- \n
- during research expeditions in neighbouring regions, thus obtaining a wide choice of ethnographic objects which characterize rural life in the 19th and 20th century;<\/li>\n\n\n\n
- obtained as artefacts during archaeological excavations;<\/li>\n\n\n\n
- as a result of puposeful purchases for new exhibitions and expansion of the collection;<\/li>\n\n\n\n
- received as donations from private persons or organizations.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n
One of the most significant collections of the museum is archaeological collection based on the artefacts, obtained during archaeological excavations in the Turaida stone castle, which bring a unique evidence of the castle`s history. The archeological collection comprises also materials which have been obtained during research work in the former Turaida and Sigulda castle district areas and provide evidence for the period of time until the 17th and 18th century. A part of this collection is displayed in the museum`s exhibitions which are related to the history of the Turaida stone castle and Gauja Livs.<\/p>\n\n\n\n
Museum has a wide-ranging collection of documents. A significant part of it discloses the relations between the Turaida estate and subjected to it peasants. Information about the history of L\u0113durga-Turaida congregation from 1914 \u2013 1958 can be find in the church registers.<\/p>\n\n\n\n
In the museum`s book collection there is a rare object \u2013 a book issued by Nicolaus Mollin in 1593 \u201eThe renewed rules issed by R\u012bga Town Council against luxury of garments and other things.\u201d The rich collection includes both \u2013 the local press issues of the beginning of the 20th century and postcards which provide a graphic evidence about historical events.<\/p>\n\n\n\n
Afi\u0161u un plak\u0101tu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta afi\u0161u un plak\u0101tu kolekcij\u0101 ir p\u0101ri par 400 vien\u012bb\u0101m, kas aptver laika posmu no 20. gadsimta 20. gadiem l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m.<\/summary>\n
Plak\u0101tu kolekcij\u0101 ir vair\u0101ki v\u0113rt\u012bgi m\u0101kslas darbi. \u0160eit j\u0101piemin Vitolda Kucina 1986. gad\u0101 darin\u0101tais plak\u0101ts \u201eTuraida \u2013 muzejs\u201d un m\u0101kslinieka Aleksandra Stankevi\u010da 80. gadu beig\u0101s darin\u0101t\u0101 grafika \u201eTuraidas muzejrezerv\u0101ts\u201d.<\/p>\n\n\n\n
Liel\u0101ko plak\u0101tu da\u013cu sast\u0101da politiskas propagandas izdevumi no padomju perioda v\u0113l\u0113\u0161anu a\u0123it\u0101cijas. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b da\u017eu m\u016bsdienu politisko partiju v\u0113l\u0113\u0161anu a\u0123it\u0101cijas plak\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n
Afi\u0161as liel\u0101koties inform\u0113 par pas\u0101kumiem, kas notiku\u0161i Siguldas pils\u0113t\u0101 padomju period\u0101. 20. gadsimta 60. un 70. gados Siguld\u0101 un Saulkrastos notika vair\u0101ki rajona Dziesmu un Deju sv\u0113tki. Popul\u0101ri bija jaunie\u0161u pilngad\u012bbas sv\u0113tki, kas s\u0101k\u0101s ar g\u0101jienu cauri pils\u0113tai l\u012bdz pat pilsdrup\u0101m, kur turpin\u0101j\u0101s ar svin\u012bg\u0101m run\u0101m un jaunie\u0161u godin\u0101\u0161anu. Siguldas pils\u0113tas kult\u016bras nam\u0101 akt\u012bvi darboj\u0101s gan estr\u0101des or\u0137estris, gan te\u0101tris, kori un deju kolekt\u012bvi. Pa\u0161darb\u012bbas kolekt\u012bvi bija vienk\u0101r\u0161am padomju cilv\u0113kam pieejamais veids, k\u0101 p\u0113c nogurdino\u0161as darba dienas izbaud\u012bt jaunrades prieku, ska\u0146u un kust\u012bbas harmoniju, iejusties cit\u0101s lom\u0101s, sav\u0101m rok\u0101m rad\u012bt kaut ko jaunu un skaistu. Par iesp\u0113j\u0101m iepaz\u012bties, klaus\u012bties un skat\u012bties inform\u0113 afi\u0161as, kuras tagad glab\u0101jas Turaidas muzejrezerv\u0101t\u0101.<\/p>\n\n\n\n
20. gadsimta laik\u0101 Sigulda no atp\u016btas un t\u016brisma pils\u0113tas, k\u013cuvusi par noz\u012bm\u012bgu vietu Latvijas sporta dz\u012bv\u0113. Notiek vieglatl\u0113tikas, kalnu sl\u0113po\u0161anas, sacens\u012bbas starp da\u017e\u0101du organiz\u0101ciju str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem, auto un moto sacens\u012bbas. Par sporta aktivit\u0101t\u0113m var g\u016bt ieskatu t\u0101 laika afi\u0161\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Padomju period\u0101 radu\u0161\u0101s jaunas trad\u012bcijas \u2013 tiek ieviestas soci\u0101listisk\u0101s sacens\u012bbas starp vien\u0101 nozar\u0113 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem speci\u0101listiem. Zin\u0101tniski p\u0113tnieciskaj\u0101 saimniec\u012bb\u0101 \u201eSigulda\u201d notiek Vissavien\u012bbas mehaniz\u0113t\u0101s slauk\u0161anas meistaru sacens\u012bbas, popul\u0101ras ir lauksaimniec\u012bbas izst\u0101des, kur\u0101s ir iesp\u0113ja iepaz\u012bties ar nozares jaun\u0101kajiem sasniegumiem un atkl\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n
Siguld\u0101 akt\u012bvi darboj\u0101s ar\u012b R\u012bgas rajona d\u0101rzkop\u012bbas un bi\u0161kop\u012bbas biedr\u012bba, kas r\u012bkoja ziedu izst\u0101des, iek\u0101rtoja br\u012bvdabas keramikas izst\u0101di biedr\u012bbas pu\u0137u d\u0101rz\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Skaitliski maz\u0101k ir pirm\u0101s Latvijas br\u012bvvalsts perioda pas\u0101kumu afi\u0161u, ta\u010du inform\u0101cija, ko sniedz \u0161ie iespieddarbi, \u013cauj spriest par kult\u016bras dz\u012bves aktualit\u0101t\u0113m laik\u0101, kad akt\u012bvi darbojas da\u017e\u0101das biedr\u012bbas, kuras r\u012bko izst\u0101des, sar\u012bkojumus un koncertus. Katra biedr\u012bba iepaz\u012bstina ar jaunumiem, regul\u0101ri atskait\u0101s par paveikto p\u0101rskata period\u0101, par iekas\u0113taj\u0101m biedru naud\u0101m, t\u0101s izlietojumu un paredz\u0113tajiem darbiem un pas\u0101kumiem. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir vair\u0101kas afi\u0161as par Rikteres (atrad\u0101s M\u0101lpils novad\u0101, Sidgund\u0101) un apk\u0101rtnes Bi\u0161kop\u012bbas biedr\u012bbas atkl\u0101\u0161anas sv\u0113tkiem 1923. gad\u0101, par regul\u0101ri r\u012bkotajiem medus sv\u0113tkiem, Jaun\u0101 gada sagaid\u012b\u0161anas sar\u012bkojumiem, bi\u0161kopju darba r\u012bku un ra\u017eojumu izst\u0101d\u0113m. Kolekcij\u0101 ir afi\u0161a par Lauku jaunatnes biedr\u012bbas r\u012bkoto mantu loteriju 1931. gad\u0101. Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas afi\u0161a, kas 1938. gada 18. novembr\u012b aicin\u0101jusi S\u0113jas pagasta iedz\u012bvot\u0101jus san\u0101kt kop\u0101 uz svin\u012bgu pas\u0101kumu savas valsts 20. dzim\u0161anas dien\u0101. Afi\u0161as aug\u0161pusi rot\u0101 patriotisks z\u012bm\u0113jums ar uzleco\u0161u sauli ar izplestiem stariem fon\u0101, centr\u0101 meitene tautas t\u0113rp\u0101, kurai apk\u0101rt ir kokle, gr\u0101mata, lab\u012bbas stati\u0146\u0161 un v\u0113l vair\u0101ki priek\u0161meti, kas saist\u0101s ar latvisko dz\u012bveszi\u0146u, \u010daklumu un tautas labkl\u0101j\u012bbu. Z\u012bm\u0113jumu no aug\u0161puses apvij Latvijas karogs, savuk\u0101rt zem z\u012bm\u0113juma ir m\u016bsu tautas l\u016bg\u0161anas pirmie tr\u012bs v\u0101rdi: \u201eDievs sv\u0113t\u012b Latviju\u201d ar valsts \u0123erbo\u0146a z\u012bm\u0113jumiem abos st\u016bros. Vakara gait\u0101 paredz\u0113ta sv\u0113tku atkl\u0101\u0161ana, S\u0113jas skolas p\u0101rzi\u0146a A. Tulija refer\u0101ts par valsts sasniegumiem 20 gadu past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101, S\u0113jas dramatisk\u0101 te\u0101tra iestud\u0113t\u0101 rakstnieka Triju Zvaig\u017e\u0146u orde\u0146a kavaliera Aleksandra Gr\u012bna (1895 \u2013 1941) 1838. gad\u0101 sarakst\u012bt\u0101s lugas \u201eT\u0113vu zeme\u201d izr\u0101de un nosl\u0113gum\u0101 savies\u012bgs vakars ar dej\u0101m un rota\u013c\u0101m. R\u012bkot\u0101ji nodro\u0161ina satiksmes l\u012bdzek\u013cu uzraudz\u012bbu, sol\u012bta ar\u012b pilna bufete un garderobe. Interesants rekl\u0101mas plak\u0101ts ir sabiedr\u012bbas \u201eLatvijas eksports\u201d Latvijas pirm\u0101s br\u012bvvalsts laika izdevums \u201eLab\u0101kie li\u0137ieri\u201d.<\/p>\n\n\n\n
Da\u013ca \u0161\u012bs kolekcijas priek\u0161metu st\u0101sta par muzeja r\u012bkotajiem pas\u0101kumiem un sv\u0113tkiem. Uz arheologu izrakumu darba sezonas nosl\u0113guma pas\u0101kumu un atradumu izst\u0101di aicina z\u012bm\u0113tas afi\u0161as. 1985. gada 7. j\u016blij\u0101 tiek atkl\u0101ts Dainu kalns, uz kura atkl\u0101\u0161anas pas\u0101kumu aicina m\u0101kslinieka Vitolda Kucina z\u012bm\u0113ta afi\u0161a. Kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas vair\u0101ku folkloras festiv\u0101la \u201eBaltica\u201d afi\u0161as. Skaista un ori\u0123in\u0101la ir starptautisk\u0101 folkloras festiv\u0101la \u201eBaltica 2003\u201d afi\u0161a, kuru gatavoju\u0161i m\u0101kslinieki M. Heimr\u0101ts un J. Murovskis.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Apavu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/apavu_kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nApavi ir noz\u012bm\u012bga cilv\u0113ka ap\u0123\u0113rba sast\u0101vda\u013ca, k\u0101jas cilv\u0113ki ap\u0101vu\u0161i jau no senatnes. Pirmie apavi bija vienk\u0101r\u0161i no ne\u0123\u0113r\u0113t\u0101m \u0101d\u0101m ar caurumiem mal\u0101s, caur kuriem izvilktas tikpat vienk\u0101r\u0161i pagatavotas saites apava savilk\u0161anai ap k\u0101ju. Mainoties laikiem, main\u012bju\u0161ies apavi un materi\u0101li, no kuriem tie gatavoti.<\/summary>\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas nedaudz vair\u0101k par 50 da\u017e\u0101du apavu p\u0101ru. Liela da\u013ca no tiem ieg\u016bti no viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jierm \u2013 k\u0101 d\u0101vin\u0101jumi, muzeja darbinieku eksped\u012bcij\u0101s pa tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtnes saimniec\u012bb\u0101m, ta\u010du ir ar\u012b Turaidas mui\u017eas \u0113ku izp\u0113tes rezult\u0101t\u0101 ieg\u016bti apavi. Apavi ir sava laika liecinieki, un katra priek\u0161meta st\u0101sts liecina par m\u016bsu v\u0113sturi, sadz\u012bves paradumiem un v\u0113l\u0101kos gados ar\u012b par modes tendenc\u0113m. Kolekcij\u0101 ir gan sievie\u0161u kurpes un z\u0101baci\u0146i, gan v\u012brie\u0161u z\u0101baki, gan krietni sen\u0101kos laikos valk\u0101ti apavi \u2013 v\u012bzes un pastalas.<\/p>\n\n\n\n
V\u0113l 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 v\u012bzes pratu\u0161i darin\u0101t katr\u0101s m\u0101j\u0101s \u2013 jo \u0161is apavs bijis \u013coti neiztur\u012bgs, un \u0101tri pl\u012bsis. Bie\u017e\u0101k v\u012bzes gatavotas no liepu miz\u0101m vai l\u016bkiem, kas sapl\u0113sti apm\u0113ram 1-2 centimetrus plat\u0101s sloksn\u012bt\u0113s un sap\u012btas caurviju pinum\u0101. Galvenok\u0101rt t\u0101s valk\u0101tas str\u0101d\u0101jot zemes darbus. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir divi v\u012b\u017eu p\u0101ri, vienas, stipri novalk\u0101tas, remonta laik\u0101 atrastas Siguldas Balt\u0101s pils b\u0113ni\u0146os.<\/p>\n\n\n\n
Laukos pla\u0161i un ilgi lietots apavs bija pastalas. T\u0101s gatavoja no miec\u0113tas liellopa \u0101das, ja darin\u0101ja no ne\u0123\u0113r\u0113tas \u0101das, t\u0101da pastala izmirkstot palika \u013coti cieta. Pastalas gatavoja no speci\u0101li piegrieztas \u0101das gabala, kuram gar mal\u0101m iegrieza caurumi\u0146us, kuros ievilka \u0161auru \u0101das sloksn\u012bti, kas savelk s\u0101nu malas un ar kur\u0101m pastalu var\u0113ja piesiet pie k\u0101jas. Pastalas nereti valk\u0101ja v\u0113l 20. gadsimta 30. gados.<\/p>\n\n\n\n
Interesantas ir kurpes ar koka zoli, kas gatavotas darbn\u012bc\u0101 R\u012bg\u0101 p\u0113c pas\u016bt\u012bjuma. Zole darin\u0101ta divda\u013c\u012bga, lai p\u0113das da\u013c\u0101 loc\u012btos un b\u016btu viegl\u0101ka staig\u0101\u0161ana, kurpes virspuse \u0161\u016bta no s\u012bki pu\u0137aina auduma. Kurpes valk\u0101tas 20. gadsimta 40. gados. Lai gan muzeja kr\u0101jum\u0101 apavu kolekcij\u0101 vair\u0101k p\u0101rst\u0101v\u0113ti sievie\u0161u apavi, tom\u0113r ir ar\u012b da\u017ei interesanti v\u012brie\u0161u apavi. 70. gadu beig\u0101s muzeja kr\u0101jum\u0101 non\u0101ca dzelzce\u013cnieku z\u0101baki ar koka zoli, \u0101das un auduma virspusi, sastiprin\u0101mi ar dzelzs spr\u0101dz\u0113m. \u0160\u0101di z\u0101baki valk\u0101ti v\u0101cu okup\u0101cijas laik\u0101, str\u0101d\u0101jot uz dzelzce\u013ca.<\/p>\n\n\n\n
\u013boti skaistas ir \u201eLatvijas apavu kara\u013ca\u201d R\u016bdolfa Egl\u012b\u0161a 20. gadsimta 30. gados darin\u0101t\u0101s sievie\u0161u zam\u0161\u0101das kurpes uz vid\u0113ji augsta pap\u0113d\u012b\u0161a. Uz kurp\u012btes iek\u0161\u0113j\u0101s zol\u012btes ir gan kurpju darin\u0101t\u0101ja v\u0101rds, gan ar\u012b starptautiskaj\u0101s izst\u0101d\u0113s ieg\u016bto meda\u013cu att\u0113li. R\u016bdolfs Egl\u012btis savu pirmo kurpju darbn\u012bcu atv\u0113ra 1915. gad\u0101, kad vi\u0146\u0161 bija tikai 26 gadus vecs. \u012as\u0101 laik\u0101 vi\u0146\u0161 darb\u012bbu papla\u0161in\u0101ja un deva darbu vair\u0101kiem kurpniekiem. Egl\u012btis regul\u0101ri papildin\u0101ja savas zin\u0101\u0161anas par apavu izgatavo\u0161anu, cik vien bie\u017ei tas bija iesp\u0113jams, dev\u0101s \u0101rzemju braucienos, lai redz\u0113tu, k\u0101das jaunas metodes un fasoni tiek gatavoti citviet Eirop\u0101. R\u016bdolfs Egl\u012btis neaprobe\u017eoj\u0101s ar izgl\u012bto\u0161anos tikai profesion\u0101l\u0101 zi\u0146\u0101, vi\u0146\u0161 m\u0101c\u012bj\u0101s z\u012bm\u0113\u0161anu, valodas, pilnveidoj\u0101s ar\u012b runas m\u0101ksl\u0101, apguva biznesa zin\u012bbas un sportojis. R\u016bdolfa Egl\u012b\u0161a kurpju veikals un ra\u017eotne past\u0101v\u0113ja l\u012bdz pat 20. gadsimta 40. gadu s\u0101kumam, p\u0113c II pasaules kara beig\u0101m vi\u0146\u0161 emigr\u0113ja un m\u016b\u017ea nogali pavad\u012bja Kan\u0101d\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Lai d\u0101mu kurp\u012btes nesamirktu un vienm\u0113r b\u016btu sausas k\u0101jas, kop\u0101 ar kurp\u0113m bija nop\u0113rkami eleganti virs\u016b uzvelkami z\u0101baci\u0146i ar paredz\u0113tu vietu kurpes pap\u0113d\u012btim. Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 ir divi p\u0101ru \u0161\u0101du gumijas apavu, kas ra\u017eoti akciju sabiedr\u012bb\u0101s \u201eMeteors\u201d un \u201eKvadr\u0101ts\u201d, kas abi bija noz\u012bm\u012bgi gumijas izstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eot\u0101ji starpkaru period\u0101 Latvij\u0101. A\/s \u201eMeteors\u201d ra\u017eoja ar\u012b aukstam laika piem\u0113rotus apavus, kam zoles da\u013ca bija no gumijas, bet z\u0101baka aug\u0161puse bija no filc\u0113tas vilnas. V\u0113l\u0101kos gados \u0161ie uz\u0146\u0113mumi tika apvienoti vien\u0101 ra\u017eotn\u0113 \u201eSarkanais kvadr\u0101ts\u201d.<\/p>\n\n\n\n
No interesant\u0101kajiem v\u012brie\u0161u apaviem j\u0101min Latvijas Armijas virsnieka z\u0101baki un padomju perioda milicijas formas t\u0113rp\u0101 ietilpsto\u0161ie z\u0101baki. Apavu mode\u013ci ir \u013coti l\u012bdz\u012bgi, un ar\u012b kvalit\u0101tes zi\u0146\u0101 visai l\u012bdzv\u0113rt\u012bgi. Gatavojot ekspoz\u012bciju Turaidas mui\u017eas p\u0101rvaldnieka vecaj\u0101 dz\u012bvojam\u0101 m\u0101j\u0101, kr\u0101jum\u0101 tika ieg\u0101d\u0101ti 19. gadsimta otr\u0101 pus\u0113 gatavoti v\u012brie\u0161u garstulmu z\u0101baki. Z\u0101baka zoles piestiprin\u0101tas ar mazaj\u0101m kurpnieku nagli\u0146\u0101m, stulms uz\u0161\u016bts piln\u012bgi piegu\u013co\u0161s k\u0101jai. Lai z\u0101baki saglab\u0101tu formu un nezaud\u0113tu savu labo izskatu, tajos ievietoti speci\u0101li tr\u012bsda\u013c\u012bgi, no koka izgatavoti ielikt\u0146i ar lok\u0101mu p\u0113das da\u013cu.<\/p>\n\n\n\n
M\u016bsu muzeja kr\u0101jum\u0101 pavisam maz ir b\u0113rnu apavu \u2013 viens \u0161\u0146or\u0113jams pusz\u0101baci\u0146\u0161 un kurp\u012bte, aiztais\u0101ma ar spr\u0101dzi. \u0100das zol\u012btes piestiprin\u0101tas ar mazaj\u0101m kurpnieku nagli\u0146\u0101m. \u0160ie apavi var\u0113tu b\u016bt darin\u0101ti 20. gadsimta 30. gados, valk\u0101ti Turaidas apk\u0101rtn\u0113. B\u0113rnu m\u0101jas apavs ir tambor\u0113ta \u010d\u012bbi\u0146a, kas saglab\u0101jusies diezgan slikt\u0101 st\u0101vokl\u012b.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 interesants sporta apavs noteikti j\u0101piemin slidu z\u0101baki un piestiprin\u0101m\u0101s slidas, k\u0101das valk\u0101tas 20. gadsimta 50. un v\u0113l 60. gados. Pa\u0161as slidas pie z\u0101bakiem stiprin\u0101ja ar siksn\u0101m un spr\u0101dz\u0113m, z\u0101baka pap\u0113d\u012b ir rombveida caurums, kur j\u0101iestiprina slidas izvirz\u012bjums, lai t\u0101 tur\u0113tos un var\u0113tu dro\u0161i doties uz ledus. Pirms da\u017eiem gadiem kr\u0101jumu papildin\u0101ja ar\u012b sl\u0113pju z\u0101baku p\u0101ris \u2013 \u0161\u0146orz\u0101baki, kam ar koka nagli\u0146\u0101m piestiprin\u0101ta papildus zol\u012bte purngal\u0101. Z\u0101baka pap\u0113d\u012b grope sl\u0113pju stiprin\u0101juma tros\u012btes aiz\u0137er\u0161anai. \u0160\u0101da tipa sl\u0113pju z\u0101baki tika valk\u0101ti v\u0113l 20. gadsimta 80. gados.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Audio un video materi\u0101lu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
