Māras taka ir 300 metrus gara un šķērso Māras strautu. Ejot pa Māras taku, no Dziesmu dārza var nokļūt Dainu kalnā. Sena tradīcija aicina 25. martā Māras dienas rītā, agri pirms saules lēkta mazgāties strautā, kas tek pret rītiem – tad kļūst stiprs un vesels. Turot godā ticējumu, ir cēlies nelielā strauta un visas takas nosaukums. Ievu, vīgriežu, peoniju un vizbuļu ieskauta takas malā novietota skulptūra “Jāņu akmens”.
Skulptūra “Jāņu akmens”
Vasaras saulgrieži ir saules pilnbrieda laiks, kad tā uzkāpusi debesu kalna pašā virsotnē – gada garākā diena un īsākā nakts. Vasaras saulgriežos, kas tiek dēvēti arī par Jāņiem, tos svinot, ievērojot tautas tradīcijas, var piedzīvot atklāsmi par dabas vareno enerģiju. Tieši Jāņos var fiziski sajust, kā visa dzīvā radība saņem spēkus, uzplaukst neparastā krāšņumā un dāsni dalās ar ikvienu. Viss ir vienots – Dievs, Daba un Cilvēks. Tā ir vienotība, kas rada harmoniju.
Skulptūrā “Jāņu akmens” divi jaunieši, Jāņu nakts apburti, skatās debesīs, lai ieraudzītu “Laimas lēmumiņu”. Jaunības plaukums sasaucas ar dabā briestošajiem dzīvības un auglības spēkiem. Apkārt skulptūrai aug papardes, kas, kā vēsta tautasdziesmas, uzzied reizi gadā. Tas, kurš atrod papardes ziedu, gūst laimi.
Skulptūra “Jāņu akmens” atklāta 1993. gadā, un tā atrodas Māras takas malā.
