Ko lems līvu likteņzirgs?

Turaida izsenis ir bijusi lībiešu zeme. Lībieši (arī līvi) ir somugru kultūrai un valodu saimei piederīga tauta, kas Gaujas lejteces zemes sāk apdzīvot 11. gadsimtā. Turaidas muzejrezrevāts, popularizējot Turaidas vēsturiskā centra bagāto mantojumu, turpina novada iedzīvotājus un viesus iepazīstināt ar Gaujas lībiešu likteņgaitām.

Izglītojošā programma „Ko lems līvu likteņa zirgs?” rosina atklāt Latvijas pamatiedzīvotāju – lībiešu senvēsturi, kultūru un valodu. Iesaistoties spēlē, programmas dalībnieki nokļūs senlīvu pasaulē un izdzīvos vēsturisko situāciju Turaidā pirms 819 gadiem.

Jaunizveidotā programma piemērota dažāda vecuma skolas vecuma bērniem un jauniešiem. Programmas ietvaros dalībnieki tiks iepazīstināti ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, īpašu uzmanību pievēršot somugru mitoloģijai un dzīvei Turaidas novadā 12. gadsimtā. Ekspozīcijas apskates laikā katrs dalībnieks saņems uzdevumu, kura izpilde nodrošinās iekļūšanu nodarbību telpā – senlīvu pasaulē. Dalībnieki, iejūtoties Turaidas līvu tēlos, piedalīsies improvizētā tautas sapulcē. Vēsturiskās spēles pamatā izmantoti Indriķa hronikā aprakstītie notikumi 1191.gadā Turaidā, kur līvu tautas sapulcē ar zirga palīdzību tiek noteikta dievu griba – izlemts mūka, misionāra Teoderiha liktenis:

… bīskapam (Meinardam) bija līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā – cisterciešu ordeņa brālis Teoderihs, vēlāk bīskaps Igaunijā; to Turaidas līvi gribēja ziedot saviem dieviem, tāpēc, ka viņa sējumi tīrumos deva labāku ražu nekā pašu sējumi, kas, lietus pārplūdināti, aizgāja postā. Tika sapulcināta tauta un dievu griba par ziedošanu izzināta zilējot; tapa nolikts šķēps, un zirgs kāpa pār to, pēc Dieva gribas pirmo sperdams dzīvības lēmēju kāju. Brālis lūdza Dievu ar muti, svētīja ar roku. Zīlnieks apgalvoja, ka zirga mugurā sēžot kristiešu dievs un virzot tam kāju, kas liekama pirmā, un tāpēc vajagot noslaucīt zirga muguru, lai dievs nokrīt zemē. Tas arī tika izdarīts, bet, tā kā zirgs, tāpat kā iepriekš, pirmo spēra dzīvības lēmēju kāju, brālis Teoderihs tika saglabāts dzīvei. (Indriķa hronika I : 10.)