Audio un video materi\u0101lu kolekcija ir sam\u0113r\u0101 neliela un ar\u012b aptvertais laika periods nav \u012bpa\u0161i gar\u0161. Kop\u0113jais vien\u012bbu skaits \u0161aj\u0101 kolekcij\u0101 ir tuvu pie 300 priek\u0161metiem.<\/summary>\n
<\/p>\n\n\n\n
V\u0113rt\u012bgs ieguvums audio materi\u0101lu kolekcij\u0101 ir 12 ska\u0146u pla\u0161u alb\u016bmi ar klasisk\u0101s m\u016bzikas ierakstiem, kurus Eduards Sili\u0146\u0161 1931. gad\u0101 ieg\u0101d\u0101jies no Muzik\u0101liju firmas \u201eEdgars Rode\u201d, kas bija firmas \u201eJul. Heinr. Zimmermann\u201d p\u0101rst\u0101vniec\u012bba Latvij\u0101. Ska\u0146u pla\u0161u alb\u016bmi ieg\u0101d\u0101ti kop\u0101 ar skapja gramofonu, par ko muzeja kr\u0101juma dokumentu kolekcij\u0101 ir dar\u012bjumu kv\u012btis par maks\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n
Audio ieraksti glab\u0101 ar\u012b turaidie\u0161u balsis atmi\u0146u st\u0101st\u012bjumos, tajos fiks\u0113ti gan pavisam seni notikumi, bet ir ar\u012b nesen\u0101s pag\u0101tnes liec\u012bbas par padomju laiku \u2013 p\u0113ckara gadiem, kolhoza dibin\u0101\u0161anu, darbu un sadz\u012bvi.<\/p>\n\n\n\n
Interesanti video materi\u0101li kolekcij\u0101 ir no muzeja darbinieku eksped\u012bcij\u0101m pa tuv\u0113jo apk\u0101rtni \u2013 L\u0113durgu, Turaidu, In\u010dukalnu. \u0160ie materi\u0101li glab\u0101 dzimtu v\u0113stures st\u0101stus, laika un varu mai\u0146u iespaidu uz cilv\u0113ku dz\u012bv\u0113m. Film\u0101s varam pakav\u0113ties atmi\u0146\u0101s par aizg\u0101ju\u0161iem laikiem un cilv\u0113kiem. Dz\u012bves vitalit\u0101tes un optimisma pilns ir turaidie\u0161a M\u0101rti\u0146a Krasti\u0146a st\u0101st\u012bjums, neskatoties uz visu p\u0101rdz\u012bvoto un pieredz\u0113to. Interesants ir ar\u012b laikabiedru st\u0101st\u012bjums par aklo muzikantu \u2013 P\u0113teri Oli\u0146u, kur\u0161 muzic\u0113ja pie p\u0101rceltuves p\u0101r Gauju pie Siguldas 20. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113. Pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta 30. gadu pres\u0113 par muzikantu rakst\u012bja: \u201cMet\u0101s jau kr\u0113sla, kad bra\u0161ais vienk\u0101jis beidza savus \u0161\u0137ietami neizpu\u0161\u0137otos st\u0101stus. P\u0101ri Gaujai l\u0113ni sl\u012bd pr\u0101mis. Augstajos, koku apaugu\u0161os krastos pog\u0101 lakst\u012bgalas un no avotain\u0101m t\u0113rc\u0113m dr\u016bmi un l\u0113ni pace\u013cas miglas pavedieni. No P\u0101rgaujas \u0161urp atlido v\u0113l p\u0113d\u0113j\u0101s polkas ska\u0146as, jo krast\u0101 pie plosta sp\u0113l\u0113 vecais un neredz\u012bgais Siguldas ermo\u0146iku v\u012brs, kas visus plosta p\u0101rbrauc\u0113jus sagaida ar mar\u0161u vai bra\u0161u polku. Tas bij\u2019 P\u0113teris Oli\u0146\u0161 no Vain\u012b\u017eiem, simpatisks un god\u012bgs ve\u010duks. Ik vakarus no p\u0101rceltuves neredz\u012bgais k\u0101pa Turaidas kaln\u0101 p\u0101rlaist nakti. Pirms da\u017eiem gadiem ar\u012b vi\u0146\u0161 bija uzk\u0101pis Turaid\u0101, tai viet\u0101, no kurienes vairs lej\u0101 nekad nen\u0101ks.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Lielu da\u013cu kolekcijas sast\u0101da jau ar m\u016bsdien\u0101m un muzejrezerv\u0101ta aktivit\u0101t\u0113m saist\u012bti video ieraksti. Pas\u0101kumi muzej\u0101, izst\u0101\u017eu atkl\u0101\u0161ana, gadsk\u0101rtu iera\u017eu sv\u0113tki iem\u016b\u017ein\u0101ti video film\u0101s. Interesants materi\u0101ls ir par izp\u0113tes gaitu Turaidas mui\u017eas p\u0101rvaldnieka vecaj\u0101 dz\u012bvojam\u0101 m\u0101j\u0101, fiks\u0113ts ar\u012b restauratoru darbs, atjaunojot sienas dekorat\u012bvo kr\u0101sojumu, ko tagad var skat\u012bt ar\u012b muzeja apmekl\u0113t\u0101ji p\u0101rvaldnieka m\u0101jas ekspoz\u012bcij\u0101. Fiks\u0113tas ar\u012b kult\u016brvides izmai\u0146as un dabas kr\u0101\u0161\u0146ums Turaidas v\u0113sturiskaj\u0101 centr\u0101. Bag\u0101t\u012bgs materi\u0101lu kl\u0101sts ir par m\u016bsu tautas dz\u012bv\u0113 svar\u012bgiem notikumiem \u2013 atmodas s\u0101kumu, Dainu kalna izveidi un koncertiem, kas apliecina tautas sp\u0113ku un gribu. Video film\u0101s varam skat\u012bt starptautisk\u0101 folkloras festiv\u0101la Baltica koncertus, kas notiku\u0161i Dainu kaln\u0101 un Dziesmu d\u0101rz\u0101. M\u016bsu kr\u0101jum\u0101 ir materi\u0101li un sarunas ar iev\u0113rojamiem m\u016bsu kult\u016bras cilv\u0113kiem \u2013 ar TMR direktori Annu Jurk\u0101ni, ar Gun\u0101ru Jansonu, tik\u0161an\u0101s ar \u0112valdu Valteru. Ar Dainu kalna t\u0113lnieku Induli Ranku varam tikties film\u0101 \u201eV\u012brs kalna gal\u0101\u201d. Videomateri\u0101los fiks\u0113tas ar\u012b \u0101rzemju viesu viz\u012btes, \u0161eit noteikti j\u0101piemin Igaunijas prezidenta Lenarta Meri viz\u012bte Turaid\u0101. Skat\u0101mi ar\u012b materi\u0101li, ko gatavoju\u0161i muzeja speci\u0101listi, k\u0101 L. Beiti\u0146as saruna ar Oskaru Staltu par l\u012bvu tautas iera\u017e\u0101m. Videofilmas glab\u0101 ar\u012b dramatiskus materi\u0101lus par 2002. gada febru\u0101ra notikumiem, kad notika pilskalna nogruvumi un s\u0101k\u0101s c\u012b\u0146a ar dabas sp\u0113kiem \u2013 izp\u0113tes urbumi pils pagalm\u0101, pils teritorijas melior\u0101cijas darbi visa gada garum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Pirms da\u017eiem gadiem visas kr\u0101jum\u0101 eso\u0161\u0101s video filmas, izmantojot jaun\u0101k\u0101s tehnolo\u0123ijas, tika p\u0101rrakst\u012btas uz modern\u0101kiem datu nes\u0113jiem, lai nodro\u0161in\u0101tu to saglab\u0101\u0161anos un iesp\u0113ju izmantot \u0161os materi\u0101lus p\u0113tniec\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m un muzeja pas\u0101kumu sagatavo\u0161an\u0101.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Arheolo\u0123ijas kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Arheologijas-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nPar kr\u0101juma arheolo\u0123isko materi\u0101lu kolekcijas aizs\u0101kumu Turaidas muzejrezerv\u0101t\u0101 (toreiz – v\u0113l k\u0101 Siguldas novadp\u0113tniec\u012bbas muzejam) var uzskat\u012bt 1949. gada 26. j\u016bnij\u0101 no Centr\u0101l\u0101 Valsts V\u0113stures muzeja (tagad\u0113jais – LNVM) depon\u0113tos divus akmens cirvjus – atrastus In\u010dukalna apk\u0101rtn\u0113, ta\u010du pirmie dokument\u0101li fiks\u0113tie arheolo\u0123iskie priek\u0161meti no Turaidas pils teritorijas kr\u0101jum\u0101 non\u0101k 1953. gad\u0101, kad notiek Latvijas ZA V\u0113stures instit\u016bta arheologa A. Stubava organiz\u0113ti izp\u0113tes darbi gar pils centr\u0101l\u0101 tor\u0146a pamatni; rezult\u0101t\u0101 atradumi ietv\u0113ra da\u017e\u0101du gadsimtu senlietas, jau no XII gs.<\/summary>\n
Bet kolekcijas liel\u0101ko da\u013cu sast\u0101da priek\u0161meti, kas ieg\u016bti no Turaidas pils arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes J. Graudo\u0146a vad\u012bb\u0101 – s\u0101kot ar 1974. gadu. Turkl\u0101t arheolo\u0123iskie izrakumi veikti ar\u012b \u0101rpus pils nocietin\u0101juma m\u016briem – preciz\u0113jot pils teritorijas apb\u016bvi.<\/p>\n\n\n\n
Turaidas pil\u012b atrast\u0101s senlietas var nosac\u012bti iedal\u012bt div\u0101s da\u013c\u0101s: uz Gaujas l\u012bbie\u0161u (jeb l\u012bvu) kult\u016brai attiecin\u0101m\u0101s (XI \u2013 XIII gs.) un viduslaiku m\u016bra pils perioda priek\u0161meti (XIII \u2013 XVIII gs.). Visi \u0161ie atradumi p\u0101rst\u0101v da\u017e\u0101du veidu priek\u0161metu grupas, piem\u0113ram – rotaslietas<\/strong>: gredzeni, piekari\u0146i, aproces, saktas; darba r\u012bki un instrumenti<\/strong>: cirvji, \u012bleni, na\u017ei, adatas, kalti, veseri, naglas, viras; pils celtniec\u012bb\u0101 izmantot\u0101s b\u016bvdeta\u013cas<\/strong>: \u0137ie\u0123e\u013ci, jumta k\u0101rni\u0146i, apdarin\u0101ti akme\u0146i, kr\u0101sns podi\u0146i, iedz\u012bt\u0146i. Par kara darb\u012bbu liecina iero\u010di un bru\u0146ojums<\/strong>: bultu un \u0161\u0137\u0113pu uzga\u013ci, lielgabalu un musketu lodes, bru\u0146u un iero\u010du deta\u013cas. Par saimniecisko ros\u012bbu nor\u0101da pla\u0161i p\u0101rst\u0101v\u0113ti sadz\u012bves priek\u0161meti<\/strong>, piem\u0113ram: keramikas, met\u0101la un stikla trauku lauskas, koka un kaula izstr\u0101d\u0101jumi, viduslaiku keramikas p\u012bpju fragmenti, da\u017e\u0101du gadsimtu mon\u0113tas (s\u0101kot ar XII gs.), dekorat\u012bvi apkalumi. Visu min\u0113to un citu nenosaukto grupu senlietu paraugi apskat\u0101mi Turaidas pils ekspoz\u012bciju telp\u0101s. Izst\u0101d\u012btie arheolo\u0123iskie priek\u0161meti ir tikai da\u013ca no muzeja kr\u0101jum\u0101 eso\u0161\u0101.<\/p>\n\n\n\n
\u0145emot v\u0113r\u0101, ka Turaidas muzejrezerv\u0101ta p\u0113tniec\u012bbas darbs neaprobe\u017eojas tikai ar pils kompleksu un Turaidas Bazn\u012bckalnu, kr\u0101juma arheolo\u0123iskaj\u0101 kolekcij\u0101 iek\u013cauti materi\u0101li no k\u0101dreiz\u0113j\u0101 Turaidas pils novada teritorijas un Siguldas apk\u0101rtnes arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes objektiem – k\u0101 pilskalni un senkapu lauki: Turaidas K\u0101r\u013cakalns, \u201eP\u016bte\u013ci\u201d, Krimuldas pagasta \u201ePriedes\u201d, \u201eLiepenes\u201d, \u201eAnnas kalns\u201d, Krimuldas bazn\u012bca ar turpat l\u012bdz\u0101s eso\u0161o Kubeseles pilskalnu un Jauno kaps\u0113tu (\u201eT\u0101l\u0113ni\u201d), Vanga\u017eu \u201eMelkerti\u201d, S\u0113jas \u201eV\u012bl\u0113t\u0101ji\u201d, Siguldas pilsdrupas un t\u0101m blakus situ\u0113tais Krustakalns, Siguldas pagasta Satezeles pilskalns, Saksu kalns. Kolekcij\u0101 ietverts kal\u0113ja darbar\u012bku depoz\u012bts (XII \/ XIII gs.) no Doles \u201eRau\u0161iem\u201d. K\u0101 ar\u012b ieskait\u012btas apk\u0101rtnes iedz\u012bvot\u0101ju atnestas savrupatrastas senlietas. Patlaban Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma kolekcij\u0101s iek\u013cautas 7057<\/strong> arheolo\u0123iskas senlietas.<\/p>\n\n\n\n
Pie arheolo\u0123isko materi\u0101lu kolekcijas sast\u0101vda\u013cas pieskait\u0101ms muzeja \u012bpa\u0161um\u0101 ieg\u016btais unik\u0101lais (Raganas pagast\u0101 atrasts) X \u2013 XI gs. sudraba senlietu depoz\u012bts – sast\u0101vo\u0161s no 176<\/strong> priek\u0161metiem – Rietumeiropas un ar\u0101bu mon\u0113t\u0101m, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101d\u0101m rotas liet\u0101m. \u0160is depoz\u012bts izst\u0101d\u012bts Turaidas muzejrezerv\u0101t\u0101 Gaujas l\u012bbie\u0161iem velt\u012btaj\u0101 ekspoz\u012bcij\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Lai inform\u0113tu sabiedr\u012bbu par muzeja kr\u0101jum\u0101 eso\u0161\u0101m senliet\u0101m, Turaidas muzejrezerv\u0101ts piedal\u0101s valsts muzeju kopkataloga sast\u0101d\u012b\u0161anas projekt\u0101 – \u0161\u012b projekta uzdevums ir ievietot interneta vietn\u0113 senlietu att\u0113lus kop\u0101 ar anot\u0101cij\u0101m.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Darba r\u012bku kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Darba-riku-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 darba r\u012bku kolekcij\u0101 ir aptuveni 850 darba r\u012bku, kuri gatavoti laika posm\u0101 no 19. gadsimta vidus l\u012bdz pat 20. gadsimta 50. gadiem. Daudzi no \u0161iem priek\u0161metiem caur gadsimtiem ir saglab\u0101ju\u0161i gan savu \u0101r\u0113jo izskatu, gan pielieto\u0161anas veidu.<\/summary>\n
Apm\u0113ram 600 da\u017e\u0101dus amatniec\u012bbas darba r\u012bkus lietoju\u0161i lauku amatnieki un zemnieki sev nepiecie\u0161amo iedz\u012bves priek\u0161metu un darba r\u012bku gatavo\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Visvair\u0101k priek\u0161metu izmantots tekstiliju izgatavo\u0161anas proces\u0101, lai no lina un vilnas non\u0101ktu l\u012bdz audeklam \u2013 apm\u0113ram 200 kr\u0101juma vien\u012bbas. T\u0101s ir linu m\u012bst\u012bklas, linu poga\u013cu c\u0113rtam\u0101s l\u0101psti\u0146as, susek\u013ci, aitu c\u0113rpam\u0101s dzirkles, vilnas k\u0101rstuves, t\u012btavas, v\u0113rpjamie rati\u0146i, audekla metam\u0101s l\u0101psti\u0146as, stelles u.c. Dr\u0113bnieka un rokdarbu procesu atspogu\u013co 60 priek\u0161meti, s\u0101kot ar adatu un uzpirksteni, rokdarbu r\u0101m\u012bti, tamboradatu, rokdarbu galdi\u0146u, \u0161uv\u0113ja lek\u0101lu, beidzot ar \u0161ujma\u0161\u012bn\u0101m, ar\u012b paz\u012bstamaj\u0101 \u201eSinger\u201d firm\u0101 gatavoto. Kolekcij\u0101 ir 45 da\u017e\u0101da lieluma un materi\u0101la gludek\u013ci \u2013 og\u013cu gludek\u013ci ar skursteni, og\u013cu gludek\u013ci ar ventil\u0101cijas atver\u0113m apak\u0161da\u013c\u0101, bultas gludek\u013ci un viengabala gludek\u013ci. Ir ar\u012b pavisam mazi gludekl\u012b\u0161i, kurus izmantoja mazu ap\u0123\u0113rba deta\u013cu \u2013 apkakl\u012b\u0161u, apro\u010du, me\u017e\u0123\u012b\u0146u un kabatlakati\u0146u gludin\u0101\u0161anai. Kolekcij\u0101 ir ar\u012b kurpnieka darba r\u012bki \u2013 apavu liestes, z\u0101baku stulmu formas veidnes, \u201e\u0161peiles\u201d (koka nagli\u0146as) un \u0161ujma\u0161\u012bna apavu \u0161\u016b\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Apm\u0113ram 160 darba r\u012bkus izmantoju\u0161i kokamatnieki \u2013 da\u017e\u0101das \u0113veles, sl\u012bpbe\u0146\u0137us, greb\u013cus, urbjus, sv\u0101rpstus, skr\u016bvsp\u012bles, z\u0101\u0123us un z\u0101\u0123\u012b\u0161us, l\u012bme\u0146r\u0101\u017eus un sv\u012btru velkamos, tecilu asme\u0146u uzasin\u0101\u0161anai. Koka \u201eblakus produktu\u201d izmanto\u0161anas darba r\u012bki \u2013 zaru slotu sienamais un pilns instrumentu komplekts ratu st\u012bpu gatavo\u0161anai \u2013 st\u012bpbe\u0146\u0137is st\u012bpu mizo\u0161anai un pl\u0113\u0161anai, mizojamais greblis, \u0161\u0137\u012bnis pl\u0113\u0161anai, blu\u0137is st\u012bpu liek\u0161anai, st\u012bpu uzvelkamais, prese st\u012bpu saspie\u0161anai sai\u0161\u0137os, p\u0101rvad\u0101\u0161anai. St\u012bpu gatavo\u0161ana t\u0101pat k\u0101 t\u016bristu spie\u0137u gatavo\u0161ana bija \u013coti izplat\u012bta turaidie\u0161u nodarbo\u0161an\u0101s. Kolekcij\u0101 ir ap 120 kal\u0113ja darbar\u012bku \u2013 <\/strong>pl\u0113\u0161as, lakta un da\u017e\u0101das maz\u0101s lakti\u0146as, knaibles, nagl\u012bzeri, meise\u013ci, \u0101muri, veseri, cirt\u0146i, urbji un v\u012bt\u0146grie\u017ei, k\u0101 ar\u012b og\u013cu bigulis ar ko ogles \u0113z\u0113 sabakst\u012bt. T\u0101 k\u0101 kal\u0113ji apkala ar\u012b zirgus, tad kolekcij\u0101 ir ar\u012b \u0161im procesam nepiecie\u0161amie instrumenti \u2013 knaibles zirgu nagu apgrie\u0161anai, v\u012ble nagu v\u012bl\u0113\u0161anai, pakavu naglas un pakavu naglu atliecamais.<\/p>\n\n\n\n
Neliel\u0101 skait\u0101 muzej\u0101 ir sedlinieka, plostnieka, virvju v\u012b\u0161anas un citi darba r\u012bki. Zemkop\u012bb\u0101 izmantoti ap 130 priek\u0161metu. No zemes apstr\u0101des darba r\u012bkiem kr\u0101jum\u0101 ir 25 priek\u0161meti \u2013 sp\u012b\u013carkls, vienleme\u0161a arkls, divzirgu arkls, k\u0101 ar\u012b koka tapu un dzelzs ec\u0113\u0161as, ec\u0113\u0161a \u201cez\u012btis\u201d, ci\u0146u grie\u017eamais un citi. Ir ar\u012b vienk\u0101r\u0161as piem\u0101jas sak\u0146u d\u0101rzos izmantotas l\u0101pstas un lejkanna. S\u0113\u0161anas procesu atspogu\u013co s\u0113tuves, rokas s\u0113jma\u0161\u012bna un sak\u0146u s\u0113jma\u0161\u012bna. Ar\u012b pirmais muzeja kr\u0101juma priek\u0161mets, kur\u0161 re\u0123istr\u0113ts ar pirmo numuru ir s\u0113tuve. Kolekcij\u0101 ir ar\u012b ra\u017eas nov\u0101k\u0161anas darba r\u012bki \u2013 45 vien\u012bbas \u2013 sirpji, vienrokas izkaptis un lab\u012bbas gr\u0101bekl\u012b\u0161i, \u0101bolu nov\u0101cam\u0101 k\u0101rts. Siena nov\u0101k\u0161anai paredz\u0113t\u0101s izkaptis, gr\u0101bek\u013ci, dak\u0161as un k\u0101sis siena vezumu nostiprin\u0101\u0161anai. 50 priek\u0161meti saist\u012bti ar graudu apstr\u0101di \u2013 sprigu\u013ci, koka graudu liek\u0161\u0137eres, graudu v\u0113t\u012bjam\u0101s l\u0101pstas, graudu v\u0113t\u012bjamie sieti, graudu beram\u0101 l\u0101psta, dzirnakme\u0146i, maisu vedamais, un graudu dzirnavas ar elektrisko motoru, kas izmantotas mie\u017eu mal\u0161anai lopbar\u012bbai, gatavotas 20. gs. 30. gados. Lopkop\u012bb\u0101 lietojamo darba r\u012bku kl\u0101sts nav sevi\u0161\u0137i liels \u2013 <\/strong>bar\u012bbas kap\u0101jamais dzelzis, lopbar\u012bbas kauss, govju iemaukti, m\u0113slu \u0137eksis un liekts koks kaut\u0137erme\u0146a uzk\u0101r\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Daudz pla\u0161\u0101k p\u0101rst\u0101v\u0113ti ir piensaimniec\u012bbas darbar\u012bki \u2013 piena k\u0101stuves, piena kanna, piena kubuli\u0146i, biezpiena kastes un muci\u0146a biezpiena glab\u0101\u0161anai, kr\u0113juma \u0137\u0113rnes, sviesta ku\u013cam\u0101s muci\u0146as, sviesta ku\u013cam\u0101 kaste, sviesta ku\u013cam\u0101s ma\u0161\u012bnas jeb centrif\u016bgas, sviesta spain\u012b\u0161i, sviesta formas jeb m\u0113ri, sviesta l\u0101psti\u0146as, kast\u012bte siera sie\u0161anai un st\u012bpa sviesta muci\u0146ai, k\u0101das turaidie\u0161i gatavoja un veda uz R\u012bgu p\u0101rdo\u0161anai muciniekiem. Neliel\u0101 skait\u0101 muzeja kr\u0101jum\u0101 ir bi\u0161kop\u012bb\u0101, medniec\u012bb\u0101, zvejniec\u012bb\u0101, plostniec\u012bb\u0101 un cit\u0101s nodarb\u0113s izmantotie darba r\u012bki.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Dokumentu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Dokumentu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTMR kr\u0101juma dokumentu kolekcij\u0101 ir apm\u0113ram 4300 da\u017e\u0101di dokumenti, kas attiecas uz laika posmu no 18. gadsimta l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m. Kolekcij\u0101 sistematiz\u0113ti personu dokumenti, kas ietver visda\u017e\u0101d\u0101kos personu apliecino\u0161os dokumentus, saist\u012btus ar dzim\u0161anu, iesv\u0113t\u012b\u0161anu, laul\u012bb\u0101m, darba gait\u0101m, izgl\u012bt\u012bbas ieg\u016b\u0161anu un ar cit\u0101m cilv\u0113ka dz\u012bv\u0113 svar\u012bg\u0101m noris\u0113m.<\/summary>\n
