupes krogs (Der Krug von Kronenberg), Krimulda (Kremon) un Sigulda (Segewold). Visas piecas grafikas lapas kopā maksāja 2 rubļus, bet katru litogrāfiju atsevišķi varēja dabūt par 50 kapeikām.
Cikla “Vidzemes gleznainie skati” pirmās burtnīcas divu lapu nosaukumi ir tādi paši, kā lasāmi uz raksta sākumā norādītajām Turaidas muzejrezervāta krāsainajām litogrāfijām. Visi pieci nosaukumi atbilst Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas katalogā uzskaitītajām grafikas lapām.[13]
Šī cikla vienkrāsaini novilkumi ar minētajiem Turaidas apkārtnes skatiem atrodami arī Tartu universitātes digitālajā bibliotēkā.[14] Tā kā litogrāfijas izdeva daudzos eksemplāros, droši vien dažādu valstu mākslas krātuvēs var uziet vēl citas aplūkotā cikla lapas – gan daudzkrāsainus, gan vienkrāsainus novilkumus. Piemēram, litogrāfija ar Lorupes kroga skatu glabājas Herdera institūta fotoarhīvā Mārburgā (Vācijā),[15] bet lapa ar ceļu uz Turaidu – Tartu Mākslas muzejā.[16]
Laikam Hāgena izdotā cikla pirmajai burtnīcai bija pietiekama pircēju piekrišana, lai gadu vēlāk sekotu turpinājums. Avīzes “Rigasche Zeitung” 1844. gada 21. jūnija numurā lasāms jauns sludinājums, ka pie J. Deibnera (Deubner) par 2 rubļiem nopērkama A. Hāgena Tērbatā iespiesta otrā burtnīca “Vidzemes gleznainie skati”.
Tajā bija ievietotas sekojošas litogrāfijas: Gūtmaņa ala (Die Gutmannshöhle); skats no Turaidas liepu dārza (Aussicht aus dem Lindengarten in Treiden); Turaidas liepu dārzs (Der Lindengarten zu Treiden); Ceļš uz Turaidu (Der Eingang nach Treiden); skats uz Turaidu un Siguldu (Ansicht nach Treiden und Segewold).
Cikla otrās burtnīcas litogrāfiju nosaukumi ir analogi raksta sākumā minētajām Turaidas muzejrezervāta trīs litogrāfijām, kurās redzama Gūtmaņala, Turaidas liepu dārza skats ar dārznieka māju, kā arī Gaujas senlejas ainava, kas paveras no Turaidas liepu dārza. Četras vienkrāsainas litogrāfijas no otrās burtnīcas atrodamas Tartu universitātes digitālās bibliotēkas fotoarhīvā.[17]
Spriežot pēc abiem aplūkotajiem avīžu sludinājumiem, Hāgena izdoto litogrāfiju ciklā “Vidzemes gleznainie skati” bijušas desmit lapas, kas litografētas 1843. un 1844. gadā. Tomēr iespējams, ka atsevišķas šī cikla litogrāfijas tapušas kādu gadu agrāk.
Vai Vilhelma Neimaņa 1908. gadā publicētajā mākslinieku leksikonā norādītais 1841. gads pie Siguldas prāmja skata ir kļūda, vai arī šī litogrāfija tiešām iespiesta divus gadus agrāk par citām, pašlaik nav pasakāms. Var izteikt pieņēmumu, ka Hāgens bija iecerējis izdot vēl trešo burtnīcu ciklā “Gleznaini Vidzemes skati”. Par to netieši norāda divas litogrāfijas ar līdzīgiem lapas izmēriem un vietas nosaukumu šriftu, kā arī to pašu autoru vārdiem – jau iepriekš minētais Cēsu pilsdrupu[18] un Bērzaines muižas skats (Birkenruh).[19]
Klasicisms, romantisms vai …?
Interese par savas apkārtnes gleznainiem dabas skatiem un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem Baltijas vācu mākslinieku vidū parādījās 18. gs. beigās. Eiropas arhitektūrā un glezniecībā tolaik valdīja klasicisma stils, kurā tika atspoguļots klasiskās pagātnes arhitektūras mantojums. Klasicisma ainavas rāda ideāli skaistu dabu, tām raksturīga vienkārša un stingra kompozīcija, skaidru līniju zīmējums, līdzsvars un harmonija, monohromu vai atturīgu krāsu izmantošana.