Noz\u012bm\u012bga sada\u013ca ir ar \u012bpa\u0161umu saist\u012btie dokumenti, kuros var izsekot da\u017e\u0101du varu un iek\u0101rtu ieviest\u0101m izmai\u0146\u0101m \u012bpa\u0161umu tiesib\u0101s, nodok\u013cu pras\u012bb\u0101m, zemes pirk\u0161anas un p\u0101rdo\u0161anas l\u012bgumiem. Kolekcij\u0101 ir ar\u012b reli\u0123isko organiz\u0101ciju dokumenti, valsts un pa\u0161vald\u012bbas p\u0101rvaldes iest\u0101\u017eu darb\u012bbas dokumenti, r\u012bkojumi, biedr\u012bbu, sabiedrisko organiz\u0101ciju dokumenti, apsveikumu, d\u0101vin\u0101jumu v\u0101ki, apbalvojumi \u2013 diplomi un goda raksti. Liela da\u013ca no \u0161\u012bm v\u0113stures liec\u012bb\u0101m muzej\u0101 ieg\u016btas eksped\u012bciju laik\u0101, apsekojot m\u0101jas tuv\u0101k\u0101 un t\u0101l\u0101k\u0101 apk\u0101rtn\u0113, nodoti ar\u012b iest\u0101\u017eu un sabiedrisko organiz\u0101ciju dokumenti. T\u0101 2009. gada nogal\u0113, \u012bstenojot teritori\u0101lo reformu, tika likvid\u0113ta R\u012bgas rajona padome un muzeja kr\u0101jum\u0101 pien\u0101ca liels papildin\u0101jums \u2013 R\u012bgas rajona padomes pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas inspekcijas apkopotie dokumenti, kas sniedz ieskatu par v\u0113stures un arheolo\u0123ijas pieminek\u013cu uzraudz\u012bbu un uzskaiti padomju period\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Interesanta sava laika liec\u012bba ir Siguldas draudzes rev\u012bzijas protokoli, v\u0101cu valod\u0101, s\u0101kti 1739.gad\u0101, p\u0113d\u0113jais dat\u0113ts ar 1802. gada 26. oktobri. Interesantas zi\u0146as izlas\u0101mas ar\u012b pirm\u0101s Latvijas br\u012bvvalsts laika dar\u012bjumu kv\u012bt\u012bs un r\u0113\u0137inos, m\u0101jas gr\u0101mat\u0101s un zemes pirk\u0161anas l\u012bgumos un aktos. Dokumenti paver svar\u012bgas lappuses m\u016bsu tautas dz\u012bv\u0113, ar\u012b nesen\u0101s pag\u0101tnes izzin\u0101\u0161an\u0101. Dokumentu kolekcij\u0101 b\u016btisku da\u013cu sast\u0101da ar\u012b pierakst\u012bt\u0101s turaidie\u0161u un siguldie\u0161u atmi\u0146as, kur\u0101s caur cilv\u0113ka personisko izj\u016btu gammu atkl\u0101jas konkr\u0113ti notikumi un cilv\u0113ka dz\u012bves gait\u0101s piedz\u012bvotais.<\/p>\n\n\n\n
Starp interesant\u0101kajiem dokumentiem noteikti j\u0101piemin tie, kuri st\u0101sta par Turaidas mui\u017eas un pagasta dz\u012bvi un cilv\u0113kiem \u2013 t\u0101da noteikti ir Turaidas pilsmui\u017eas Ru\u013c\u013cu jeb vaku gr\u0101mata. Katras mui\u017eas vaku gr\u0101matu sast\u0101d\u012bja 4 eksempl\u0101ros, viens palika mui\u017eas \u012bpa\u0161niekam, viens draudzes tiesai, viens bru\u0146niec\u012bbas arh\u012bv\u0101, viens pagast\u0101. Vaku gr\u0101mata satur\u0113ja katras mui\u017eas s\u012bku aprakstu ar mui\u017eas \u012bpa\u0161nieka v\u0101rdu un zemnieku skaitu. Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 eso\u0161\u0101 \u201eRu\u013c\u013cu jeb Vakas gr\u0101mata priek\u0161 Turaidas pilsmui\u017eas kas pie Turaidas \u2013 L\u0113durgas draudzes pieder\u201d ir 4. eksempl\u0101rs, jo taj\u0101 ar roku izdar\u012bts ieraksts: Nr. 4. Gr\u0101mata aizpild\u012bta latvie\u0161u valod\u0101 gotiskaj\u0101 ortogr\u0101fij\u0101. Gr\u0101mata sast\u0101v no div\u0101m da\u013c\u0101m, rokrakst\u0101 aizpild\u012bta \u201eV\u0113rt\u012bba par visu zemnieku zemi\u201d un druk\u0101tas da\u013cas \u201eNosac\u012b\u0161anas\u201d. Ievadteksts \u201eMui\u017eas b\u016b\u0161ana\u201d, rokrakst\u0101 sniedz zi\u0146as par Turaidas mui\u017eas t\u0101 br\u012b\u017ea \u012bpa\u0161nieku Magnusu fon Budbergu. Vaku gr\u0101mata sast\u0101d\u012bta 1811. gad\u0101, dv\u0113se\u013cu skaits uz \u0161o gadu 389 \u201ev\u012bri\u0161kas dv\u0113seles\u201d. Dokument\u0101 uzskait\u012btas pilsmui\u017e\u0101 ietilpsto\u0161\u0101s m\u0101jas.<\/p>\n\n\n\n
Iev\u0113r\u012bbu pelna ar\u012b Turaidas mui\u017eas rakstve\u017ea un skrodera D\u0101vida Ku\u0161kes piez\u012bmju gr\u0101mati\u0146a, kur pieraksti veikti ar z\u012bmuli gan v\u0101cu, gan latvie\u0161u valod\u0101. D\u0101vids Ku\u0161ke ar savu sievu Magdal\u0113nu Turaidas mui\u017e\u0101 ieradu\u0161ies ap 1840. gadu, dz\u012bvojis \u201eGr\u0101matne\u0161u\u201d m\u0101j\u0101s. Starp vi\u0146a pas\u016bt\u012bt\u0101jiem bijis Turaidas \u0160veices m\u0101jas krodzinieks V\u012bgants, Turaidas \u2013 L\u0113durgas draudzes m\u0101c\u012bt\u0101js Ernests Girgensons un Krimuldas draudzes m\u0101c\u012bt\u0101js Vilhelms Valters, k\u0101 ar\u012b Turaidas mui\u017eas rentes m\u0101ju saimnieki.Draudz\u012bgas attiec\u012bbas saist\u012bju\u0161as D\u0101vidu Ku\u0161ki ar Turaidas mui\u017eas p\u0101rvaldnieku Karlu Reicbergu \u2013 Turaidas \u2013L\u0113durgas draudzes bazn\u012bcas gr\u0101mat\u0101 min\u0113ts, ka 1843. gad\u0101, kad Turaidas bazn\u012bc\u0101 krist\u012bts Ku\u0161kes d\u0113ls Karls Panteleons, kop\u0101 ar mui\u017eas p\u0101rvaldnieku Karlu Reicbergu par krustvec\u0101kiem n\u0101ku\u0161i ar\u012b vi\u0146a d\u0113ls, sieva Anete un meita Em\u012blija.<\/p>\n\n\n\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas ar\u012b Turaidas bazn\u012bcas gr\u0101matas par laika posmu no 1914. gada l\u012bdz 1940. gadam ar dzimu\u0161o, krist\u012bto, iesv\u0113t\u012bto, laul\u0101to un miru\u0161o re\u0123istriem. Nereti, tie\u0161i ar bazn\u012bcas gr\u0101matu pal\u012bdz\u012bbu izdodas at\u0161\u0137etin\u0101t un sasiet k\u0101du iztr\u016bksto\u0161u pavedienu savas dzimtas v\u0113stures izzin\u0101\u0161an\u0101.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Faleristika<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Faleristika.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta faleristikas kolekcij\u0101 uz 2014. gada 1. janv\u0101ri ir 371priek\u0161meti \u2013 orde\u0146i, meda\u013cas, goda z\u012bmes un noz\u012bm\u012btes.<\/summary>\n
Liela da\u013ca no noz\u012bm\u0113m ir s<\/strong>uven\u012brnoz\u012bmes \u2013 160 kr\u0101juma vien\u012bbas, kuras kr\u0101jum\u0101 pamat\u0101 non\u0101ku\u0161as padomju laik\u0101, kad bija \u013coti popul\u0101ras un apmekl\u0113t\u0101ji t\u0101s d\u0101vin\u0101ja muzejam. Noz\u012bm\u012btes n\u0101ku\u0161as no PSRS republik\u0101m \u2013 Igaunijas, Mold\u0101vijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un p\u0101r\u0113j\u0101m republik\u0101m, k\u0101 ar\u012b no da\u017e\u0101d\u0101m valst\u012bm \u2013 V\u0101cijas, Austr\u0101lijas, \u010cehoslov\u0101kijas, Jap\u0101nas un cit\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Otra liel\u0101k\u0101 grupa ir noz\u012bmes, kas velt\u012btas da\u017e\u0101du notikumu piemi\u0146ai un pas\u0101kumu dal\u012bbnieku noz\u012bmes \u2013 Dziesmu un deju sv\u0113tki (ne tikai Visp\u0101r\u0113jo Dziesmu un deju sv\u0113tku, bet ar\u012b Siguldas 1936. gada 4. Dziesmu dienas, 1937. gada V Dziesmu dienas, R\u012bgas rajona skolu dziesmu sv\u0113tku un citas), tehnisko sporta veidu spartaki\u0101de 1960.gad\u0101, pirmais cilv\u0113ka lidojums kosmos\u0101 1961.gada 12. apr\u012bli, vissavien\u012bbas mehaniz\u0113t\u0101s slauk\u0161anas meistaru sacens\u012bbas, lauksaimniec\u012bbas racionalizatoru izst\u0101de Siguld\u0101 1967.gad\u0101, Maskavas olimpisk\u0101s sp\u0113les 1980.gad\u0101 un citas \u2013 kop\u0101 132 noz\u012bmes.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcij\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113tas ar\u012b noz\u012bmes ar iest\u0101des simboliem \u2013 Siguldas t\u016bristu b\u0101ze, Latvijas lopkop\u012bbas un veterin\u0101rijas zin\u0101tniski p\u0113tnieciskais instit\u016bts, Siguldas 1. vidusskolai \u2013 70, kolhozs \u201eEzerciems\u201d un citas.<\/p>\n\n\n\n
Faleristikas kolekcij\u0101 ir ar\u012b Latvijas armijas pulku noz\u012bmes \u2013 k\u0101jnieku, j\u0101tnieku, artil\u0113rijas pulku, autotanku pulka, elektrotehnisk\u0101 diviziona, in\u017eenieru sapieru rotas, kara sanit\u0101r\u0101s p\u0101rvaldes noz\u012bmes, k\u0101 ar\u012b paramilit\u0101ro un sabiedrisko organiz\u0101ciju noz\u012bmes \u2013 aizsargu, Latvijas kara inval\u012bdu savien\u012bbas, Latvijas Vanagu, Latvijas Aero kluba, skautu, Latvijas zemnieku savien\u012bbas, ugunsdz\u0113s\u0113ju, v\u0101cu \u017eandarm\u0113rijas, ar\u012b pionieru, komjaunie\u0161u un LNNK biedru noz\u012bmes.<\/p>\n\n\n\n
Noz\u012bm\u012bgu vietu kolekcij\u0101 ie\u0146em apbalvojumi un goda z\u012bmes \u2013 L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a Kara ordenis, kas ir pirmais un augst\u0101kais milit\u0101rais apbalvojums Latvijas Republik\u0101. Muzeja kr\u0101juma ir 3.\u0161\u0137iras L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a Kara ordenis Nr. 2072, kas 1928. gada 1. novembr\u012b pie\u0161\u0137irts \u201eZa\u013c\u0101s armijas\u201d karalaika ier\u0113dnim K\u0101rlim Degterim J\u0101\u0146a d\u0113lam. 1928. gad\u0101 pie\u0161\u0137irti tikai 8 L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a Kara orde\u0146i, un muzeja kr\u0101jum\u0101 eso\u0161ajam ordenim ir priek\u0161p\u0113d\u0113jais pie\u0161\u0137irtais numurs. V\u0113l no apbalvojumiem ir Triju Zvaig\u017e\u0146u ordenis 4. un 5. \u0161\u0137ira, Sv\u0113t\u0101 Jura krusts 4. \u0161\u0137ira, Dzelzs krusts, Aizsargu Nopelnu krusts, Atzin\u012bbas krusts 5. \u0161\u0137ira, 2. pak\u0101pes T\u0113vijas Kara ordenis un da\u017e\u0101das meda\u013cas un noz\u012bmes, piem\u0113ram, apbalvojumi par \u0161au\u0161anu. Interesanti, ka 1985. gad\u0101 PSRS Augst\u0101kas Padomes Prezidijs pie\u0146\u0113ma dekr\u0113tu, kur\u0161 aizliedza amatieriem kolekcion\u0113t PSRS apbalvojumus, un kur\u0101 bija noteikts sods par PSRS orde\u0146u, meda\u013cu, PSRS goda nosaukumu kr\u016b\u0161u noz\u012bmju pirk\u0161anu, p\u0101rdo\u0161anu, apmai\u0146u vai cit\u0101du t\u0101l\u0101knodo\u0161anu pret atl\u012bdz\u012bbu \u2013 labo\u0161anas darbi l\u012bdz diviem gadiem, vai naudas sods l\u012bdz 300 rub\u013ciem. T\u0101pat kolekcij\u0101 ir ar\u012b apbalvojumi par pan\u0101kumiem darb\u0101 \u2013Latvijas Lauksaimniec\u012bbas kameras un Zemkop\u012bbas ministrijas meda\u013cas \u201ePar darbu un cent\u012bbu\u201d, meda\u013cas \u201eKomunistisk\u0101 darba teicamnieks\u201d, \u201ePar varon\u012bgu darbu\u201d, da\u017e\u0101das noz\u012bmes, piem\u0113ram, \u201eSoci\u0101listisk\u0101s sacens\u012bbas uzvar\u0113t\u0101js, \u201eKomunistisk\u0101 darba trieciennieks\u201d.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Fotonegat\u012bvu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
Muzeolo\u0123ij\u0101 inform\u0101cijas fiks\u0113\u0161anai \u2013 dokument\u0113\u0161anai, k\u0101 ar\u012b muzeja kr\u0101juma interpret\u0113\u0161anai un populariz\u0113\u0161anai tiek izmantota fotograf\u0113\u0161ana. Jau kop\u0161 fotograf\u0113\u0161anas att\u012bst\u012bbas pirms\u0101kumiem 19. gadsimta vidu speci\u0101listi izmantoja da\u017e\u0101das formas, lai fiks\u0113to att\u0113lu saglab\u0101tu. Ies\u0101kum\u0101 t\u0101s bija filmu plates, bet jau 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 tika izdom\u0101ta 35 mm foto filmi\u0146a, kur\u0101 ieg\u016btais att\u0113ls ir redzams negat\u012bv\u0101, t\u0101p\u0113c ar\u012b muzeju terminolo\u0123ij\u0101 tiek d\u0113v\u0113ts par fotonegat\u012bvu.<\/summary>\n
Fotonegat\u012bva priek\u0161roc\u012bba ir t\u0101da, ka no t\u0101 att\u0113lu var ieg\u016bt atk\u0101rtoti neskait\u0101mas reizes.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat 35 mm filmi\u0146u form\u0101t\u0101 kr\u0101jum\u0101 tiek glab\u0101ti ar\u012b diapozit\u012bvi. Jau nosaukums v\u0113sta, ka att\u0113ls ir pozit\u012bvs un tas prim\u0101ri ir paredz\u0113ts demonstr\u0113\u0161anai pla\u0161\u0101kai auditorijai diaprojektor\u0101. Ta\u010du ar\u012b no diapozit\u012bva var ieg\u016bt att\u0113lu. Fotonegat\u012bvu kolekcij\u0101 p\u0101rsvar\u0101 ir melnbaltie negat\u012bvi, jo tie ir notur\u012bg\u0101ki k\u0101 kr\u0101su filmas.<\/p>\n\n\n\n
Kop\u0101 TMR kr\u0101jum\u0101 fotonegat\u012bvu kolekcij\u0101 ir 10778 vien\u012bbas, kolekcija dal\u0101s 27 t\u0113m\u0101s, kuras izkristaliz\u0113jas da\u017e\u0101d\u0101s grup\u0101s. Piem\u0113ram, liela un noz\u012bm\u012bga grupa ir saist\u012bta ar arheolo\u0123isko izp\u0113ti. T\u0101 ir gan Turaidas pils 25 gadu garum\u0101 notikus\u012b izp\u0113te, gan Turaidas, Krimuldas un Siguldas apk\u0101rtn\u0113 notiku\u0161o arheolo\u0123isko eksped\u012bciju fotofiks\u0101cija.<\/p>\n\n\n\n
N\u0101ko\u0161\u0101 grupa ir kult\u016brv\u0113sturisko objektu, pieminek\u013cu un kult\u016brvides forofiks\u0101cija. T\u0101s ir gan Turaidas v\u0113sturisk\u0101 centra \u0113kas, gan ar\u012b Siguldas un Krimuldas apb\u016bve. Noz\u012bm\u012bga un muzeja darb\u012bbu raksturojo\u0161a ir fotofiks\u0101cija, kas veikta saist\u012bb\u0101 ir kr\u0101juma priek\u0161metu izmanto\u0161anu un populariz\u0101ciju, gan izst\u0101\u017eu, gan ekspoz\u012bciju, gan ar\u012b izgl\u012btojo\u0161o pas\u0101kumu fotofiks\u0101ciju.<\/p>\n\n\n\n
Pirmais fotonegat\u012bvs TMR kr\u0101jum\u0101 non\u0101ca 1962. gad\u0101 ir J\u016bda\u017eu tautas nama att\u0113ls, k\u0101ds tas taj\u0101 br\u012bd\u012b bija. \u0160aj\u0101 pat akt\u0101 Nr. 2 var uzzin\u0101t, ka kr\u0101jum\u0101 non\u0101k 147 fotonegat\u012bvi, kuros 1962. gad\u0101 tika fiks\u0113tas Siguldas un t\u0101s apk\u0101rtnes, sabiedrisk\u0101 un kult\u016brv\u0113sturisk\u0101s b\u016bves: kult\u016bras nami, skolas, slimn\u012bcas, ciema padomes, alas, ozoli utt.<\/p>\n\n\n\n
\u0160aj\u0101 pat gad\u0101 muzeja fotonegat\u012bvu kolekciju papildina p\u0101rfotograf\u0113tie att\u0113li no citiem muzejiem, arh\u012bviem un priv\u0101tkolekcij\u0101m, kas ir saist\u012bti ar Siguldu, Turaidu un to v\u0113sturi.<\/p>\n\n\n\n
Laikam ejot un tehnolo\u0123ij\u0101m att\u012bstoties kop\u0161 2006. gada muzeja kr\u0101jum\u0101 fotonegat\u012bvi gandr\u012bz vairs nav ien\u0101ku\u0161i, jo pielietojot digit\u0101lo tehniku, fotofilmas vairs netiek izmantotas. Var teikt \u0161\u012b ir kolekcija, kas jau pati ir ar augstu muzejisku v\u0113rt\u012bbu, kur var izsekot att\u0113lu ieg\u016b\u0161anas procesam.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Fotogr\u0101fiju kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Fotografiju-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta fotogr\u0101fiju kolekcij\u0101 ir vair\u0101k k\u0101 7000 kr\u0101juma vien\u012bbas, kas sadal\u012btas tematisk\u0101s grup\u0101s \u2013 apak\u0161kolekcij\u0101s. Dabas ainava, dabas pieminek\u013ci; \u0113kas, to grupas, interjeri; tehnisk\u0101s b\u016bves; darba procesi; personu portreti; grupu portreti; kult\u016bras un sadz\u012bves trad\u012bcijas.<\/summary>\n
Katra no \u0161\u012bm lielaj\u0101m grup\u0101m sistematiz\u0113ta v\u0113l s\u012bk\u0101k un detaliz\u0113t\u0101k. Starp m\u016bsu muzeja kr\u0101juma fotogr\u0101fij\u0101m ir j\u0101piemin 20. gadsimta pirm\u0101s puses fotomeistaru darbi. Siguldas pils\u0113tas un Turaidas apk\u0101rtnes notikumus, cilv\u0113kus un \u0113kas bie\u017ei iem\u016b\u017ein\u0101jis Oskars Lesi\u0146\u0161, k\u0101 ar\u012b M\u0101rti\u0146\u0161 Buclers, kura pirm\u0101 fotodarbn\u012bca atradusies Gaujas lej\u0101 net\u0101lu no Lejas Klauku m\u0101j\u0101m. Starp fotogr\u0101fij\u0101m ir ar\u012b atsevi\u0161\u0137i P.\u0160mita, J.Jurj\u0101na, Ed. Bo\u010da, preses fotogr\u0101fa O. Laivas foto att\u0113li.<\/p>\n\n\n\n
Apl\u016bkojot senos fotoatt\u0113lus, iesp\u0113jams g\u016bt priek\u0161statu par ap\u0123\u0113rbu, sadz\u012bves trad\u012bcij\u0101m, darba r\u012bkiem un braucamr\u012bkiem. Daudzas no mums zin\u0101maj\u0101m dabas ainav\u0101m Siguldas un Turaidas apk\u0101rtn\u0113, 20. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113 iem\u016b\u017ein\u0101tas fotogr\u0101fij\u0101s, \u0161odien izskat\u0101s krietni vien sav\u0101d\u0101kas. T\u0101da noteikti ir G\u016btma\u0146a alas apk\u0101rtne, par kuru pirm\u0101s fotogr\u0101fijas m\u016bsu kr\u0101jum\u0101 ir no 20. gadiem l\u012bdz pat 60. gadiem, kad notika v\u0113rien\u012bga \u0161\u012bs vietas labiek\u0101rto\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n
Viens no sen\u0101kajiem TMR kr\u0101juma fotoatt\u0113liem ir 1898. gad\u0101 barona Staela fon Hol\u0161teina uz\u0146emtais foto ar Turaidas mui\u017eas zemnieku laul\u0101to p\u0101ri, kas d\u0101vin\u0101ts \u0161ai \u0123imenei 60 gadu laul\u012bbas jubilej\u0101. \u0160\u012b \u013coti interesant\u0101 fotogr\u0101fija ieg\u016bta Turaidas pagasta \u201ePurma\u0161u\u201d m\u0101j\u0101s. Vair\u0101k\u0101s fotogr\u0101fij\u0101s redzami darba procesi \u2013 siena p\u013cau\u0161ana un v\u0101k\u0161ana, ba\u013c\u0137u pludin\u0101\u0161ana pa Gauju, lab\u012bbas p\u013cauja, darbs kokz\u0101\u0123\u0113tav\u0101 un \u0137ie\u0123e\u013cu cepl\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Interesantas ir foto liec\u012bbas par Gaujas tilta pie Siguldas b\u016bvniec\u012bbu un atkl\u0101\u0161anu 1937. gad\u0101, kuras laik\u0101 notika pla\u0161as svin\u012bbas ar kora piedal\u012b\u0161anos un banketu tilta celtniekiem. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b fotogr\u0101fijas, kur\u0101s redzamas visas \u010detras Siguldas dzelzce\u013ca stacijas \u0113kas, ieskaitot ar\u012b 1925. gad\u0101 uzcelto arhitekta P\u0113tera Federa projekt\u0113to kr\u0101\u0161\u0146o \u0113ku. Interesants ir fotoatt\u0113ls, kur\u0101 redzams K\u0101rlis Ulmanis pie dzelzce\u013ca stacijas, uz savdab\u012bgi izveidota podesta, sak\u0101m uzrunu stacijas atkl\u0101\u0161an\u0101. Siguldas pils\u0113tas ielu, \u0113ku un apst\u0101d\u012bjumu izmai\u0146as skat\u0101mas gan sen\u0101kos foto, gan ar\u012b ne tik senaj\u0101s padomju laika fotogr\u0101fij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Fotogr\u0101fijas st\u0101sta par iest\u0101\u017eu un sabiedrisku organiz\u0101ciju darb\u012bbu, kult\u016bras noris\u0113m Siguld\u0101. Zin\u0101ms, ka 20. gadsimta 30. gados notika Dziesmu dienas ar daudzu koru piedal\u012b\u0161anos. S\u0101kum\u0101 \u0161ie sv\u0113tki notika Gaujas lej\u0101 pie \u201eL\u012bc\u012b\u0161u\u201d m\u0101j\u0101m, v\u0113l\u0101k jaunuzceltaj\u0101 Siguldas pilsdrupu estr\u0101d\u0113. Par \u0161iem notikumiem v\u0113sta ne tikai publik\u0101cijas t\u0101 laika pres\u0113, bet ar\u012b fotogr\u0101fijas. Par akt\u012bvo Siguldas te\u0101tra darb\u012bbu st\u0101sta aktieru grupu foto p\u0113c izr\u0101d\u0113m. Unik\u0101la ir fotogr\u0101fija, kur\u0101 iem\u016b\u017ein\u0101ts Rainis, Eduards Smi\u013c\u0123is un Em\u012blija Viesture pie Turaidas Rozes piemi\u0146as vietas, lai iepaz\u012btos ar viet\u0101m, kur risin\u0101ju\u0161ies lug\u0101 \u201eM\u012bla stipr\u0101ka par n\u0101vi\u201d aprakst\u012btie notikumi. Foto liec\u012bbas saglab\u0101ju\u0161\u0101s ar\u012b par Siguldas pils\u0113tas pa\u0161vald\u012bbas darbiniekiem, k\u0101 ar\u012b vien\u0101 att\u0113l\u0101 redzami pasta darbinieki 20. gadu beig\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Nenoliedzami interesantas sava laika liec\u012bbas ir ar\u012b padomju laika fotogr\u0101fijas par padomju cilv\u0113ku ikdienu, sadz\u012bvi un atp\u016btu. Te noteikti j\u0101piemin fotogr\u0101fijas, kas saist\u012btas 1955. gad\u0101 uzcelt\u0101s Siguldas t\u016bristu b\u0101zes darb\u012bbu, ekskursij\u0101m un aktivit\u0101t\u0113m. Daudz interesantu att\u0113lu papildin\u0101ja m\u016bsu kolekciju, kad tika gatavota izst\u0101de par sabiedrisko \u0113din\u0101\u0161anu Siguldas apk\u0101rtn\u0113 padomju period\u0101.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Gr\u0101matu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Gramatu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejezerv\u0101ta gr\u0101matu kolekcija p\u0101rsniedz 3000 eksempl\u0101rus. Taj\u0101 atspogu\u013cotas da\u017e\u0101das t\u0113mas \u2013 izgl\u012bt\u012bba, v\u0113sture, m\u0101ksla, kult\u016bra, senas rokasgr\u0101matas, v\u0101rdn\u012bcas, ce\u013cve\u017ei un reli\u0123ija. Liela da\u013ca gr\u0101matu saist\u012btas ar arheolo\u0123iju un aizvien ir p\u0113tniec\u012bbas darba avots v\u0113sturniekiem un v\u0113stures studentiem.<\/summary>\n
Kolekcijas sen\u0101k\u0101s gr\u0101matas ir ne tikai v\u0113rt\u012bgs izzi\u0146as avots, bet ar\u012b izcili m\u0101kslas darbi, kas liecina par sava laika iespiedtehniku, dizainu un noform\u0113jumu. Sastopami pat \u013coti grezni ar p\u0113rl\u012bt\u0113m iz\u0161\u016bti izdevumi.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 vienu no tiem var min\u0113t 1892. gad\u0101 izdoto Jaun\u0101s der\u012bbas fotogr\u0101fisko faksimilizdevumu no 14. gadsimta, kura s\u0101kas ar v\u0101rdiem senaj\u0101 krievu druk\u0101 \u201d\u0160\u012b gr\u0101mata nav tikai noz\u012bm\u012bgs piemineklis senajai krievu rakst\u012bbai, bet milz\u012bgs v\u0113sturiskas sv\u0113tums, kas nes sev\u012b krievu tautas v\u0113sturi, kura saglab\u0101jusies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Interesanta ir kalend\u0101ru kolekcija, kas aptver laika posmu no 1800. gada. Kalend\u0101rs arvien ir bijis latvietim k\u0101 pavadonis dz\u012bves un darba m\u016b\u017e\u0101. Daudzos no tiem v\u0113l sastopamas biju\u0161o \u012bpa\u0161nieku piez\u012bmes, kas paliku\u0161as uz lappu\u0161u mali\u0146\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Starp kolekcij\u0101 ieg\u016btiem jaun\u0101kiem izdevumiem un ne tik jauniem sastopama ar\u012b k\u0101da \u013coti interesanta 16. gs. R\u012bgas a pilso\u0146u uzved\u012bbas rokasgr\u0101mata. \u201eEines Erbarn Raths der K\u00f6niglichen Stadt Riga in Liefflandt Reformirte Kost und Kleider Ordnung. Gedruckt zu Riga Durch Nicolaum Mollinum Anno\u201d M.D.XCIII. (\u201eR\u012bgas \u2013 karalisk\u0101s pils\u0113tas Vidzem\u0113 \u2013 god\u0101t\u0101s r\u0101tes atjaunotais sv\u0113tku un t\u0113rpu nolikums\u201d). Taj\u0101 var iepaz\u012bties ar sen\u0101s R\u012bgas sabiedr\u012bbas labas uzved\u012bbas norm\u0101m. T\u0101 iespiesta R\u012bg\u0101 pirm\u0101 gr\u0101matiespied\u0113ja N. Moll\u012bna tipogr\u0101fij\u0101 1593. gad\u0101. Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas vien\u012bgais Latvij\u0101 \u0161is gr\u0101matas eksempl\u0101rs un 2013. gad\u0101 aprit 425 gadi kop\u0161 pirm\u0101s gr\u0101matas iespie\u0161anas R\u012bg\u0101 un \u0161\u012b izdevuma 420gade. Gr\u0101mata iesieta \u0101das v\u0101kos. Ab\u0101s pus\u0113s uz v\u0101kiem R\u012bgas pils\u0113tas \u0123erbonis, ietverts vinjet\u0113 un kvadr\u0101t\u0101. Ies\u0113juma labaj\u0101 mal\u0101 4 \u0101das saites. Titullapu ietver plats ornaments. Vid\u016b R\u012bgas pils\u0113tas \u0123erbonis \u2013 kokgriezums. Iespiesta uz pergamenta.<\/p>\n\n\n\n
Gr\u0101mata, kas var\u0113tu ieinteres\u0113t Latvijas ties\u012bbu v\u0113stures speci\u0101listus ir 1886. gad\u0101 izdot\u0101 \u201eDie Statthalterschaftszeit in Liev- und Estland\u201d (1783 – 1796), kur\u0101 aprakst\u012bts vietvaldniec\u012bbas laiks Vidzem\u0113 un Igaunij\u0101. Autors apraksta Krievijas carienes Katr\u012bnas II vald\u012b\u0161anas laika likumus, kas regul\u0113ja Vidzemes un Igaunijas guber\u0146u pa\u0161valdi, k\u0101 ar\u012b likumu praktisko ievie\u0161anu. K\u0101 ar\u012b v\u0113l viena interesanta gr\u0101mata par Vidzemes v\u0113sturi – \u201eLivland im achtzehnten Jahrhundert. Umrisse zu einer Livlandischen Geschichte I Band bis zum Jahre 1766. \u201dEckardt Julius, kur gr\u0101matas beig\u0101s sniegta visu Vidzemes di\u017ecilt\u012bgo dzimtu matrikula – uzskait\u012btas visas no 1747. gada \u0161aj\u0101 sarakst\u0101 uz\u0146emt\u0101s dzimtas. Otrs pielikums v\u0113sta par Vidzemes un igau\u0146u studentiem, kuri no 1710. l\u012bdz 1765. gadam stud\u0113ju\u0161i Eiropas universit\u0101t\u0113s. Tre\u0161aj\u0101 pielikum\u0101 \u2013 Vidzemes v\u0113stures notikumu hronika.<\/p>\n\n\n\n
Daudzi no izdevumiem ir restaur\u0113ti, k\u0101 ar\u012b izgatavotas reto izdevumu kopijas, kuras ie\u0146em godpilno vietu ekspoz\u012bcij\u0101 vecaj\u0101 mui\u017eas p\u0101rvaldnieka dz\u012bvojam\u0101 m\u0101j\u0101 un papildina st\u0101stu par Turaidas mui\u017eas dz\u012bvi, k\u0101da t\u0101 bijusi 18. gs. beig\u0101s un 19. gs. s\u0101kum\u0101.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Izp\u0113tes materi\u0101li<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Izpetes-materiali.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas mui\u017eas \u0113ku izp\u0113tes gait\u0101 ieg\u016btie priek\u0161meti
Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 uz 2014. gada 1. janv\u0101ri ir 158 priek\u0161meti, kas ieg\u016bti Turaidas mui\u017eas \u0113ku izp\u0113tes gait\u0101. Muzej\u0101 bez viduslaiku pils ietilpst ar\u012b Turaidas mui\u017eas saimniecisk\u0101 centra apb\u016bve \u2013 mui\u017eas p\u0101rvaldnieku jaun\u0101 un vec\u0101 dz\u012bvojam\u0101 m\u0101ja, sm\u0113de, kalpot\u0101ju m\u0101ja, zivju pagrabs, pirts u.c.<\/summary>\nLiel\u0101k\u0101 da\u013ca \u0113ku ir piedz\u012bvoju\u0161as daudzas p\u0101rb\u016bves, t\u0101p\u0113c pirms to restaur\u0101cijas tiek veikta m\u0101ju arhitektoniski m\u0101ksliniecisk\u0101 un iesp\u0113ju gad\u012bjumos ar\u012b arheolo\u0123isk\u0101 izp\u0113te. Turaidas mui\u017eas kalpot\u0101ju dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas, mui\u017eas p\u0101rvaldnieku vec\u0101s un jaun\u0101s dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas, vagara m\u0101jas kl\u0113ti\u0146as, bazn\u012bcas un citu \u0113ku izp\u0113tes rezult\u0101t\u0101 ieg\u016btie lietiskie materi\u0101li non\u0101k Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Da\u013ca no \u0161iem priek\u0161metiem ir b\u016bvelementi un iek\u0161\u0113j\u0101s apdares materi\u0101li \u2013 t\u0101 sauktie holandie\u0161u tipa daksti\u0146i, kuriem rakstur\u012bgs burta \u00abS\u00bb veida \u0161\u0137\u0113rsgriezums, durvju rokturi, skavas, sienas kr\u0101sojumu fragmenti, tape\u0161u fragmenti un koka siju paraugi u.c. Dendrohronolo\u0123isk\u0101s dat\u0113\u0161anas nol\u016bk\u0101 vec\u0101s p\u0101rvaldnieka dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas b\u016bvelementu koksnes paraugus 2010. gad\u0101 muzejs nodeva LU Latvijas v\u0113stures instit\u016bta Dendrohronolo\u0123ijas laboratorij\u0101. Anal\u012bzes rezult\u0101ti pal\u012bdz\u0113ja dat\u0113t \u0113kas p\u0101rb\u016bvju laiku.<\/p>\n\n\n\n
Mui\u017eas p\u0101rvaldnieka vec\u0101s dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas b\u0113ni\u0146os tika atrasti daudzi no lab\u012bbas salmiem sav\u012bti v\u012bk\u0161\u0137i, kuri tiku\u0161i izmantoti daksti\u0146u spraugu aizzie\u0161anai ar ka\u013c\u0137a-smilts javu. \u0160\u0101da jumta apstr\u0101de, ko veica no b\u0113ni\u0146u puses, bija viens no pa\u0146\u0113mieniem, k\u0101 nov\u0113rst sniega ieputin\u0101\u0161anu, t\u0101pat ar\u012b \u016bdens iek\u013c\u016b\u0161anu sp\u0113c\u012bga lietus laik\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Gan d\u0101rznieka m\u0101j\u0101, gan mui\u017eas p\u0101rvaldnieka vecaj\u0101 dz\u012bvojamaj\u0101 m\u0101j\u0101 atrastas ar\u012b da\u017e\u0101du 19. gadsimta tape\u0161u atliekas, piem\u0113ram, Sanktp\u0113terburgas tape\u0161u fabrikas \u201eTapetenfabrik Georg Rieks<\/em>\u201d tapetes. No telpu sien\u0101m tika pa\u0146emti apmetumu fragmenti ar kr\u0101sojumu paraugiem.<\/p>\n\n\n\n
Arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes gait\u0101 atrastie lietiskie materi\u0101li \u2013 trauki un to fragmenti, apavi, mon\u0113tas, iero\u010du deta\u013cas, m\u0113be\u013cu fragmenti u.c. \u2013 liecina par m\u0101ju iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bvesveidu un apst\u0101k\u013ciem, kas to ietekm\u0113ja.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
<\/p>\n\n\n\n
Kar\u0161u un pl\u0101nu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Karsu-un-nplanu-kolekcijas.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kar\u0161u un pl\u0101nu kolekcij\u0101 ir apm\u0113ram 500 da\u017e\u0101di kartogr\u0101fiskie materi\u0101li, kas aptver laika posmu no 18. gadsimta l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m. \u0122eogr\u0101fiski aptverta \u013coti pla\u0161a teritorija, s\u0101kot jau ar tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtnes uzm\u0113rojumiem un pl\u0101niem l\u012bdz pat Eiropas un pasaules kart\u0113m. Sen\u0101k\u0101s kartes ir \u013coti kr\u0101sainas un skaistas, k\u0101 m\u0101kslas priek\u0161meti.<\/summary>\n
Interesantas ir 1950. gad\u0101 no L\u012bgatnes Inc\u0113nu m\u0101j\u0101s ieg\u016bt\u0101s M.Sili\u0146a 1892. gad\u0101 sast\u0101d\u012bt\u0101s un izdot\u0101s kartes, k\u0101 piem\u0113ram Vidzemes un Kurzemes speci\u0101lkarte ar s\u012bki nor\u0101d\u012btiem ce\u013ciem, up\u0113m, kan\u0101liem, apri\u0146\u0137u, pagastu robe\u017e\u0101m, mui\u017e\u0101m, m\u0101j\u0101m, bazn\u012bc\u0101m. M\u0113rogs \u0161\u012bm kart\u0113m ir neparasts 1:260000. 2006. gad\u0101 muzej\u0101 kr\u0101jum\u0101 ieg\u016bts 1812. gad\u0101 V\u0101cij\u0101 Augsburg\u0101 izdots pasaules kar\u0161u atlass alb\u016bma ies\u0113jum\u0101 ar stingra pap\u012bra lap\u0101m, kas saglab\u0101jies \u013coti lab\u0101 st\u0101vokl\u012b. \u0160aj\u0101 laik\u0101 Latvija k\u0101 vienota teritorija v\u0113l nepast\u0101v\u0113ja \u2013 bija Kurzemes hercogiste un Vidzemes guber\u0146a, kur\u0101 iez\u012bm\u0113tas liel\u0101k\u0101s pils\u0113tas: R\u012bga, Wenden (C\u0113sis) un Walk (Valka).<\/p>\n\n\n\n
Uz 19. gadsimta otro pusi attiecin\u0101ms ar\u012b neliela izm\u0113ra globuss, kas darin\u0101ts Ernsta \u0160otte (Ernst Schotte<\/em>) izdevniec\u012bb\u0101 Berl\u012bn\u0113. T\u0101 ir viena no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m globusu izgatavot\u0101j\u0101m 19. gs. otraj\u0101 pus\u0113, kas s\u0101ka izgatavot globusus 1855. gad\u0101 un 15 gadu laik\u0101 papla\u0161in\u0101ja savu darb\u012bbu, izgatavojot devi\u0146u da\u017e\u0101du izm\u0113ru globusus un virkni citas \u0161\u0101da rakstura ier\u012bces (plan\u0113tu atveidus, mode\u013cus u. c.) 15 valod\u0101s. Izdevniec\u012bba darboj\u0101s l\u012bdz 20. gs. s\u0101kumam. L\u012bdz\u012bgs globuss \u201eChristies\u201d izsol\u0113 London\u0101 1997. gada 26. novembr\u012b p\u0101rdots par \u00a3633. \u0160ie izdevniec\u012bbas darin\u0101jumi tiek uzskat\u012bti par retiem un v\u0113rt\u012bgiem priek\u0161metiem.<\/p>\n\n\n\n
Att\u012bstoties t\u016brismam, apce\u013cot Latviju aicin\u0101ja 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 izdotie ce\u013cve\u017ei ar z\u012bm\u0113t\u0101m kart\u0113m pielikumos. TMR kr\u0101jum\u0101 ir vair\u0101ki Siguldas \u2013 Vidzemes \u0160veices ce\u013cve\u017ei, kuros atrodami apskat\u0101mie objekti Gaujas abos krastos, gan ar\u012b Pa\u0161\u0101 Siguldas pils\u0113t\u0101. Nereti \u0161ajos senajos kartogr\u0101fiskajos materi\u0101los izlas\u0101mi m\u0101ju nosaukumi, izz\u012bm\u0113ti pa\u0161i s\u012bk\u0101kie celi\u0146i. V\u0113rt\u012bgs izzi\u0146as materi\u0101ls par Siguldas pl\u0101nojumu un celtniec\u012bbu ir 1932. gad\u0101 p\u0113c arhitekta, L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a orde\u0146a kavaliera Arnolda Maidela uzm\u0113rojuma iespiestais Siguldas pils\u0113tas pl\u0101ns, m\u0113rog\u0101 1:5000. \u0160is pl\u0101ns tapa no 1923. gada, un s\u0101kot ar \u0161o gadu noteica pils\u0113tas att\u012bst\u012bbu. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b vair\u0101kas padomju period\u0101 izdot\u0101s kartes, 1984. gad\u0101 izdotais Siguldas pl\u0101ns, kas sast\u0101v no atsevi\u0161\u0137\u0101m lap\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Muzeja kr\u0101jum\u0101 atrodas ar\u012b P\u0113tera Mantnieka kartogr\u0101fijas instit\u016bta izdot\u0101 Liel\u0101 Latvijas karte. T\u0101 sast\u0101v no devi\u0146\u0101m atsevi\u0161\u0137\u0101m kart\u0113m. Diem\u017e\u0113l prec\u012bzs izdo\u0161anas laiks nav zin\u0101ms, ta\u010du tas var\u0113tu b\u016bt 20. gadsimta 30 gadi. Zin\u0101ms, ka p\u0113c 1923. gad\u0101 izveidot\u0101s kartogr\u0101fisk\u0101s iest\u0101des \u201eA.O\u0161i\u0146\u0161 un P.Mantnieks\u201d, otra l\u012bdz\u012bpa\u0161nieka A.O\u0161i\u0146a n\u0101ves 1930. gad\u0101, P.Mantnieks k\u013c\u016bst par vien\u012bgo \u012bpa\u0161nieku. \u0160\u012b karte jau ir P.Mantnieka kartogr\u0101fisk\u0101 instit\u016bta izdevums.<\/p>\n\n\n\n
Pie kartogr\u0101fisko materi\u0101lu kolekcijas j\u0101min ar\u012b vair\u0101ku biju\u0161o Turaidas mui\u017eas zemnieku saimniec\u012bbu \u0113ku prec\u012bzs uzm\u0113rojums un \u0113ku izvietojuma fiks\u0101cija, kas veikta, apsekojot st\u0101vokli uz vietas 1975. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Svar\u012bga kartogr\u0101fisko materi\u0101lu kolekcijas da\u013ca ir Turaidas pils arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes pl\u0101ni un z\u012bm\u0113jumi. Arheologa J\u0101\u0146a Graudo\u0146a vad\u012bb\u0101 Turaidas pil\u012b veikti arheolo\u0123iskie izrakumi no 1973. gada l\u012bdz pat 20. gadsimta beig\u0101m. Pl\u0101nos detaliz\u0113ti prec\u012bzi fiks\u0113ti izrakumu laukumi, atrasto m\u016bru fragmenti un deta\u013cas. Diezgan daudz kartogr\u0101fisku materi\u0101lu ir ar\u012b par Siguldas pilsdrupu arheolo\u0123isko izp\u0113ti 20. gadsimta 60. un 70. gados.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
M\u0101jsaimniec\u012bbas priek\u0161metu un trauku kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Majsaimniecibas-prieksmetu-un-trauku-kolekcijas.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma m\u0101jsaimniec\u012bbas priek\u0161metu un trauku kolekcij\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 890 vien\u012bbas. Priek\u0161metus galvenok\u0101rt var attiecin\u0101t uz laika posmu no 18. gadsimta beig\u0101m l\u012bdz 20. gadsimta 80-tajiem gadiem. Tie savulaik tiku\u0161i lietoti gan kungu m\u0101j\u0101s, gan zemnieku saimniec\u012bb\u0101s, gan pils\u0113tnieku m\u0101jok\u013cos.<\/summary>\n