Gleznām un grafikas lapām mākslinieki izvēlējās teātra skatuvei līdzīgu uzbūvi – vienā malās tika zīmēta “kulise” – masīvas klints siena vai koka stumbrs ar lapotni, kas ierobežoja labi pārskatāmu dabas skatu, vidusplānā ievietoja stafāžu – sīkas cilvēku vai dzīvnieku figūriņas mierīgās pozās, bet tālais un dūmakā grimstošais aizmugures plāns radīja attēla dziļuma iespaidu.
Tā kā Latvijas teritorijā antīku celtņu nebija, vietējie mākslinieki kopš 18. gs. beigām pievērsās viduslaiku pilsdrupu un to gleznainās apkārtnes attēlošanai. Kaut arī klasicisms Baltijas mākslā valdīja līdz 19. gs. vidum, glezniecībā vienlaikus bija sastopamas arī romantisma iezīmes. Mākslinieki – romantiķi mēģināja caur dabas tēliem izpaust dvēseles pārdzīvojumus un dažādus noskaņojumus – vientulību, pamestību, nostalģisku gremdēšanos pagātnē vai – taisni pretēji – spēcīgas jūtas un satricinošus dzīves pavērsienus.
Hāgena zīmētajos Turaidas apkārtnes skatos redzams gan realitātei tuvs un topogrāfiski precīzs celtņu attēlojums (Krimulda, Lorupes krogs, Prāmis pie Siguldas), gan vareno senatnes liecinieku – pilsdrupu bojāejas nostalģisks fiksējums (Ceļš uz Turaidu, Siguldas pilsdrupas), gan panorāmiskas ainavas ar pacilājošu dabas varenuma baudījumu (skats uz Turaidu un Siguldu, skats no Turaidas liepu dārza), gan vientuļa ceļinieka pretstatījums nospiedošajam klints smagumam (Gūtmaņala), gan sadzīves aina – atpūtnieku grupa pie Turaidas Šveices mājas. Hāgena mākslā jaušamas gan klasicisma, gan romantisma, gan reālisma iezīmes, tomēr neviens no tiem nedominē.
Latviešu mākslas vēsturnieks Romis Bēms savulaik rakstīja, ka “par klasicistu dēvētā” Hāgena darbos “dabas tēla atklāsme, dramatisms un emocionālais spriegums liecina jau par īsteni romantisku īstenības uztveri”.[20] Turpretī vācu mākslas vēsturnieks Gerds Helge Fogels uzskata, ka Hāgens, kaut apguvis romantiskās ainavas teoriju, tomēr savos darbos paudis poētisku skatījumu uz realitāti. Viņš esot tiecies pēc rūpīga, topogrāfiski precīza ainavas atveidojuma, bet to pasniedzis “idealizētas realitātes” atmosfērā, tuvojoties idilliskām bīdermeijera ainavām.[21] Arī litogrāfa Šlātera darbus igauņu mākslas vēsturnieki pieskaita bīdermeijera stilā ieturēta reālisma mākslai.[22]
Kaut arī Hāgena zīmētajos Turaidas apkārtnes skatos izpaužas vairāku mākslas stilu un strāvojumu iezīmes, šis fakts nemazina to vērtību. Aplūkotais litogrāfiju cikls “Vidzemes gleznainās ainavas” ir ne tikai raksturīga 19. gs. pirmās puses iespiedgrafikas darbu sērija, bet arī nozīmīgs Gaujas senielejas un tās krastos bijušo izcilāko celtņu, senatnes pieminekļu un dabas skatu dokumentējums, kā arī sava laika kultūrainavas, vides un ļaužu attēlojums.
Turaidas apkārtne Augusta Matiasa Hāgena zīmējumos 1. daļa
Sagatavoja Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
[1] Turaidas muzejrezervāta (TMR) krājuma inv. Nr. SM 2022.
[2] TMR, SM 2021.
[3] TMR, SM 2020.
[4] TMR, SM 1373.
[5] TMR, SM 1372.
[6] Aleksandrs Jansons. Izografiskais materiāls par Latviju Igaunijas PSR ZA Vēstures muzejā. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga 1961. 169.-173. lpp.