Liel\u0101ko \u0161is kolekcijas da\u013cu sast\u0101da da\u017e\u0101di trauki un \u0113diena gatavo\u0161anas r\u012bki. Piecdesmit tr\u012bs priek\u0161meti izmantoti t\u0113jas un kafijas gatavo\u0161anai. No tiem 9 sk\u0101rda, vara un alum\u012bnija t\u0113jkannas \u016bdens v\u0101r\u012b\u0161anai un \u010detri patv\u0101ri. Ir tr\u012bspadsmit brenneri cigori\u0146u grauzd\u0113\u0161anai un 27 koka un met\u0101la da\u017e\u0101das formas kafijas ma\u013cam\u0101s dzirnavi\u0146as. Simts asto\u0146desmit viens priek\u0161mets lietots \u0113diena sagatavo\u0161anai. No tiem 9 m\u0101la, misi\u0146a, fajansa b\u013codas un b\u013codi\u0146as \u0113diena gatavo\u0161anai, k\u0101 ar\u012b 8 alum\u012bnija, m\u0101la, misi\u0146a un koka kannas un toveri, 4 kr\u016bzes un viens \u010duguna pods. Kr\u0101jum\u0101 ir 16 k\u0101postu un biezputras stampi\u0146as un koka un met\u0101la ga\u013cas dauz\u0101mie un kap\u0101jamie \u0101mur\u012b\u0161i. Pie \u0113diena gatavo\u0161anas darbar\u012bkiem pieskait\u0101mi tr\u012bs \u0161\u0137idruma m\u0113rtrauki \u2013 litri un viens \u00bc litrs, vienkoka b\u0113rza koka tauku sil\u012bte, fajansa un koka grie\u017eamie d\u0113l\u012b\u0161i, konservu atveramie, riekstu standzi\u0146as, kor\u0137u izvelkamais, met\u0101la frikade\u013cu veidnis, alum\u012bnija siets, ga\u013cas ma\u013cam\u0101s ma\u0161\u012bnas, liel\u0101 kartupe\u013cu r\u012bve, da\u017e\u0101das piestas un miezeri. Neiztr\u016bksto\u0161i piederumi \u0113diena gatavo\u0161anai ir da\u017e\u0101di kausi, karotes, na\u017ei, putu sme\u013cam\u0101s karotes, putojam\u0101s sloti\u0146as, mentes un \u017eukur\u012b\u0161i putras apmais\u012b\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 ir 66 priek\u0161meti, kas pielietoti maizes cep\u0161anas proces\u0101 – lizes, rupjmaizes un baltmaizes, d\u0113l\u012b\u0161u un vienkoka abras un abri\u0146as, abrka\u0161i, miltu sij\u0101jamie sieti, miltu l\u0101psti\u0146as, m\u012bklas ru\u013c\u013ci, cepam\u0101s formi\u0146as.<\/p>\n\n\n\n
Simts se\u0161padsmit priek\u0161meti izmantoti \u0113dienu un dz\u0113rienu uzglab\u0101\u0161anai \u2013 fajansa cukura, maizes un kafijas trauki, m\u0101la podi un 74 da\u017e\u0101du laiku, da\u017e\u0101das formas, stikla un m\u0101la pudeles, bez kor\u0137iem vai ar kor\u0137a vai porcel\u0101na kor\u0137iem. T\u0101s ir balz\u0101ma, benedikt\u012bna, degv\u012bna, Alla\u017eu \u0137ime\u013ca, v\u012bna, zeltera eti\u0137a, e\u013c\u013cas, piena, kef\u012bra pudeles. Uz daudz\u0101m no t\u0101m saglab\u0101ju\u0161as eti\u0137etes vai stikl\u0101 vai m\u0101l\u0101 eso\u0161s uzraksts. Kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b 10 da\u017e\u0101di met\u0101la un koka pude\u013cu aiztais\u0101mie. \u0112diena uzglab\u0101\u0161anai izmantotas 26 mucas. kubli, cibas, taj\u0101 skait\u0101 ar\u012b n\u0113\u0123u kubuli\u0146\u0161. M\u0101jsaimniec\u012bbas priek\u0161metu un trauku kolekcij\u0101 vispla\u0161\u0101k p\u0101rst\u0101v\u0113ti ir trauki un piederumi \u0113dienu un dz\u0113rienu baud\u012b\u0161anai \u2013 530 vien\u012bbas. No t\u0101m 6 serv\u012bzes ar 169 traukiem – <\/strong>no kuriem piln\u012bg\u0101k\u0101s un noz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101s ir pusdienu serv\u012bze 12 person\u0101m ar 76 priek\u0161metiem \u2013 ra\u017eota Kuz\u0146ecova fajansa un porcel\u0101na fabrik\u0101 laik\u0101 no 1887.- 1915. gadam un pusdienu serv\u012bze (nepilna, 41 priek\u0161mets) – Villeroy& Boch ra\u017eojums 19. gadsimta 3. ceturksn\u012b. V\u0113l kolekcij\u0101 ir 85 atsevi\u0161\u0137i \u0161\u0137\u012bvji, 9 zupas ter\u012bnes, 27 da\u017e\u0101di gar\u0161vielu trauci\u0146i 22 aug\u013cu un saldumu trauki, m\u0113rces, sviesta trauki, olu trauci\u0146\u0161, b\u013codi\u0146as un 86 t\u0113jas un kafijas trauki \u2013 tas\u012btes un apak\u0161tas\u012btes, kanni\u0146as, kr\u0113juma un cukura trauki, gl\u0101\u017eu komplekti, atsevi\u0161\u0137as gl\u0101zes, karafes un boles trauku komplekts. Ar\u012b no \u0161iem priek\u0161metiem da\u013ca ir rot\u0101ti ar Kuz\u0146ecova fabrikas, Villeroy& Boch, Jessena, Lobelio, J. Jaksch & Co Riga, R\u012bgas porcel\u0101na fabrikas un citu ra\u017eot\u0101ju z\u012bmogiem. Ir ar\u012b da\u017ei padomju laika \u0161\u0137\u012bvji ar z\u012bmogu \u201eOb\u0161\u010depit\u201d un gl\u0101zes, taut\u0101 sauktas par \u201egra\u0146onk\u0101m\u201d. Pie \u0113diena baud\u012b\u0161anas piederumiem pieskait\u0101mas ar\u012b 68 alpaka, apsudrabotas, sudraba, apzelt\u012btas, ar\u012b alum\u012bnija karotes, na\u017ei, dak\u0161i\u0146as, k\u0101 ar\u012b dak\u0161i\u0146u un na\u017eu tur\u0113t\u0101ju BRACIA HENNEBERG komplekts \u2013 12 vien\u012bbas. \u0160aj\u0101 grup\u0101 ietilpst ar\u012b salve\u0161u trauci\u0146i, cukura standzi\u0146as un citi galda piederumi.<\/p>\n\n\n\n
Pie m\u0101jsaimniec\u012bbas piederumiem pieskait\u0101mi ar\u012b apkures piederumi \u2013 og\u013cu l\u0101psti\u0146as, kr\u0101sns kru\u0137i, taup\u012bbas kr\u0101sni\u0146a, kr\u0101sns durti\u0146as. Kolekcijas sast\u0101v\u0101 ir da\u017e\u0101das l\u0101d\u012btes, cibas un v\u0101celes, vec\u0101k\u0101 no kur\u0101m dat\u0113ta ar 1818. gadu, gr\u012bdas slotas, \u0161\u0137\u0113res, n\u0113\u0161i, tabakas grie\u017eamie un 21 atsl\u0113ga un sl\u0113dzene.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
M\u0101kslas priek\u0161metu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Makslas-prieksmetu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta m\u0101kslas kolekcija veidojusies ilg\u0101 laika posm\u0101 – no 1955. gada. Taj\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113ti da\u017e\u0101d\u0101s tehnik\u0101s darin\u0101ti darbi \u2013 gan e\u013c\u013ca, pastelis, akvarelis, batika, emalja, grafika- linogriezumi un citi.<\/summary>\n
No L\u012bgatnes ciema bibliot\u0113kas tika ieg\u016bts viens no pirmajiem m\u0101kslas kolekcijas darbiem \u2013 V. Ruta akvarelis.. \u201eV\u012bna pagrabs\u201d . Glezn\u0101 att\u0113lots \u0136empju ciema \u201eSl\u0101ve\u013cu\u201d m\u0101ju v\u012bna pagrabs 1937. gad\u0101. Turpm\u0101kajos gados kr\u0101juma kolekciju papildina iev\u0113rojamo latvie\u0161u m\u0101kslinieku darbi, kuru v\u0101rds saist\u012bts ar Siguldu un t\u0101s novadu. Tie ir Indri\u0137a Zeberi\u0146a (1882-1969) un Nikolaja Lindes lielform\u0101ta e\u013c\u013cas darbi, kuros skat\u0101mas Siguldas ainavas, Gaujas senieleja, Lorupes tilta b\u016bvniec\u012bba. Iepriecina Vilijas Jansones maigie paste\u013ci ar ziediem un R\u016btas Opmanes litogr\u0101fijas, Vitolda Kucina batikas, Dinas Dubi\u0146as emaljas, Aivara \u012azaka un R\u016bdolfa Pi\u0146\u0146a (1902-1992) gleznas un P\u0113tera Up\u012b\u0161a (1899-1989) grafikas.<\/p>\n\n\n\n
V\u0113rt\u012bgs ieguvums m\u0101kslas kolekcij\u0101 ir ar\u012b rakstnieces un m\u0101kslinieces Hildas V\u012bkas (1897 – 1963) glezna \u201eTr\u012bs sievietes\u201d. Autore kop\u0101 ar v\u012bru \u2013 dzejnieku Viktoru Egl\u012bti vasaras pavad\u012bjusi Inciema mui\u017e\u0101. Ar gadiem Viktora Egl\u012b\u0161a un Hildas V\u012bkas dzimtas kolekciju, kas non\u0101kusi muzej\u0101 papildina Ingr\u012bdas Frickausas d\u0101vin\u0101t\u0101s An\u0161lava Egl\u012b\u0161a gleznas, Hildas V\u012bkas priv\u0101t\u0101s lietas, Vidvuda Egl\u012b\u0161a z\u012bm\u0113jumi un citi priek\u0161meti.<\/p>\n\n\n\n
M\u0101kslinieks Gun\u0101rs Krollis d\u0101vin\u0101jis ilustr\u0101ciju ori\u0123in\u0101lus \u0100rija Geikina rom\u0101nam \u201eV\u0113st\u012bjums par l\u012bbie\u0161u kuningu Kaupo\u201d. \u0160ie un v\u0113l daudzi citi d\u0101vin\u0101jumi liecina par sabiedr\u012bbas atbalstu un uztic\u0113\u0161anos muzejam.<\/p>\n\n\n\n
Noz\u012bm\u012bgu mantojumu atst\u0101ju\u0161i m\u0101kslinieki, kas savus darbus velt\u012bju\u0161i latvie\u0161u tautas dziesm\u0101m. T\u0101s ir Zigurda Zuzes (1929-2003) 44 grafikas (linogriezums) \u2013 tautasdziesmu ilustr\u0101ciju cikls – \u201eVelt\u012bjums Kri\u0161j\u0101nim Baronam\u201d un J\u0101\u0146a Zari\u0146a bronzas plaketes, kur\u0101s skat\u0101ma tautasdziesmu t\u0113ma. Savu m\u016b\u017ea darbu un Turaidas lepnumu \u2013 latvju dain\u0101m velt\u012bt\u0101s skulpt\u016bras, kuras skat\u0101mas br\u012bvdabas ekspoz\u012bcij\u0101 Dainu kaln\u0101 \u2013 rad\u012bjis m\u0101kslinieks Indulis Ranka.<\/p>\n\n\n\n
\u012apa\u0161u vietu kolekcij\u0101 ie\u0146em Voldem\u0101ra Gudovska darbi. M\u0101kslinieks daudzus gadus bijis Siguldas pils\u0113tas vado\u0161ais m\u0101kslas dz\u012bves organiz\u0113t\u0101js un rad\u012bjis br\u012bni\u0161\u0137\u012bgus akvare\u013cus. Tie ir gan ar v\u0113sturisku v\u0113st\u012bjumu, gan noska\u0146\u0101m bag\u0101ti ar panor\u0101misku skat\u012bjumu uz Gaujas leju da\u017e\u0101dos gadalaikos.<\/p>\n\n\n\n
Ne tikai vecmeistari, bet ar\u012b m\u016bsu laikabiedru \u2013 m\u0101kslinieku darbi p\u0101rst\u0101v\u0113ti muzeja kolekcij\u0101. Tie ir siguldie\u0161i – Elm\u0101rs Gaigalnieks, kas aizrauj skat\u012bt\u0101ju ar ori\u0123in\u0101l\u0101 smil\u0161u tehnik\u0101 darin\u0101tiem darbiem, Zina\u012bda Ceske ar ce\u013cojuma iespaidiem Norv\u0113\u0123ij\u0101 un Raits Tikums ar miglas v\u0101los duso\u0161o Gaujas senleju, kas paveras skatienam no Gleznot\u0101jkalna un Oskars Pl\u0101ci\u0146\u0161 ar Turaidas ainav\u0101m. Modern\u0101s m\u0101kslas dzirksti stikl\u0101 un akvarel\u012b iedz\u012bvin\u0101jis Dainis Gudovskis.<\/p>\n\n\n\n
M\u0101kslas kolekcij\u0101 sava vieta ir ar\u012b sakr\u0101lajai glezniec\u012bbai. \u012apa\u0161a alt\u0101rglezna ir \u201eGolg\u0101ta\u201d, kura atrodas Turaidas bazn\u012bc\u0101. Gleznas autors un dat\u0113jums gan nav zin\u0101mi. M\u0101kslas zin\u0101tnieks O. Sp\u0101r\u012btis par gleznu raksta: \u201eDzi\u013ci tum\u0161aj\u0101 fon\u0101 iegleznot\u0101 Pest\u012bt\u0101ja fig\u016bra ir rakstur\u012bga 17. gs. alt\u0101rgleznu amatnieciskajai darin\u0101\u0161anas trad\u012bcijai, kad par kompoz\u012bcijas paraugu kalpoja iespiest\u0101s grafikas paraugs\u201d. Iesp\u0113jams, ka \u0161\u012b glezna ir vec\u0101ka par pa\u0161u Turaidas bazn\u012bcu un ir mantota v\u0113l no iepriek\u0161\u0113j\u0101s bazn\u012bcas. Glezna restaur\u0113ta 1972. gad\u0101 un atk\u0101rtoti 2009. gad\u0101 reiz\u0113 ar bazn\u012bcas restaur\u0101ciju.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101 k\u0101 muzejs savas izp\u0113tes t\u0113mu saista ar Gaujas l\u012bbie\u0161u v\u0113sturi, t\u0101 ievijas ar\u012b m\u0101kslas kolekcijas komplekt\u0113\u0161an\u0101. M\u0101ksliniece Baiba Damberga muzejam d\u0101vin\u0101jusi tr\u012bs ofortus no cikla \u201eLiv\u014dd rezerv\u0101t\u201d. Cikls iecer\u0113ts k\u0101 l\u012bbie\u0161u tautas likte\u0146a atspogu\u013cojums, saistot personisk\u0101s b\u0113rn\u012bbas atmi\u0146as ar l\u012bbie\u0161u tautas v\u0113sturisko gaitu Atmodas laika kontekst\u0101. L\u012bvu m\u0101kslinieks Andrejs \u0160ulcs d\u0101vin\u0101jis tr\u012bs portretus no cikla \u201eL\u012bvi\u201d.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
M\u0113be\u013cu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Mebelu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTMR kr\u0101juma m\u0113be\u013cu kolekcij\u0101 uz 2012. gada 1. janv\u0101ri ir 275 vien\u012bbas. M\u0113beles raksturo zemnieku, mui\u017eas vidussl\u0101\u0146a p\u0101rst\u0101vju, k\u0101 ar\u012b mazpils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bves vidi laika posm\u0101 no 19. gadsimta pirm\u0101s puses l\u012bdz 20. gadsimta 60. gadiem.<\/summary>\n
Liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 m\u0113be\u013cu izmantota finier\u0113\u0161ana, kur ar 2 \u2013 4 mm biez\u0101m c\u0113lkoka finiera loksn\u0113m apl\u012bm\u0113tas tikai \u0101r\u0113j\u0101s redzam\u0101s m\u0113beles da\u013cas. Karkass visbie\u017e\u0101k veidots no priedes koka. M\u0113be\u013cu polster\u0113jumam izmantoti zirga astri vai j\u016brasz\u0101\u013cu polster\u0113jums. J\u016bras z\u0101le ir higi\u0113niska (izdala jodu), elpojo\u0161a, notur\u012bga pret mitrumu, elast\u012bga un ilgm\u016b\u017e\u012bga. \u0160o polster\u0113jumu lieliski var izmantot atk\u0101rtoti.<\/p>\n\n\n\n
Liel\u0101k\u0101 da\u013ca no 19. gadsimta I puses b\u012bdermeijera stila m\u0113bel\u0113m apl\u016bkojamas interjera ekspoz\u012bcij\u0101 \u201eMui\u017eas p\u0101rvaldnieka vec\u0101 dz\u012bvojam\u0101 m\u0101ja\u201d. M\u0113be\u013cu kolekcij\u0101 vispla\u0161\u0101k p\u0101rst\u0101v\u0113ti ir kr\u0113sli un soli \u2013 81 vien\u012bba. Ir no b\u0113rza m\u0101zera gatavots kr\u0113sls, kr\u0113sls ar meh\u0101nismu augstuma regul\u0113\u0161anai, Kr\u0113sli ar no kl\u016bg\u0101m vai meldriem p\u012btiem s\u0113dek\u013ciem, ar j\u016brasz\u0101\u013cu polster\u0113jumu. Kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b t.s. V\u012bnes kr\u0113sli, kas ir vienas no pasaul\u0113 pirmaj\u0101m s\u0113rijveida m\u0113bel\u0113m, kur\u0101s apvienotas modern\u0101s m\u0113be\u013cu izgatavo\u0161anas tehnolo\u0123ijas, ide\u0101ls funkcion\u0101lisms un viegls dizains. Ir ar\u012b vair\u0101ki parastie soli, skolas sols un 19. gadsimta pirm\u0101s puses k\u0101jsoli\u0146\u0161, p\u0101rvilkts ar krustd\u016brien\u0101 iz\u0161\u016btu audekla virsmu.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 ir 37 l\u0101des \u2013 p\u016bra, amata, produktu, ce\u013cojuma, skolnieku un dokumentu. P\u016bra l\u0101des gatavotas gan stat\u0146u, gan pak\u0161u konstrukcij\u0101s. Da\u013ca no l\u0101d\u0113m ot\u0113tas vai rot\u0101tas ar dekorat\u012bviem apkalumiem. Sastopami ar\u012b apkalumos izcirsti gada skait\u013ci, kad \u0161\u0137irsts darin\u0101ts un apkalts.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcij\u0101 ir piecas ce\u013cojuma l\u0101des. L\u0113durgas pagast\u0101 ieg\u016btajai ce\u013cojuma l\u0101dei p\u0101r korpusu vertik\u0101li izvietoti apkalumi \u2013 a\u017e\u016bras sk\u0101rda loksnes ar \u0123eometrisku un augu valsts ornamentu. Apkalti ar\u012b l\u0101des st\u016bri un galos kalti rokturi. Bijusi apvilkta ar \u0101du. Ir tr\u012bs amata meistaru \u2013 virvju vij\u0113ja, meldera un mucenieka amatu l\u0101des. Kolekcij\u0101 ir ar\u012b viena p\u016bra t\u012bne, darin\u0101ta no galdi\u0146iem un apst\u012bpota ar diviem p\u0101riem koka st\u012bpu. V\u0101ka malas rot\u0101tas ar izgrieztiem robi\u0146iem un tas piestiprin\u0101ts ar izb\u012bd\u0101mu koka cilpu. T\u012bne lietota 19. gadsimt\u0101 Turaidas pagasta \u201eVie\u0161u\u201d m\u0101j\u0101s dr\u0113bju glab\u0101\u0161anai. Ar laiku p\u016bra l\u0101\u017eu vietu ie\u0146em dr\u0113bju skapji, kur dr\u0113bes netiek vairs loc\u012btas, bet pak\u0101rtas, un ve\u013ca tiek izdal\u012bta un salikta pa atsevi\u0161\u0137iem plauktiem. Kolekcij\u0101 ir 38 skapji \u2013 dr\u0113bju skapji, gr\u0101matu skapji, trauku skapji, kumodes, rakst\u0101mkumodes, biroji jeb sekreteri, bufetes, naktsskap\u012b\u0161i, sienas skap\u012b\u0161i, gar\u0161vielu skap\u012btis un gramafona pla\u0161u skapis. Intersants ir 19. gadsimta pirm\u0101s puses trauku skapis, kas izgatavots k\u0101 st\u016bra skapis ar 90\u00ba gr\u0101du le\u0146\u0137\u012b savienot\u0101m s\u0101nu (aizmugures) sien\u0101m un puslok\u0101 veidotu priek\u0161\u0113jo da\u013cu.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcij\u0101 ir 17 gultas, d\u012bv\u0101ni un sofas, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101di galdi \u2013 rakst\u0101mgaldi, \u0113damgaldi, mazg\u0101jamais galds, sofas galds, rokdarbu galdi\u0146i, pu\u0137u galdi\u0146i, t\u0113jas galdi\u0146\u0161, konsolgaldi\u0146\u0161, k\u0101r\u0161u galdi\u0146\u0161. Ir ar\u012b vair\u0101ki plaukti un eta\u017eeres un rakst\u0101mpults. T\u0101pat kolekcij\u0101 ietilpst \u0161\u016bpul\u012b\u0161i, aizslietnis jeb \u0161irmis, dr\u0113bju un dvie\u013cu pakaramie, sienas spogu\u013ci, trimo, aizkaru stangas ar kron\u0161teiniem un citi neliel\u0101 skait\u0101 eso\u0161i priek\u0161meti.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
M\u0113ru un m\u0113rinstrumentu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Meru-un-merinstrumentu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 uz 2012. gada 1. janv\u0101ri ir 54 da\u017e\u0101di tilpuma, garuma un svara m\u0113ri un m\u0113rinstrumenti.<\/summary>\n
Liel\u0101k\u0101 da\u013ca no Turaidas muzejrezerv\u0101t\u0101 eso\u0161ajiem m\u0113riem un m\u0113rinstrumentiem attiecas uz laiku no 19. gadsimta beig\u0101m l\u012bdz 20. gadsimta pirmajai tre\u0161da\u013cai. \u0160aj\u0101 laik\u0101 Latvijas teritorij\u0101 tika pielietota Krievijas m\u0113ru sist\u0113ma, kas past\u0101v\u0113ja no 1797. gada l\u012bdz 1925. gadam. Vienotas Krievijas imp\u0113rija m\u0113rvien\u012bbu sist\u0113mas ievie\u0161ana tika s\u0101kta p\u0113c imperatora P\u0101vila I<\/a> 1797. gada 29. apr\u012b\u013ca r\u012bkojuma (\u0423\u043a\u0430\u0437 \u043e\u0431 \u0443\u0447\u0440\u0435\u0436\u0434\u0435\u043d\u0438\u0438 \u043f\u043e\u0432\u0441\u0435\u043c\u0435\u0441\u0442\u043d\u043e \u0432 \u0420\u043e\u0441\u0441\u0438\u0439\u0441\u043a\u043e\u0439 \u0438\u043c\u043f\u0435\u0440\u0438\u0438 \u0432\u0435\u0440\u043d\u044b\u0445 \u0432\u0435\u0441\u043e\u0432, \u043f\u0438\u0442\u0435\u0439\u043d\u044b\u0445 \u0438 \u0445\u043b\u0435\u0431\u043d\u044b\u0445 \u043c\u0435\u0440<\/em>). 1807. gad\u0101 garumu m\u0113rvien\u012bbu standartus apstiprin\u0101ja imperators Aleksandrs I<\/a> un to paraugus izs\u016bt\u012bja ievie\u0161anai imp\u0113rijas guber\u0146\u0101s. 1875. gad\u0101 Krievijas imp\u0113rija l\u012bdz ar 16 cit\u0101m valst\u012bm parakst\u012bja “Metrisko konvenciju par starptautisk\u0101 metra un kilograma prototipa pie\u0146em\u0161anu”. Ar 1899. gadu Krievijas imp\u0113rij\u0101 tika pie\u013cauta ar\u012b Starptautisk\u0101s m\u0113rvien\u012bbu sist\u0113mas<\/a> (SI) lieto\u0161ana, tom\u0113r l\u012bdz pat Oktobra revol\u016bcijai<\/a> turpin\u0101ja domin\u0113t tradicion\u0101l\u0101 Krievijas m\u0113ru sist\u0113ma. PSRS<\/a> ieviesa oblig\u0101tu SI lieto\u0161anu tikai 1925. gada 21. j\u016blij\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b Latvijas Republik\u0101 p\u0101reja uz Starptautisk\u0101 m\u0113rvien\u012bbu sist\u0113mu notika pak\u0101peniski un Krievijas m\u0113ru sist\u0113ma tika piln\u012bgi atcelta tikai 1924. gada 1. janv\u0101r\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 ir se\u0161i tilpuma m\u0113ri. Garnica (\u010detrst\u016bra kast\u012bte) kas ir sens krievu beramais m\u0113rs un atbilst 1\/64 \u010detvertes, 1\/20 p\u016bra vai 3,28 litriem. Parasti ar garnicu m\u0113r\u012bja miltu daudzumu. Kr\u0101jum\u0101 ir 2 p\u016bri, kas ar\u012b ir m\u0113rvien\u012bba beramiem produktiem, piem\u0113ram, lab\u012bbai vai kartupe\u013ciem un atbilst apm\u0113ram 69 litriem. Blakus p\u016bram tika lietotas ar\u012b s\u012bk\u0101kas m\u0113rvien\u012bbas \u2013 sieki, s\u0113tuves, stopi un pat riek\u0161avas. Kapara litrs lietots tilpuma m\u0113r\u012b\u0161anai l\u012bdztekus t\u0101diem \u0161\u0137idruma m\u0113riem k\u0101 stops, pusstops, kortelis, \u010darka un \u0161ka\u013ciks. Litrs nav SI vien\u012bba, SI tilpuma m\u0113rvien\u012bba ir kubikmetrs, kas ir 1000 litri. Uz viena no kr\u0101jum\u0101 eso\u0161ajiem kapara m\u0113rtraukiem ir atz\u012bm\u0113ts gadaskaitlis \u2013 1877. Kr\u0101jum\u0101 ir ar\u012b cilindriskas formas bronzas m\u0113rtrauci\u0146\u0161 beramu vielu vai \u0161\u0137idruma m\u0113r\u012b\u0161anai, tilpum\u0101 ap 200 ml. Apak\u0161\u0101 gadaskait\u013ci 1857 un 1870, k\u0101 ar\u012b R\u012bgas pils\u0113tas mazais \u0123erbonis.<\/p>\n\n\n\n
No garuma m\u0113rvien\u012bb\u0101m kr\u0101jum\u0101 ir 3 olektis un 1 \u0161uv\u0113ja line\u0101ls. S\u0101kotn\u0113ji olekts bija att\u0101lums no elko\u0146a l\u012bdz izstieptu pirkstu galiem, t\u0101p\u0113c tas bija sam\u0113r\u0101 nosac\u012bts m\u0113rs. Ne velti ir teiciens \u2013 \u201ekatrs ar savu olekti m\u0113ra\u201d. Ar\u012b v\u0113l\u0101k olekts garums katr\u0101 Eiropas pils\u0113t\u0101 bija da\u017e\u0101ds. Olekts izm\u0113ri sv\u0101rst\u012bj\u0101s no 53,7 cm R\u012bg\u0101 l\u012bdz 68,0 cm Nirnberg\u0101. R\u012bgas olekts etalons (53,7 cm) l\u012bdz XVIII gadsimta vidum bija iestiprin\u0101ts pils\u0113tas R\u0101tsnama sien\u0101. Parasti lietoja m\u0113rus, uz kuru \u0161\u0137autn\u0113m bija iez\u012bm\u0113ti da\u017e\u0101du pils\u0113tu olekts garumi. Ar\u012b muzej\u0101 eso\u0161aj\u0101m olekt\u012bm uz katras \u0161\u0137autnes ir citas pils\u0113tas olekts izm\u0113rs. Latvij\u0101 olekts m\u0113rus ofici\u0101li lietoja l\u012bdz 1824.gadam, kad tos nomain\u012bja krievu garuma m\u0113rs – ar\u0161\u012bna (71,1 cm) un uz vienas no muzeja olekt\u012bm, kas gatavota 1881. gad\u0101 ir ar\u0161\u012bnas m\u0113rs.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 ir apm\u0113ram 40 da\u017e\u0101du svaru un atsvaru – 19. un 20. gadsimta galda, atsvaru, pakaramie, atsperu, sviras tipa svari, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101di atsvari, svaru kausi\u0146\u0161 ar spiedogu \u201e A. Dellemans R\u012bg\u0101\u201d un atsvari\u0146\u0161 futl\u0101r\u012b. Visizplat\u012bt\u0101kie ir bezm\u0113ni, kas ir rokas svari – svira ar main\u0101mu atbalsta punktu. Tie ir gatavoti gan no koka, gan misi\u0146a.<\/p>\n\n\n\n
V\u0113l m\u0113ru un m\u0113rinstrumentu kolekcij\u0101 ir rite\u0146u st\u012bpu m\u0113r\u0101mais, b\u012bdm\u0113rs un dastm\u0113rs. B\u012bdm\u0113ru izmanto, ja nepiecie\u0161ams noteikt k\u0101da priek\u0161meta iedobes dzi\u013cumu, iek\u0161\u0113jo vai \u0101r\u0113jo diametru. Dastm\u0113ru lieto me\u017esaimniec\u012bb\u0101 augo\u0161u koku vai jau sagatavotu kokmateri\u0101lu caurm\u0113ra m\u0113r\u012b\u0161anai. Dastm\u0113rs sast\u0101v no m\u0113rline\u0101la, kam vien\u0101 gal\u0101 90\u00b0 le\u0146\u0137\u012b piestiprin\u0101ts nekust\u012bgais tveris, bet otrs \u2014 kust\u012bgais tveris br\u012bvi sl\u012bd pa line\u0101lu. Tveru garumam j\u0101b\u016bt liel\u0101kam par pusi no m\u0113r\u012bjam\u0101 koka caurm\u0113ra.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
M\u016bzikas instrumentu un zvanu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Muzikas-instrumentu-un-zvanu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 m\u016bzikas instrumentu un zvanu kolekcij\u0101 uz 2012. gada 1. janv\u0101ri ir 49 vien\u012bbas. No t\u0101m \u010detri ir sitamie instrumenti \u2013 tr\u012bs bungas un viens t.s. pa\u0161skano\u0161ais instruments \u2013 tambur\u012bns, kas ir l\u012bdz\u012bgs vienpus\u0113j\u0101m bung\u0101m ar apl\u012b piestiprin\u0101t\u0101m met\u0101la pl\u0101ksn\u012bt\u0113m.<\/summary>\n
<\/p>\n\n\n\n
Sitot pa \u0101du, l\u012bdzi skan ar\u012b pl\u0101ksn\u012btes un tambur\u012bnu purinot rodas nep\u0101rtraukts \u201cska\u0146u lietus\u201d. Pie pa\u0161skano\u0161iem sitamajiem instrumentiem pieskait\u0101mi ar\u012b devi\u0146padsmit zvani un zvani\u0146i. \u012apa\u0161\u012bba, kas zvanus at\u0161\u0137ir no visiem p\u0101r\u0113jiem sitaminstrumentiem ir to ska\u0146as paildzin\u0101\u0161an\u0101s efekts, kas rodas no bag\u0101t\u012bg\u0101 virsska\u0146u daudzuma. Gan sen\u0101kos laikos lauku s\u0113t\u0101s, gan ar\u012b m\u016bsdien\u0101s da\u017eas grup\u0101s, piem\u0113ram, FM Belfast, k\u0101 m\u016bzikas instrumentus izmanto ar\u012b govju zvanus un aizj\u016bga zv\u0101rgu\u013cus.
Kr\u0101jum\u0101 ir devi\u0146i st\u012bgu instrumenti \u2013 se\u0161i strink\u0161\u0137in\u0101mie (\u010detras c\u012btaras, viena kokle un viena mandol\u012bna) un 3 loci\u0146a instrumenti (divas vijoles un viena \u0123\u012bga jeb vienst\u012bdzis, jeb monohords). Paties\u012bbu sakot, kr\u0101jum\u0101 eso\u0161o \u0123\u012bgu nevar saukt par vienst\u012bdzi jeb monohordu, jo tam uzvilktas divas st\u012bgas. Mandol\u012bnu ieg\u0101d\u0101jies turaidietis M. Krasti\u0146\u0161 izs\u016bt\u012bjuma laik\u0101 1954. gad\u0101 Kazahst\u0101n\u0101 D\u017eezkazgan\u0101 un sp\u0113l\u0113jis gan tur, gan ar\u012b p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s dzimten\u0113.
No m\u0113l\u012btes veida instrumentiem kr\u0101jum\u0101 ir tr\u012bs ermo\u0146ikas, kas gatavotas 20. gadsimta 20\/30. gados, un divas mutes ermo\u0146ikas, jeb t.. s. \u201ebl\u016bm\u012bzeri\u201d, kuri sp\u0113l\u0113ti 2. Pasaules kara gados.
M\u016bzikas instrumentu kolekcijas lepnums ir harmonijs, kuru Turaidas draudze savai bazn\u012bcai ieg\u0101d\u0101jusies 1920. gados. Gaisa p\u016b\u0161anas tipa koncertharmonijs izgatavots 19. gadsimta p\u0113d\u0113j\u0101 tre\u0161da\u013c\u0101 slavenaj\u0101 \u0160\u012bdmaijera (Schiedmayer) manufakt\u016br\u0101 V\u0101cij\u0101. Harmonija korpuss veidots eklektisma stila form\u0101s ar atsevi\u0161\u0137\u0101m b\u012bdermeiera trad\u012bcijas izpausm\u0113m. Tas ir finier\u0113ts ar eksotiska koka m\u0101zeri un korpusu rot\u0101 da\u017e\u0101da profila mas\u012bvkoka dekori. Harmonija korpusa restaur\u0101cija veikta Gun\u0101ra D\u0101lama\u0146a restaur\u0101cijas darbn\u012bc\u0101 un meh\u0101nisms restaur\u0113ts \u201eMelb\u0101r\u017ea m\u016bzikas instrumentu darbn\u012bc\u0101\u201d.
Pie kolekcijas pieskait\u0101mi ar\u012b meh\u0101niskie atska\u0146ot\u0101ji \u2013 divi patafoni, viens magnetafons, \u010detri gramofoni (tr\u012bs no tiem ar ruporu, viens skapja gramofons). Skapja gramofons kr\u0101jum\u0101 non\u0101ca kop\u0101 ar pirkuma dokumentiem, vair\u0101kiem lieliski saglab\u0101tiem klasisk\u0101s m\u016bzikas ska\u0146u pla\u0161u alb\u016bmiem un \u012bpa\u0161nieka \u2013 R\u012bgas orma\u0146a fotogr\u0101fiju.<\/summary>\n<\/p>\n<\/details>\n<\/details>\n\n\n\n
Numism\u0101tikas kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma numism\u0101tikas kolekcij\u0101 uz 2012. gada 1. janv\u0101ri ir 825 kr\u0101juma vien\u012bbas.<\/summary>\n
354 mon\u0113tas atrastas arheolo\u0123iskajos izrakumos k\u0101dreiz\u0113j\u0101 Turaidas pils novada teritorijas un Siguldas apk\u0101rtnes arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes objektos \u2013 pilskalnos un senkapos: Turaidas viduslaiku pil\u012b un Bazn\u012bckaln\u0101, k\u0101 ar\u012b Turaidas K\u0101r\u013cakaln\u0101, Krimuldas pagasta \u201eP\u016bte\u013cu\u201d \u201ePrie\u017eu\u201d, \u201eLiepe\u0146u\u201d un \u201eAnnas kalna\u201d kapulaukos, Krimuldas bazn\u012bc\u0101 un turpat l\u012bdz\u0101s eso\u0161aj\u0101 Kubeseles pilskaln\u0101 un Jaunaj\u0101 kaps\u0113t\u0101 (\u201eT\u0101l\u0113nos\u201d), Vanga\u017eu \u201eMelkertos\u201d, S\u0113jas \u201eV\u012bl\u0113t\u0101jos\u201d, Siguldas pilsdrup\u0101s un t\u0101m blakus eso\u0161aj\u0101 Krustakaln\u0101, Siguldas Saksu kaln\u0101 un Satezeles pilskaln\u0101, k\u0101 ar\u012b pie t\u0101m pieskait\u012bti iedz\u012bvot\u0101ju atnestie savrupatradumi.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 interesant\u0101kie no mon\u0113tu atradumiem ir XII \u2013 XIV gadsimta brakte\u0101ti (vienpus\u0113ji kalti), Livonijas Orde\u0146valsts un arhib\u012bskapiju (Tallinas, Tartu, R\u012bgas, C\u0113su) sudraba mon\u0113tu kalumi (XIII \u2013 XVI gadsimts). Liel\u0101ko da\u013cu no atrastaj\u0101m mon\u0113t\u0101m sast\u0101da XVII gs. Zviedrijas un Polijas vald\u012b\u0161anas laika kalumi \u2013 R\u012bgas un Livonijas \u0161ili\u0146i, to skait\u0101 ne mazums t.s. Su\u010davas viltojumu (m\u016bsdienu Mold\u0101vijas teritorij\u0101), Zviedrijas \u0113res un tr\u012bspelheri, Polijas\/Lietuvas gra\u0161i. Daudzas no Zviedrijas \u0113r\u0113m ir t.s. klipes form\u0101 (4-st\u016brainas vara pl\u0101ksn\u012btes). T\u0101pat ir atrastas vair\u0101kas Rietumeiropas pils\u0113tu mon\u0113tas ( \u0136elnes, Hamburgas, G\u0113teborgas, Elbingas, Visbijas), no t\u0101m atz\u012bm\u0113jams zelta duk\u0101ts \u2013 kalts L\u012bbek\u0101 1652. gad\u0101. No Latvijas teritorij\u0101 kalt\u0101m mon\u0113t\u0101m ir muzeja kr\u0101jum\u0101 ir R\u012bgas br\u012bvpils\u0113tas \u0161ili\u0146i (1561-1581) un Doles salas naudas kaltuv\u0113 kalts P\u0101rdaugavas hercogistes 1572. gada \u0161ili\u0146\u0161. Arheolo\u0123iskajos izrakumos Turaidas pils teritorij\u0101 atrasti divi XV gadsimta depoz\u012bti ar Livonijas laika sudraba mon\u0113t\u0101m \u2013 feni\u0146iem, \u0101rtigiem, \u0161ili\u0146iem.<\/p>\n\n\n\n
Pie arheolo\u0123isk\u0101s numism\u0101tikas pieskait\u0101ma liel\u0101k\u0101 da\u013ca no unik\u0101l\u0101 Krimuldas Raganas X \u2013 XI gadsimta sudraba senlietu depoz\u012bta, sast\u0101vo\u0161a no 176 priek\u0161metiem, no kuriem 152 ir da\u017e\u0101das Rietumeiropas un ar\u0101bu mon\u0113tas. \u0160is depoz\u012bts apskat\u0101ms Turaidas muzejrezerv\u0101t\u0101 Gaujas l\u012bbie\u0161iem velt\u012btaj\u0101 ekspoz\u012bcij\u0101. (Interesanti, ka apbr\u012bnojami l\u012bdz\u012bga satura depoz\u012bts ar X \u2013 XI gs. mon\u0113tas kop\u0101 ar t\u0101 laika rot\u0101m, ticis atrasts 1975.g. izrakumos Aizkraukles pilskaln\u0101).<\/p>\n\n\n\n
Arheolo\u0123ijas numism\u0101tikas kolekcij\u0101 ir iek\u013cauti ar\u012b vair\u0101ki t.s. skait\u012b\u0161anas \u017eetoni un piemi\u0146as mon\u0113tveid\u012bgi kalumi, kuru dat\u0113\u0161ana un izcelsmes re\u0123ioni v\u0113l ir preciz\u0113\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Numism\u0101tikas kolekcij\u0101 ir v\u0113l 471 mon\u0113ta, kas attiecas uz v\u0113l\u0101ku gatavo\u0161anas un lieto\u0161anas laiku. No t\u0101m 167 lietotas carisk\u0101s Krievijas imp\u0113rijas laik\u0101, 66 PSRS laik\u0101, 63 pirm\u0101s Latvijas republikas un 57 v\u0101cu okup\u0101cijas mon\u0113tas. Starp \u0161\u012bm mon\u0113t\u0101m v\u0113rt\u012bg\u0101k\u0101s ir 1652. gad\u0101 N\u012bderlandes Savienoto Provin\u010du Republik\u0101 kaltais t.s. \u201elauvas\u201d d\u0101lderis ( t\u0101 saukts revers\u0101 att\u0113lot\u0101s heraldisk\u0101s lauvas d\u0113\u013c), 18. gadsimta Be\u013c\u0123ij\u0101 kaltie sudraba d\u0101lderi, un carisk\u0101s Krievijas 18. gadsimta sudraba rub\u013ci un pusrub\u013ci. P\u0101r\u0113j\u0101s 118 mon\u0113tas non\u0101ku\u0161as kr\u0101jum\u0101, k\u0101 suven\u012bri 20. gadsimta 60-tajos un 70-to gadu s\u0101kum\u0101. T\u0101s d\u0101vin\u0101ju\u0161i muzeja viesi no ASV, Izra\u0113las, Austr\u0101lijas, It\u0101lijas, \u0136\u012bnas, Indijas, Kubas un cit\u0101m \u0101rvalst\u012bm. \u0160\u012bs mon\u0113tas tiku\u0161as izmantotas tolaik v\u0113l Siguldas novadp\u0113tniec\u012bbas muzeja ekspoz\u012bcij\u0101, k\u0101 simbols valst\u012bm, kuru iedz\u012bvot\u0101ji apmekl\u0113ju\u0161i Turaidu.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Pastkar\u0161u, fotopastkar\u0161u un apsveikuma karti\u0146u kolekcijas<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Pastkarsu-fotopastkarsu-un-apsveikuma-kartinu-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nViena no Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma kolekcij\u0101m ir pastkartes. \u0160aj\u0101 kolekcij\u0101 ir 2051 kr\u0101juma vien\u012bbas, kas dat\u0113jamas s\u0101kot no 20. gadsimta s\u0101kuma l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m. Pirm\u0101 pastkarte TMR kr\u0101jum\u0101 non\u0101ca 1950. gad\u0101 un uz t\u0101s bija Ernesta Birznieka-Up\u012b\u0161a portrets.<\/summary>\n
Pastkarte ir \u012bpa\u0161s korespondences veids. Pasaul\u0113 pirm\u0101s ilustr\u0113t\u0101s pastkartes paz\u012bstamas no 1869. gada 22. septembra, kad V\u012bnes Kara akad\u0113mijas profesors Emanuels Hermanis pied\u0101v\u0101ja ieviest pasta karti\u0146as ar zemu tarifu. No 1870. gada pirm\u0101s ilustr\u0113t\u0101s pastkartes s\u0101k izdot V\u0101cij\u0101. Krievijas imp\u0113rij\u0101 pastkartes s\u0101k izdot 1872. gad\u0101 ar atz\u012bmi \u201cPasta iest\u0101des par saturu neatbild\u201d, jo sakar\u0101 ar korespondences atkl\u0101tumu, ar tekstu var\u0113ja iepaz\u012bties visi interesenti.<\/p>\n\n\n\n
1874. gad\u0101 Pasaules pasta kongress Bern\u0113 nodibin\u0101ja Pasaules pasta savien\u012bbu, kura apstiprin\u0101ja pastkartes standarta izm\u0113ru: 90 x 140 mm. S\u0101kot no 1875. gada, pastkar\u0161u apgroz\u012bba pasaul\u0113 strauji pieauga. Pirm\u0101 pastkarte no R\u012bgas uz P\u0113terburgu nos\u016bt\u012bta 1893. gad\u0101. Vec\u0101k\u0101 zin\u0101m\u0101 Latvij\u0101 iespiest\u0101 pastkarte, vai k\u0101 agr\u0101k d\u0113v\u0113t\u0101 \u2013 atkl\u0101t\u0101 v\u0113stule jeb atkl\u0101tne zin\u0101ma no 1894. gada, un t\u0101 att\u0113lo R\u012bgas J\u016brmalas Dubultu peldvietas skatu. Vec\u0101k\u0101 iespiest\u0101 pastkarte par Siguldas apk\u0101rtni ir G\u016btma\u0146alas skats, dat\u0113ts ar 1898. gadu, un glab\u0101jas priv\u0101tkolekcij\u0101. Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 vec\u0101k\u0101s ir 1901. gada pastkarte, kur\u0101 skat\u0101mas Siguldas pilsdrupas un 1903. gada pastkarte ar G\u016btma\u0146alas att\u0113lu.<\/p>\n\n\n\n
Par pastkar\u0161u \u201czelta gadiem\u201d j\u0101uzskata 20. gadsimta s\u0101kums, kad atkl\u0101jumi fotogr\u0101fijas jom\u0101 pav\u0113ra nebiju\u0161as iesp\u0113jas pastkar\u0161u skatu da\u017e\u0101do\u0161an\u0101. Ap 1910. gadu bez iespiest\u0101s pastkartes k\u013cuva pieejamas fotopastkartes. Tika izdoti pils\u0113tu, dabas skatu, apsveikumu, rekl\u0101mas un daudzi citi att\u0113li, kas kalpoja ne tikai k\u0101 sazin\u0101\u0161an\u0101s l\u012bdzeklis, bet ar\u012b k\u0101 suven\u012bri, kurus var\u0113ja kr\u0101t un saglab\u0101t, atceroties apmekl\u0113t\u0101s vietas.<\/p>\n\n\n\n
Liel\u0101k\u0101 da\u013ca pastkartes un fotopastkartes Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 dat\u0113jamas ar 20. gadsimta s\u0101kumu l\u012bdz 20. gadsimta 40. gadiem. Pastkar\u0161u un fotopastkar\u0161u kolekcijai ir divdesmit piecas apak\u0161noda\u013cas, kas atspogu\u013co Turaidas, Siguldas, Krimuldas un ar\u012b nedaudz Latvijas kult\u016brv\u0113sturisko mantojumu. Ir pastkar\u0161u grupas, kas sniedz pla\u0161u un vispus\u012bgu ieskatu par Turaidas pili, mui\u017eu un tuv\u0101ko apk\u0101rtni, k\u0101 ar\u012b Krimuldas pilsdrup\u0101m, jauno pili un mui\u017eas centru. Liela un noz\u012bm\u012bga pastkar\u0161u kolekcijas apak\u0161noda\u013ca ir velt\u012bta Siguldas pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbai un t\u0101 \u013cauj izsekot un iepaz\u012bt seno apb\u016bvi. Daudz\u0101s pastkart\u0113s redzamas \u0113kas, kuras l\u012bdz m\u016bsu dien\u0101m Siguld\u0101 vairs nav saglab\u0101ju\u0161\u0101s, t\u0101d\u0113\u013c par to past\u0101v\u0113\u0161anu un neatk\u0101rtojam\u012bbu ir iesp\u0113jams spriest tikai no dzelt\u0113ju\u0161ajiem, apbru\u017e\u0101tajiem att\u0113liem, kuri bie\u017ei vien satur ar\u012b interesantu korespondenci.<\/p>\n\n\n\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma kolekcij\u0101 ir daudz pastkar\u0161u, kur\u0101s var v\u0113rot Gauju, G\u016btma\u0146alu, Velnalu un citus dabas objektus Siguldas apk\u0101rtn\u0113. P\u0113tniec\u012bbas nol\u016bk\u0101 pastkartes \u013cauj izsekot p\u0101rmai\u0146\u0101m Gaujas senielejas ainav\u0101. Da\u017ek\u0101rt pastkartes ir vien\u012bgais pag\u0101tnes liecinieks, kas sniedz ieskatu par k\u0101d\u0101 kult\u016brv\u0113sturisku objekt\u0101, piem\u0113ram, Staburagu.<\/p>\n\n\n\n