[7] Bēms. Romis. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. Rīga: Zinātne, 1984. 95. lpp.
[8] Anita Meinarte. Latvijas pilis un pilsdrupas 19. gadsimta pirmās puses un vidus litogrāfijās. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. Sast. Ieva Ose. (Latvijas viduslaiku pilis, VI). 365.-384. lpp. Šeit 378., 379. lpp.
[9] Biogrāfijas ziņas no: Wilhelm Neumann. Lexikon Baltischer Künstler. Riga: Jonck & Poliewsky, 1908, S. 59. Epp Preem. Ühe eluloo algus: Kunstnik August Matthias Hageni (1794–1878) autobiograafia ja tema Liivimaa pildid. Anfang einer Lebensgeschichte: Die Autobiographie des Künstlers August Matthias Hagen (1794–1878) und sine Bider aus Livland. Tallinn: Eesti Ajaloomuuseum, 2015.https://en.wikipedia.org/wiki/August_Matthias_Hagen ; https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Matiass_H%C4%81gens
[10] Litogrāfija (no grieķu lithos – akmens un graphein – rakstīt) jeb akmensspiedums ir grafikas gludspieduma tehnika, kurā izmanto noteiktas šķirnes šīfera plāksni. Uz tās noslīpētās virsmas ar speciālu taukainu zīmuli pārnes zīmējumu, kurā ar skābi izkodina nepieciešamos laukumus. Tad zīmējumu pārklāj ar drukas krāsu un ar spiedes palīdzību iegūst daudzus nospiedumus uz papīra.
[11] Neumann. Lexikon.., S. 138.
[12] Neumann. Lexikon.., S. 138, 139.
[13] Sk. LNB katalogā, meklējot “August Matthias Hagen”: Wenden, R IL-2/52; Kremon, R IL-2/60; Der Krug von Kronenberg, R IL-2/61; Segewold, R IL-2/62; Der Prahm von Segewold, R IL-2/63; Das Schweizer-Haus zu Treiden, R IL-2/64; R IL-2/65. Krimuldas pils attēls apskatāms LNB digitālajā bibliotēkā: https://digitalabiblioteka.lv/?col=1063779&q=Cremon
[14] Tartu universitātes digitālo fotonegatīvu kolekcija (ADA):
Das Schweizer-Haus zu Treiden – http://hdl.handle.net/10062/80781 ;
Der Prahm von Segewold – http://hdl.handle.net/10062/80782 ;
Der Krug von Kronenberg – http://hdl.handle.net/10062/80779 ;
Kremon – http://hdl.handle.net/10062/80778 ;
Segewold – http://hdl.handle.net/10062/80784
[15] ”Der Krug von Kronenberg”, Herder-Institut, Marburg, Inv. Nr. 229259b. https://www.herder-institut.de/bildkatalog/iv/229259b
[16] Tartu Kunstimuuseum, TKM TR 3900 G 1182; https://www.muis.ee/museaalView/1743580
[17] Tartu ADA: Aussicht aus dem Lindengarten in Treiden – http://hdl.handle.net/10062/80780;
Der Lindengarten zu Treiden – http://hdl.handle.net/10062/80785 ;
Der Eingang nach Treiden – http://hdl.handle.net/10062/80786 ;
Ansicht nach Treiden und Segewold –http://hdl.handle.net/10062/80783 ;
[18] Wenden: LNB, R IL-2/52; Tartu ADA http://hdl.handle.net/10062/80846
[19] Birkenruh: Tartu ADA http://hdl.handle.net/10062/80776
[20] Romis Bēms. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. Rīga: Zinātne, 1984. 95. lpp.
[21] Gerd Helge Vogel. August Matthias Hagen (1794–1878) – deutschbaltische Landschaftsmalerei zwischen romantischem Aufbruch und provinzieller Selbstgenügsamkeit. Baltic Journal of Art History. Vol. 10 (2015). Pieejams: https://ojs.utlib.ee/index.php/bjah/article/view/BJAH.2015.10.02
[22] Eesti kunsti ajalugu, 3: 1770 – 1840. [History of Estonian art]. Vol. 3. Tallinn: Eesti Kunstiakadeemia, 2017. 485.