Pastkartes ar Siguldas skatiem galvenok\u0101rt izdeva R\u012bgas fotogr\u0101fi \u0160enfelds, Maurahs, Eggerts, Hebenspergers, \u0160ulcs, Lencs & R\u016bdolfs, k\u0101 ar\u012b no C\u0113s\u012bm ( J\u0113pe, Edels, E. Poruks) un izdev\u0113ji no cit\u0101m pils\u0113t\u0101m. Piem\u0113ram, Siguldas pilsdrupas l\u012bdz 1914. gadam pastkart\u0113s iem\u016b\u017ein\u0101ju\u0161i 20 da\u017e\u0101di izdev\u0113ji. \u0160\u012bs aktivit\u0101tes veicin\u0101ja galvenok\u0101rt 1889. gad\u0101 atkl\u0101t\u0101 dzelzce\u013ca l\u012bnija R\u012bga \u2013 Valka un atp\u016btnieku piepl\u016bdums, k\u0101 ar\u012b Siguldas mui\u017eas \u012bpa\u0161nieka k\u0146aza Kropotkina darb\u012bba: apk\u0101rtnes labiek\u0101rto\u0161ana, reklam\u0113\u0161ana, viesn\u012bcas b\u016bve, pr\u0101mja, pansiju izmanto\u0161ana u.tml.<\/p>\n\n\n\n
Viens no iev\u0113rojam\u0101kajiem fotogr\u0101fiem, kas fiks\u0113ja un pastkart\u0113s tira\u017e\u0113ja Siguldas iev\u0113rojam\u0101k\u0101s vietas ir M\u0101rti\u0146\u0161 Buclers. 1897. gad\u0101 vi\u0146\u0161 atver savu fotodarbn\u012bcu Siguld\u0101, pie p\u0101rceltuves, blakus \u201cVillai France\u201d. M. Buclers pastkart\u0113s izdod galvenok\u0101rt litograf\u0113tus, mont\u0113tus un vienk\u0101r\u0161us Siguldas iev\u0113rojam\u0101ko vietu skatus, k\u0101 ar\u012b tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtnes \u2013 Braslas, Ieri\u0137u skatus.<\/p>\n\n\n\n
Otrs izdev\u0113js, kur\u0161 20. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113 izdeva pastkartes ar Siguldas un t\u0101s apk\u0101rtnes skatiem, bija A. K\u013cavi\u0146\u0161. Vi\u0146a izdevniec\u012bba no 1910. gada atrad\u0101s t\u0101 sauktaj\u0101 \u201cDaniela\u201d m\u0101j\u0101, kura tika nojaukta 20. gadsimta 80. gados. Vi\u0146\u0161 kop\u0113ja citu autoru, galvenok\u0101rt Hebenspergera pastkartes un izdeva melnbaltas krietni slikt\u0101k\u0101 kvalit\u0101t\u0113. Da\u017e\u0101m pastkart\u0113m pievienoja notis un pa\u0161sacer\u0113tus un no citiem noklaus\u012btus dzejol\u012b\u0161us.<\/p>\n\n\n\n
20. gadsimta 20.- 40. gados pla\u0161i tika izdotas ar\u012b m\u0101kslas pastkartes \u2013 taj\u0101s skat\u0101mas daudzu popul\u0101ru m\u0101kslinieku darbu reprodukcijas ar\u012b t\u0101das, kas attiecas uz Siguldu. T\u0101s izdeva Em. Benjami\u0146a, A. Gulbis un citi izdev\u0113ji.<\/p>\n\n\n\n
P\u0113c apzin\u0101taj\u0101m pastkart\u0113m un fotopastkart\u0113m sprie\u017eot, laika posm\u0101 no 19.\/20. gadsimta mijas l\u012bdz 1940. gadam fotogr\u0101fij\u0101s fiks\u0113tas: Siguldas pilsdrupas \u2013 ap 140 atsevi\u0161\u0137u att\u0113lu, zin\u0101mas 32 to izdevniec\u012bbas, Turaidas pilsdrupas \u2013 ap 80 att\u0113lu, 25 izdevniec\u012bbas, Krimuldas pilsdrupas \u2013 ap 30 att\u0113lu, 12 izdevniec\u012bbas. \u0160ie nav gal\u012bgie skait\u013ci, jo daudzi 19.\/20. gadsimta mijas un \u012bpa\u0161i 20.gs. 20.\/40. gadu amatieru uz\u0146\u0113mumi nav apzin\u0101ti. Pastkartes un fotopastkartes ir sava laika v\u0113stures liecinieki un att\u0101linoties no pag\u0101tnes to v\u0113rt\u012bba ar katru gadu pieaug.<\/p>\n\n\n\n
Apsveikumu karti\u0146u kolekcija<\/strong> TMR kr\u0101juma apsveikumu karti\u0146u kolekcija atspogu\u013co tautas trad\u012bcijas un v\u0113rt\u012bbas. Kop\u0101 kolekcij\u0101 ir 1126 kr\u0101juma vien\u012bbas. Kolekcija dal\u0101s apak\u0161t\u0113m\u0101s: Ziemassv\u0113tku karti\u0146as, Lieldienu, Vasarsv\u0113tku, L\u012bgo dienas, iesv\u0113t\u012bbu, v\u0101rda dienu, valsts sv\u0113tku un Jaungada apsveikumu karti\u0146as. Pirm\u0101 apsveikumu karti\u0146a TMR kr\u0101jum\u0101 non\u0101ca 1962. gad\u0101 un t\u0101 bija Jaun\u0101 gada apsveikums. Kolekcij\u0101 procentu\u0101li liel\u0101k\u0101 da\u013ca apsveikumu karti\u0146u dat\u0113jamas ar 20. gadsimta 20. \u2013 30. gadiem.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101\u0161\u0146as un \u012bpa\u0161i izsmalcin\u0101tas ir iesv\u0113t\u012bbu karti\u0146as un t\u0101s liecina par krist\u012bgo trad\u012bciju lomu cilv\u0113ku dz\u012bv\u0113. Romantiskas un naivas ir Vasarsv\u0113tku karti\u0146as un t\u0101s \u013cauj nojaust, ka 20. gadsimta 20. \u2013 30. gados daudzi krist\u012bgie sv\u0113tki k\u013cuva par visas valsts sv\u0113tkiem. Sada\u013c\u0101 valsts sv\u0113tki ir apsveikumu karti\u0146as, kas raksturo politisko iek\u0101rtu un t\u0101s trad\u012bcijas. Pla\u0161i ir atspogu\u013cotas 20. gadsimta 50. \u2013 80. gadu trad\u012bcijas, kuras p\u0101rst\u0101v t\u0101di sv\u0113tki, k\u0101 starptautisk\u0101 sievie\u0161u diena \u2013 8. marts, darba\u013cau\u017eu sv\u0113tki \u2013 1.maijs, oktobra revol\u016bcijas sv\u0113tki, armijas diena. Tikai nelielu da\u013cu taj\u0101 veido 18. novembris \u2013 Latvijas Republikas proklam\u0113\u0161anas sv\u0113tki.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Periodikas kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Periodikas-kolekcijas.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nPresei vienm\u0113r ir bijusi noz\u012bm\u012bga loma sabiedr\u012bbas soci\u0101lo un politisko procesu atspogu\u013co\u0161an\u0101 un da\u017ek\u0101rt ar\u012b to virz\u012bb\u0101, ne velti m\u016bsdien\u0101s m\u0113dijus d\u0113v\u0113 par ceturto varu.<\/summary>\n
Viena no p\u0113tniec\u012bbas zi\u0146\u0101 vispla\u0161\u0101k izmantotaj\u0101m Turaidas muzejrezerv\u0101ta kolekcij\u0101m ir periodika, kur\u0101 apkopotas 4065 <\/strong>kr\u0101juma vien\u012bbas – preses izdevumi: laikraksti, \u017eurn\u0101li un raksti no periodikas laika period\u0101 no 1822. gada l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m. P\u0113c kr\u0101juma klasifikatora kolekcija iedal\u0101s apak\u0161sada\u013c\u0101s: laikraksti l\u012bdz 1950. gadam, \u017eurn\u0101li l\u012bdz 1950. gadam, laikraksti m\u016bsdien\u0101s (p\u0113c 1950. gada), \u017eurn\u0101li m\u016bsdien\u0101s(p\u0113c 1950. gada), laikraksti sve\u0161valod\u0101s un raksti no periodikas.<\/p>\n\n\n\n
Latvie\u0161u prese ir sam\u0113r\u0101 jauna, pirmais ned\u0113\u013cas laikraksts \u201eLatvie\u0161u Av\u012bze\u201d latvie\u0161u valod\u0101 izn\u0101ca 1822. gad\u0101. Tas ar\u012b ir sen\u0101kais TMR kr\u0101jum\u0101 eso\u0161ais laikraksts. Kop\u0101 TMR kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas 513 laikraksta \u201eLatvie\u0161u Av\u012bze\u201d numuri s\u0101kot no 1822. gada ar nelieliem p\u0101rtraukumiem l\u012bdz 1913. gadam. Pirmais priek\u0161mets TMR kr\u0101juma periodikas kolekcij\u0101 non\u0101ca 1950. gad\u0101, tas bija 1881. gad\u0101 izdotais \u017eurn\u0101ls \u201ePagalms\u201d.<\/p>\n\n\n\n
Latvijas \u017eurn\u0101listik\u0101 20. gadsimta 20. – 30. gados leg\u0101li un neleg\u0101li izn\u0101ca gandr\u012bz 2000 laikrakstu, \u017eurn\u0101lu un bi\u013cetenu. TMR kr\u0101juma periodikas kolekcij\u0101 ir 72 nosaukumu laikraksti l\u012bdz 50. gadam, 125 nosaukumu \u017eurn\u0101li l\u012bdz 50. gadam, 19 nosaukumu \u017eurn\u0101li p\u0113c 50. gada, 23 nosaukumu \u017eurn\u0101li sve\u0161valod\u0101s, 64 nosaukumu laikraksti p\u0113c 50. gada. \u0160\u0101ds r\u0101d\u012bt\u0101js liecina par \u013coti lielu preses daudzveid\u012bbu da\u017e\u0101dos laikos. Jau kop\u0161 periodikas kolekcijas komplekt\u0113\u0161anas pirms\u0101kumiem kr\u0101jumam bija ar skatu uz n\u0101kotni v\u0113rsta politika, jo neskatoties uz valdo\u0161o politisko situ\u0101ciju valst\u012b, par muzejisku v\u0113rt\u012bbu tika uzskat\u012bti da\u017e\u0101du v\u0113stures periodu preses izdevumi.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101juma politika sekm\u0113ja to, ka gandr\u012bz katrai interesentu grupai ir pieejami savi periodikas izdevumi: gan lauksaimniec\u012bbas, pedago\u0123iskie, jaunatnes un studentu, sievie\u0161u, sporta, sat\u012briskie un humoristiskie, liter\u0101rie, nozaru, kino un te\u0101tra, radiofona, gan politisko partiju preses izdevumi un neatkar\u012bgie izdevumi.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcijas komplekt\u0113\u0161an\u0101 priorit\u0101te ir tiem preses izdevumiem, kas sniedz ieskatu par Siguldas un t\u0101s tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtne notikumiem. Kr\u0101jum\u0101 ir 12 nosaukumu preses izdevumi, kas izn\u0101ku\u0161i vai turpina izn\u0101kt Siguld\u0101 un 5 laikraksti, kas sniedz ieskatu par Siguldas tuv\u0101ko apk\u0101rtni. No tiem atz\u012bm\u0113jami t\u0101di, k\u0101 liter\u0101ri sabiedrisks laikraksts \u201eSiguldas Zi\u0146as\u201d (1925 – 1933) redaktors K\u0101rlis Ertners; \u201eVidzemes \u0160veice\u201d (1929 – 1933) redaktors Alfr\u0113ds Rub\u012bns. Abu laikrakstu redaktori bija politiskie pretinieki K\u0101rlis Ertners p\u0101rst\u0101v\u0113ja soci\u0101ldemokr\u0101tus, bet Alfr\u0113ds Rub\u012bns Zemnieku savien\u012bbu. Abu vad\u012btie laikraksti bie\u017ei izv\u0113rt\u0101s par \u201ec\u012b\u0146as ar\u0113nu\u201d. Ta\u010du neskatoties uz to laikraksti sniedz sava laika raksturojumu.<\/p>\n\n\n\n
Siguldas pils\u0113tas k\u016brorta komiteja 1935. gad\u0101 izdeva ilustr\u0113tu \u017eurn\u0101lu \u201eSiguldas Balss\u201d redaktors Eduards Ozoli\u0146\u0161. No 1936. l\u012bdz 1939. gadam \u017eurn\u0101ls izn\u0101ca ar nosaukumu \u201eGauja\u201d. Taj\u0101 tika public\u0113ta inform\u0101cija par kult\u016bras dz\u012bvi Siguld\u0101: koncertiem, te\u0101tra izr\u0101d\u0113m, dziesmu dien\u0101m, k\u0101 ar\u012b apk\u0101rtnes notikumu hronika un sludin\u0101jumi.<\/p>\n\n\n\n
Padomju periodu Siguldas apk\u0101rtn\u0113 raksturo izdevumi: \u201cKomunisma C\u0113l\u0101js\u201d (1950. \u2013 1953.g.), ko izdeva Siguldas MTS politnoda\u013ca un \u201cSiguldas Kolchoznieks\u201d (ar 1957.gadu nosaukums \u201ePadomju Sigulda\u201d ).<\/p>\n\n\n\n
P\u0113c Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas 20. gadsimta 90. gadu s\u0101kum\u0101 divas reizes m\u0113nes\u012b izn\u0101ca Siguldas pils\u0113tas informat\u012bvais bi\u013cetens \u201eSiguldas Zi\u0146as\u201d, bet kop\u0161 2002. gada izn\u0101k \u201eSiguldas Av\u012bze.\u201d Turaidas muzejrezerv\u0101ta las\u012btav\u0101 ir gaid\u012bts ikviens interesents, kas v\u0113l\u0101s iepaz\u012bties ar periodikas kolekciju un izmantot presi k\u0101 avotu p\u0113tnieciskajiem darbiem.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Sadz\u012bves priek\u0161metu kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Sadzives-prieksmetu-kolekciju.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101 uz 2012. gada 1. janv\u0101ri ir vair\u0101k k\u0101 500 sadz\u012bves priek\u0161metu.<\/summary>\n
\u0160aj\u0101 skait\u0101 ir 113 apgaismes \u0137erme\u0146i – sve\u010dturi, kv\u0113peklis, kas ir k\u0101 p\u0101reja no tauku lampi\u0146as uz petrolejas lampu, (l\u012bdz 19. gs. vidum, kad tika atkl\u0101ta nafta, parasti apgaismo\u0161anai tika izmantoti skali, tauku lampi\u0146as vai sveces). Kolekcij\u0101 ir p\u0101rn\u0113s\u0101jamie lukturi, ar kuriem p\u0101rvietoties tumsas aizseg\u0101, starp tiem rijas lukturi, t.s. \u201esiksp\u0101r\u0146i\u201d, dzelzce\u013cnieka lukturis, lukturi, kurus piestiprin\u0101ja zirga ratiem. Telp\u0101s izmantotas sienas, griestu un galda petrolejas lampas, ar\u012b petrolejas lampa ar spektroskopisko cilindru, izmantota k\u0101 sarkan\u0101s aizsarggaismas avots pie fotogr\u0101fiju gatavo\u0161anas, karb\u012bda lampas, lustras, ar\u012b elektrisk\u0101s lampas.<\/p>\n\n\n\n
Pla\u0161i p\u0101rst\u0101v\u0113ti ir ar\u012b da\u017e\u0101di laikr\u0101\u017ei \u2013 kop\u0101 56 vien\u012bbas. No tiem 31 sienas pulkstenis, 16 galda un kam\u012bna pulkste\u0146i (ar\u012b ar m\u016bziku), 1 st\u0101vpulkstenis un kabatas pulkste\u0146i. Sienas pulkste\u0146u grup\u0101 ir pulkste\u0146i greznos kokgriezumiem rot\u0101tos korpusos, ar\u012b met\u0101la un porcel\u0101na korpusos, t.s. \u0160varcvaldes pulkste\u0146i, kam rakstur\u012bgas apgleznotas ciparn\u012bcas ar da\u017e\u0101diem ziedu pu\u0161\u0137iem, dabas ainav\u0101m, pils\u0113tu z\u012bm\u0113jumiem un sadz\u012bvisk\u0101m ain\u0101m (\u0160tutgartes pils, no putna b\u0113go\u0161s cilv\u0113ks u.c.). Vair\u0101kiem no sienas pulkste\u0146iem ar\u012b meh\u0101nisms gatavots no koka. Interjer\u0101 pulkste\u0146i risina vair\u0101kus uzdevumus \u2013 tie att\u0113lo laiku un piev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu k\u0101 noform\u0113juma elementi. Kabatas pulkste\u0146i ir ar \u0137\u0113d\u0113m un pievienotiem brelokiem par godu iesv\u0113t\u012bb\u0101m, augstskolas beig\u0161anai vai k\u0101 k\u0101das biedr\u012bbas z\u012bme<\/p>\n\n\n\n
Pulkste\u0146i gatavoti iev\u0113rojamaj\u0101s v\u0101cu un fran\u010du pulkste\u0146meistaru darbn\u012bc\u0101s \u201eGustaw Becker\u201d , un \u201eLe Roi a Paris\u201d, k\u0101 ar\u012b \u201eJ. Ungman\u201d , Perret & Fils Brenet\u201d, \u201eIskra\u201d, Latvijas pulkste\u0146meistaru B. Zari\u0146a, Roberta Valdma\u0146a, \u201eSausi\u0146\u0161 un biedrs\u201d u.c. firm\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcij\u0101 ir ar\u012b 44 da\u017e\u0101di apar\u0101ti \u2013 t.sk. 17 radioapar\u0101ti, magnetafoni, televizori, 7 fotoapar\u0101ti, 6 telefoni starp tiem lauka telefoni, morzes apar\u0101ts, telegr\u0101fa apar\u0101ts, skait\u013cojam\u0101s ma\u0161\u012bnas, rakst\u0101mma\u0161\u012bnas, kinoprojektors ar\u012b b\u0101rdas skujamie apar\u0101ti, dzirdes apar\u0101ts un mobilais kur kand\u017eas dzenamais apar\u0101ts..<\/p>\n\n\n\n
Pie sadz\u012bves priek\u0161metiem pieskait\u0101mas 30 da\u017e\u0101das koka, kartona un met\u0101la k\u0101rbas, k\u0101rbi\u0146as un kast\u012btes \u2013 rotaslietu l\u0101d\u012btes, rokdarbu piederumu kast\u012btes, diegu spol\u012btes, palikt\u0146i ze\u0137u l\u0101p\u012b\u0161anai, konfek\u0161u un citu saldumu k\u0101rbas, cepuru k\u0101rbas, ar\u012b 15 kabatas portfe\u013ci, d\u0101mu maci\u0146i, talonu maci\u0146i un bri\u013c\u013cu futr\u0101\u013ci.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 ir ne tikai fotogr\u0101fijas un gleznas, bet ar\u012b 16 gleznu un fotogr\u0101fiju r\u0101mji un r\u0101m\u012b\u0161i.<\/p>\n\n\n\n
Starp sadz\u012bves priek\u0161metiem atrodami ar\u012b 18 finiera, \u0101das, kl\u016bgu ce\u013cojumu koferi un 22 rokdarbu, piknika un saimniec\u012bbas grozi.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b 39 jaungada egl\u012b\u0161u rot\u0101jumi iek\u013cauti sadz\u012bves priek\u0161metu kolekcij\u0101. Sava vieta kolekcij\u0101 ir higi\u0113nas un skaistumkop\u0161anas piederumiem, k\u0101, piem\u0113ram, manik\u012bra piederumu kast\u012bte ar visiem instrumentiem, atsevi\u0161\u0137as nagu v\u012bl\u012btes, \u0161\u0137\u0113r\u012btes, piederumi ienad\u017eu kop\u0161anai un nagu pul\u0113\u0161anai, p\u016bdera k\u0101rbas un p\u016bdern\u012bcas, vaiga r\u016b\u017ea k\u0101rbi\u0146a, loku \u0161\u0137\u0113res, spogul\u012b\u0161i, \u017eiletes, b\u0101rdas nazis un saliekamais b\u0101rdas skujamais, galoda b\u0101rdas na\u017ea uzasin\u0101\u0161anai, odekolona pudel\u012bte \u2013 meitenes fig\u016bri\u0146a stiliz\u0113t\u0101 tautas t\u0113rp\u0101, stikla trauks \u2013 Krem sjurpriz u.c.<\/p>\n\n\n\n
Kolekcij\u0101 ir 38 rakst\u0101mpiederumi \u2013 skol\u0113nu \u0161\u012bfera t\u0101feles un grifeles, tintn\u012bcas, spalvask\u0101ti, pap\u012bra na\u017ei, pap\u012bra tur\u0113t\u0101ji, pap\u012bra preses, preses tintes nosusin\u0101\u0161anai, kast\u012btes ar rakst\u0101mspalv\u0101m, tintes pudel\u012btes, pen\u0101\u013ci un futr\u0101\u013ci rakst\u0101mpiederumiem, line\u0101li, skait\u0101mie kauli\u0146i u.c.<\/p>\n\n\n\n
Br\u012bv\u0101 laika pavad\u012b\u0161anas veidus atspogu\u013co 12 rota\u013clietas un sp\u0113les (lelles, le\u013cl\u013cu rati\u0146i, kaleidoskops, galda sp\u0113les), k\u0101 ar\u012b 63 sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas piederumi \u2013 t.sk. tabakas grie\u017eamie, 18 da\u017e\u0101das papirosu k\u0101rbi\u0146as, vair\u0101kas cig\u0101ru k\u0101rbas, portsig\u0101ri, s\u0113rkoci\u0146u kast\u012btes, \u0161\u0137iltavas, koka un dzintara p\u012bpes un iemu\u0161i, 4 j\u016brasputu p\u012bpes, pelnutrauki, birst\u012bte p\u012bpju t\u012br\u012b\u0161anai, maci\u0146\u0161 sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas piederumiem u.c.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Suven\u012bri<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Suveniri.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma suven\u012bru kolekcij\u0101 uz 2014. gada 1. janv\u0101ri ir 121 vien\u012bba.<\/summary>\n
Suven\u012brs jeb piemi\u0146as velte ir priek\u0161mets, kas k\u0101d\u0101 noteikt\u0101 veid\u0101 ataino vai simboliz\u0113 vietu, notikumu vai k\u0101du personu, t\u0101d\u0113j\u0101di pal\u012bdz\u0113dams to v\u0113l\u0101k atsaukt atmi\u0146\u0101, un s<\/em>uven\u012bri ir noz\u012bm\u012bga <\/em>t\u016brisma sast\u0101vda\u013ca.<\/p>\n\n\n\n
Latvij\u0101 ir maz t\u0101du vietu k\u0101 Sigulda un Turaida, kur\u0101s b\u016btu tik daudz popul\u0101ru kult\u016brv\u0113sturisko un dabas objektu. K\u0101 popul\u0101r\u0101kie simboli izmantoti Turaidas pils, Turaidas Roze \u2013 meitene Maija, Siguldas pilsdrupas, G\u016btma\u0146ala un Velnala, k\u0101 ar\u012b citi Siguldas un Turaidas objekti.<\/p>\n\n\n\n
Sen\u0101kais Siguldas suven\u012brs ir viet\u0113jo amatnieku darin\u0101tais spie\u0137is, kas ir ar\u012b visizplat\u012bt\u0101kais un popul\u0101r\u0101kais Siguldas suven\u012brs m\u016bsdien\u0101s un ir k\u0101 Siguldas viz\u012btkarte. 19. gadsimt\u0101 izdotajos ce\u013cve\u017eos var las\u012bt, ka \u201epastaigai pa Siguldas grav\u0101m lieti noder\u0113s spie\u0137is, ko var ieg\u0101d\u0101ties no k\u0101da z\u0113na\u201d. Spie\u0137u izgatavo\u0161ana \u0161aj\u0101 laik\u0101 bijusi visai vienk\u0101r\u0161a: taisnai lazdas n\u016bjai noliekts un nomizots tikai rokturis, p\u0101r\u0113j\u0101 spie\u0137a da\u013ca palika nemizota. 20. gadsimta 30. gados spie\u0137i tika nomizoti jau vis\u0101 garum\u0101 un, pielietojot da\u017e\u0101dus pa\u0146\u0113mienus, iededzin\u0101ti raksti. 20. gadsimta 40. gadu beig\u0101s un 50. gados, sakar\u0101 ar lielo t\u016bristu piepl\u016bdumu un arvien pieaugu\u0161o piepras\u012bjumu tapa da\u017e\u0101diem augumiem piem\u0113roti, r\u016bp\u012bgi apstr\u0101d\u0101ti, ar bag\u0101t\u012bg\u0101m iededzin\u0101tu rakstu kombin\u0101cij\u0101m rot\u0101ti, kr\u0101sainie Siguldas spie\u0137i. Iededzin\u0101tie raksti ir taut\u0101 paz\u012bstamu ornamentu kombin\u0101cijas: l\u012bklocis, skuji\u0146as, da\u017e\u0101das rombu kombin\u0101cijas, saul\u012bte, punkti\u0146i u.c. \u012apatn\u0113j\u0101ki ir: \u201ez\u0101\u0123a zobi\u201d, \u201etauri\u0146\u0161\u201d, \u201evabole\u201d it sevi\u0161\u0137i \u201evelna galvas\u201d zaru viet\u0101s. P\u0113c tam ornamentus iekr\u0101so ar sarkanu un za\u013cu tu\u0161u, jo padomju laikos cita kr\u0101sa nav pieejama (iz\u0146emot zilo, kas laikam spie\u0137u darin\u0101t\u0101ju gaumei nav pie\u0146emama) un nolako. J\u0101min, ka priv\u0101ta spie\u0137u izgatavo\u0161ana un tirgo\u0161an\u0101s padomju laik\u0101, s\u0101kot no 1963. gada, ir bijusi aizliegta.<\/p>\n\n\n\n
Padomju laikos ir v\u0113l k\u0101ds sam\u0113r\u0101 popul\u0101rs suven\u012bru veids \u2013 koka noz\u012bm\u012bte, kuras izgatavo\u0161ana nepras\u012bja daudz p\u016b\u013cu, un kuru izgatavoja viet\u0113jie amatnieki. \u0160aj\u0101 koka gabali\u0146\u0101 iededzina k\u0101du vienk\u0101r\u0161otu Siguldas objektu, piem\u0113ram, pili un p\u0113c tam nolako. Da\u017ereiz ar\u012b tam piel\u012bm\u0113 dzeltenus stikli\u0146us, kurus ieg\u016bst no sapl\u0113st\u0101m alus pudel\u0113m un kas imit\u0113 dzintaru.<\/p>\n\n\n\n
Viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji suven\u012brus veido no da\u017e\u0101diem materi\u0101liem, ar\u012b no m\u0101la, jo tas ir viegli pieejams izejmateri\u0101ls. Tiek veidoti m\u0101la velni\u0146i, kurus tirgo pie Velnalas, G\u016btma\u0146alas un cit\u0101s t\u016bristu apmekl\u0113t\u0101s viet\u0101s. Diem\u017e\u0113l muzeja kr\u0101jum\u0101 t\u0101di nav non\u0101ku\u0161i.<\/p>\n\n\n\n
1968. gad\u0101 tiek pie\u0146emts l\u0113mums par ra\u017eo\u0161anas apvien\u012bbas \u201eDai\u013crades\u201d fili\u0101les atv\u0113r\u0161anu Siguld\u0101, un t\u0101 darbojas l\u012bdz 90. gadiem. Uz\u0146\u0113mums ra\u017eo apm\u0113ram 50 veidu produkciju no dzintara, m\u0101la, dzijas, koka un met\u0101la. Pamat\u0101 tie ir suven\u012bri, kas simboliz\u0113 Siguldu, Turaidu un Krimuldu. Tiek gatavotas noz\u012bm\u012btes un breloki ar da\u017e\u0101diem Siguldas t\u0113lu raksturojo\u0161iem simboliem, piem\u0113ram, Turaidas pili, Gaujas tiltu, G\u016btma\u0146alu, Siguldas pilsdrup\u0101m, vagoni\u0146u p\u0101r Gaujas senleju, popul\u0101ra ir ar\u012b Siguldas rudens noz\u012bm\u012bte ar k\u013cavas lapu. Da\u013ca no \u0161\u012bm noz\u012bm\u012bt\u0113m ir ar\u012b Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101jum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101juma suven\u012bru kolekcij\u0101 ir ar\u012b lell\u012btes stiliz\u0113tos tautas t\u0113rpos, da\u017e\u0101das fig\u016bri\u0146as, maisi\u0146i un lentas ar uzrakstiem, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101di citi suven\u012bri.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Tekst\u012bliju kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Tekstiliju-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta tekstilizstr\u0101d\u0101jumu kolekcij\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 1300 priek\u0161metu, t\u0101 sadal\u012bta tr\u012bs liel\u0101s grup\u0101s \u2013 telpu rot\u0101jo\u0161\u0101s tekst\u012blijas, gultas dr\u0113bes un ap\u0123\u0113rbs. Vispla\u0161\u0101k\u0101 no \u0161\u012bm da\u013c\u0101m ir telpu rot\u0101jo\u0161ie tekstilizstr\u0101d\u0101jumi \u2013 tie ir galdauti, iz\u0161\u016btas un tambor\u0113tas sedzi\u0146as, p\u0101rkl\u0101ji, gr\u012bdas celi\u0146i, aizkari, dvie\u013ci, sienas dekori.<\/summary>\n
Daudzas tekst\u012blijas muzejam d\u0101vin\u0101ju\u0161i viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji, liels pienesums ir ar\u012b muzeja darbinieku eksped\u012bcij\u0101s tuv\u0101k\u0101 un t\u0101l\u0101k\u0101 apk\u0101rtn\u0113 ieg\u016btie priek\u0161meti. Viena b\u016btiska tekstilizstr\u0101d\u0101jumu da\u013ca ir Sib\u012brijas izs\u016bt\u012bjuma gadus p\u0101rdz\u012bvoju\u0161o siguldie\u0161u muzejam d\u0101vin\u0101tie iz\u0161uvumi. \u0160ie darin\u0101jumi ir p\u0101rsteidzo\u0161i ar sav\u0101m dz\u012bvespriec\u012bgaj\u0101m kr\u0101s\u0101m un ziedu un ornamentu daudzveid\u012bbu. Skatoties uz \u0161iem darbi\u0146iem, \u0161\u0137iet, ka stundas, kas dro\u0161i vien nozagtas mieram un atp\u016btai, devu\u0161as sp\u0113ku p\u0101rdz\u012bvot visas briesmas un \u0161ausmas, kas m\u016bsu tautie\u0161iem bija j\u0101izcie\u0161. Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir bag\u0101ti rot\u0101ti dvie\u013ci, iz\u0161\u016bt\u0101m monogramm\u0101m, skaist\u0101m tambor\u0113t\u0101m me\u017e\u0123\u012bn\u0113m. Interesanti ir iz\u0161\u016btie maisi\u0146i, kuros tika glab\u0101tas saimniec\u012bb\u0101 noder\u012bgas lietas, uz kuriem ir iz\u0161\u016bti uzraksti, kas katr\u0101 glab\u0101jams: aukli\u0146as, kna\u0123i, birstes, s\u0113rkoci\u0146i, s\u012bpoli, lupati\u0146as. \u0160ie maisi\u0146i nodro\u0161in\u0101ja k\u0101rt\u012bbu virtuv\u0113. Virtuves plaukti\u0146u mali\u0146as, ar iz\u0161uvumiem, aizkari\u0146i, kas liecin\u0101ja par katras saimnieces skaistuma izpratni un \u010daklumu. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 aizkari\u0146i kalpoja praktiski, lai nosl\u0113ptu, to, kam nav j\u0101b\u016bt redzamam.<\/p>\n\n\n\n
Pie gultas dr\u0113b\u0113m j\u0101min segas, no kur\u0101m visvair\u0101k m\u016bsu kr\u0101jum\u0101 ir p\u0101rst\u0101v\u0113tas tie\u0161i Vidzemei rakstur\u012bg\u0101s \u0161atieru segas. Ar\u012b seg\u0101s izpau\u017eas m\u016bsu tautas skaistuma m\u012blest\u012bba un kr\u0101su izj\u016bta, pie tam var tikai pabr\u012bn\u012bties par nians\u0113to kr\u0101su to\u0146u p\u0101rej\u0101m, zinot, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca kr\u0101su ieg\u016btas, izmantojot augu kr\u0101svielas. Turaidas muzejrezerv\u0101tam, sadarbojoties ar Siguldas pagasta kult\u016bras nama Tautas lieti\u0161\u0137\u0101s m\u0101kslas studijas \u201eV\u012bgrieze\u201d rokdarbniec\u0113m, kr\u0101jumu papildina ar\u012b \u0161odienas tautas dai\u013camatu meistaru darin\u0101jumi, kas rokdarbnie\u010du noz\u012bm\u012bgu jubileju reiz\u0113s tiek d\u0101vin\u0101ti muzejam.<\/p>\n\n\n\n
Ap\u0123\u0113rbu kolekcij\u0101 noz\u012bm\u012bga da\u013ca ir ad\u012btie cimdi un ze\u0137es, starp kuriem ir gan godu cimdi, kas ir kr\u0101\u0161\u0146i rakstaini, gan ar\u012b ikdienai paredz\u0113tie dubultie d\u016brai\u0146i. 20. gadsimta t\u0113rpu darin\u0101\u0161anas un audumu izmai\u0146as atspogu\u013cojas m\u016bsu kr\u0101juma sievie\u0161u kleit\u0101s un bl\u016bz\u0113s, kas ir p\u0101rst\u0101v\u0113ti bag\u0101t\u012bg\u0101k, nek\u0101 v\u012brie\u0161u ap\u0123\u0113rbs. Ap\u0123\u0113rbu kolekcij\u0101 sastopami gan dab\u012bg\u0101 z\u012bda izstr\u0101d\u0101jumi, vilnas auduma koncerta t\u0113rpi un ar\u012b 20. gadsimta 80. gados popul\u0101r\u0101s krempl\u012bna kleitas. Noteikti j\u0101piemin skatuves t\u0113rpi un aksesu\u0101ri, ko muzejs ieguvis no Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra p\u0113c izr\u0101des \u201eM\u012bla stipr\u0101ka par n\u0101vi\u201d.<\/p>\n\n\n\n
Interesants papildin\u0101jums muzeja kr\u0101jumam ir ar\u012b m\u016bsu novadnieces m\u0101kslinieces Hildas V\u012bkas \u0101das cimdi un aksesu\u0101ri, ko muzejs ieguva sav\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101 2007. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n
P\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 tekstilizstr\u0101d\u0101jumu kolekciju papildin\u0101ju\u0161i priek\u0161meti, kas tiks izmantoti Turaidas mui\u017eas p\u0101rvaldnieka vec\u0101s dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas ekspoz\u012bcijas iek\u0101rto\u0161an\u0101 \u2013 tie ir gan austi gr\u012bdceli\u0146i, segas, aizkari, krustd\u016briena tehnik\u0101 iz\u0161\u016bts pakl\u0101js un kalend\u0101rs. Jaunaj\u0101 ekspoz\u012bcij\u0101 apmekl\u0113t\u0101ji var\u0113s priec\u0101ties par ori\u0123in\u0101liem iz\u0161uvumiem, kas darin\u0101ti 19. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Veksilolo\u0123ijas kolekcija<\/h3>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/08\/Veksilologijas-kolekcija.jpg\")
<\/figure>\n\n\n\nTuraidas muzejrezerv\u0101ta veksilolo\u0123ijas kolekcij\u0101 ir vair\u0101k k\u0101 simts karogi, to piederumi un vimpe\u013ci. Veksilolo\u0123ija ir zin\u012bbu nozare par karogiem. Terminu, iesp\u0113jams, ieviesis 1957. g. daudzu gr\u0101matu un rakstu par karogiem autors amerik\u0101\u0146u zin\u0101tnieks Vitnijs Smits (Whitney Smith<\/em>).<\/summary>\n
Turaidas muzejrezerv\u0101ta karogi raksturo laika periodu no 19. gadsimta 80. gadiem l\u012bdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, un st\u0101sta par sabiedr\u012bbas un kult\u016bras noris\u0113m Turaidas un Siguldas tuv\u0101kaj\u0101 apk\u0101rtn\u0113, vair\u0101ki no tiem darin\u0101ti p\u0113c paz\u012bstamu m\u0101kslinieku z\u012bm\u0113jumu metiem vai skic\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
Vair\u0101ku koru karogi liecina par latvie\u0161u dzied\u0101\u0161anas prieku \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgos laikos, dz\u012bvojot da\u017e\u0101du ideolo\u0123iju var\u0101. Pats sen\u0101kais karogs muzeja kr\u0101jum\u0101 ir Latvijas otr\u0101 vec\u0101k\u0101 kora \u2013 Skultes kora karogs. Karoga vien\u0101 pus\u0113 iz\u0161\u016bts burinieka att\u0113ls ar mazu ku\u0123a karodzi\u0146u mast\u0101, uz kura ir gada skaitlis: \u201e1868\u201d, kas apliecina kora dibin\u0101\u0161anas gadu. Karoga otr\u0101 pus\u0113 centr\u0101 uz pel\u0113ka z\u012bda auduma aplik\u0101cijas tehnik\u0101 iz\u0161\u016bts kora nosaukums un gada skaitlis: \u201eSkultes dzied\u0101t\u0101ji 1880\u201d, gar mal\u0101m ozolzari ar ozolz\u012bl\u0113m, aptverti ar kl\u0101jd\u016briena tehnik\u0101 iz\u0161\u016btas lentas pu\u0161\u0137i. Aplik\u0101cij\u0101m izmantoti vel\u016bra, samta, vilnas, z\u012bda un lina audumi. Karogs ac\u012bmredzami darin\u0101ts korim piedaloties Otrajos visp\u0101r\u012bgajos latvie\u0161u Dzied\u0101\u0161anas sv\u0113tkos 1880. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Par kora dzied\u0101\u0161anas trad\u012bcij\u0101m padomju period\u0101 liecina Turaidas kora karogs, kas dat\u0113jams ar 20. gadsimta 40. gadiem. Karogs \u0161\u016bts no za\u013cas un sarkanas kr\u0101sas z\u012bda auduma, vien\u0101 pus\u0113 iz\u0161\u016bts kora nosaukuma: \u201eTuraidas koris\u201d, otr\u0101 pus\u0113 Latvijas padomju soci\u0101listisk\u0101s republikas \u0123erbonis, virs kura iz\u0161\u016bts lozungs: \u201eVisu zemju prolet\u0101rie\u0161i savienojieties!\u201d.<\/p>\n\n\n\n
20. gadsimta beig\u0101s Siguldas pils\u0113tas br\u012bvpr\u0101t\u012bgo ugunsdz\u0113s\u0113ju biedr\u012bbas kult\u016bras nam\u0101 darboj\u0101s v\u012bru koris \u201eSatezele\u201d, kas \u012bs\u0101 laik\u0101 ar savu skaisto daudzbals\u012bgo skan\u0113jumu guva atz\u012bstamus pan\u0101kumus un piedal\u012bj\u0101s vair\u0101kos Dziesmu sv\u0113tkos. \u0160\u012b kolekt\u012bva karog\u0101 uz lina auduma atainots Satezeles kareivis koka pils fon\u0101 un tas tapis p\u0113c Zigurda Zuzes z\u012bm\u0113juma. TMR kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas \u0161\u012b kora kok\u0101 griezts \u0123erbonis, kas ar\u012b darin\u0101ts p\u0113c grafi\u0137a siguldie\u0161a Zigurda Zuzes skic\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
Latvijas Zemnieku savien\u012bbas Turaidas noda\u013cas karogs darin\u0101ts p\u0113c An\u0161a C\u012bru\u013ca meta 20. gadsimta pirmaj\u0101 pus\u0113. Karogs \u0161\u016bts no z\u0101les za\u013ca auduma ar dzelten\u0101m b\u0101rkst\u012bm tr\u012bs mal\u0101s. Za\u013c\u0101 kr\u0101s\u0101 gatavoja Zemnieku partiju karogus, \u0161\u012b karoga vien\u0101 pus\u0113 iz\u0161\u016btie tr\u012bs burti: \u201eLZS\u201d nor\u0101da uz Latvijas zemnieku savien\u012bbu (1917-1934). Karogu saglab\u0101jusi Matilde P\u0113tersone (dzim. V\u012btola 1897-1990) Turaidas pagasta \u201eKrauj\u0101s\u201d. Dodoties izs\u016bt\u012bjum\u0101 uz Sib\u012briju, vi\u0146a karogu pa\u0146\u0113musi l\u012bdz. 1956. gad\u0101 atgrie\u017eoties no izs\u016bt\u012bjuma \u201eKrauj\u0101s\u201d, turpin\u0101jusi to glab\u0101t, l\u012bdz 20. gadsimta 90. gadiem, kad to nodevusi savam m\u0101sas d\u0113lam Andrim Caunem, kur\u0161 karogu 1997. gad\u0101 uzd\u0101vin\u0101jis Turaidas muzejrezerv\u0101tam.<\/p>\n\n\n\n
Turaidas muzejrezev\u0101ta kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas Siguldas amatnieku biedr\u012bbas karogs, kura iesv\u0113t\u012b\u0161anas pas\u0101kums notika 1939. gada 17. septembr\u012b. Karoga vien\u0101 pus\u0113 puslok\u0101 iz\u0161\u016bts:\u201e Siguldas amatnieku biedr\u012bba\u201d, zem t\u0101 ainava ar Gaujas tiltu, otr\u0101 pus\u0113 iz\u0161\u016bts: \u201eT\u0113vija \u2013 tauta \u2013 amats\u201d aug\u0161pus\u0113, un apak\u0161mal\u0101 dev\u012bze: \u201eVien\u012bba m\u016bsu darba pamats\u201d, vid\u016b amatniec\u012bbas kameras embl\u0113ma ar saules stariem un veseri vid\u016b. Siguldas amatnieku biedr\u012bbas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam K\u0101rlim Me\u0146\u0123elim, neskatoties uz vis\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m un p\u0101rciesto izs\u016bt\u012bjuma laiku Sib\u012brij\u0101, bija izdevies karogu saglab\u0101t un m\u016b\u017ea nogal\u0113 vi\u0146\u0161 to uzd\u0101vin\u0101ja Turaidas muzejrezerv\u0101tam.<\/p>\n\n\n\n
1991. gad\u0101 p\u0113c m\u0101kslinieka Vitolda Kucina metiem tekstilm\u0101ksliniece Dace Saul\u012bte gobel\u0113na tehnik\u0101 darin\u0101jusi Turaidas muzejrezerv\u0101ta karogu ar sen\u0101s pils att\u0113lu uz m\u0101kslinieciski kr\u0101saini veidota pilskalna, kur\u0161 glab\u0101jas veksilolo\u0123ijas kolekcij\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101jum\u0101 glab\u0101jas vair\u0101ki karogi, kas saist\u012bti ar padomju periodam rakstur\u012bgo soci\u0101listisko sacens\u012bbu, kas notika gan starp uz\u0146\u0113mumiem vai organiz\u0101cij\u0101m, gan ar\u012b starp atsevi\u0161\u0137iem str\u0101d\u0101jo\u0161iem par sasniegumiem ra\u017eo\u0161anas pl\u0101nu izpild\u0113. Sacens\u012bbu uzvar\u0113t\u0101jiem tika pasniegti ce\u013cojo\u0161ie karogi un vimpe\u013ci.<\/p>\n\n\n\n
Skaitlisk\u0101 zi\u0146\u0101 lielu da\u013cu, apm\u0113ram 80 priek\u0161metu, veksilolo\u0123ijas kolekcijas sast\u0101da vimpe\u013ci, nelieli tr\u012bsst\u016brveida vai taisnst\u016bra karodzi\u0146i, kas tika pasniegti par sasniegumiem ra\u017eo\u0161an\u0101 un sport\u0101. Tie galvenok\u0101rt gatavoti no z\u012bda vai atlasa auduma ar informat\u012bvo tekstu vien\u0101 pus\u0113. No dubulta auduma gatavotajiem vimpe\u013ciem teksts bija ab\u0101s pus\u0113s, nereti div\u0101s valod\u0101s, jo tika darin\u0101ts un pasniegts uzvar\u0113t\u0101jam starp divu soci\u0101listisko republiku uz\u0146\u0113mumiem vai organiz\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Par padomju period\u0101 zin\u0101tniski p\u0113tniecisk\u0101s saimniec\u012bbas \u201eSigulda\u201d organiz\u0113t\u0101j\u0101m lauksaimniec\u012bbas sasniegumu izst\u0101d\u0113m un sacens\u012bb\u0101m starp da\u017e\u0101du nozaru lauksaimniekiem liecina speci\u0101li \u0161im pas\u0101kumam gatavotie vimpe\u013ci. Veksilolo\u0123ijas kolekcij\u0101 ir vair\u0101ki \u0161o sacens\u012bbu vimpe\u013ci no 20. gadsimta 80. gadiem.<\/p>\n\n\n\n
Sigulda slavena ar sav\u0101m kalnu sl\u0113po\u0161anas trad\u012bcij\u0101m, katru gadu notika sacens\u012bbas \u0161aj\u0101 sporta veid\u0101 \u201eSiguldas kauss\u201d, ar\u012b \u0161iem pas\u0101kumiem apbalvo\u0161anai tika darin\u0101ti vimpe\u013ci godalgoto vietu ieguv\u0113jiem.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101 k\u0101 Sigulda labi zin\u0101ma ar\u012b k\u0101 t\u016brisma pils\u0113ta, 20. gadsimta 70. gados tika darin\u0101ti vimpe\u013ci un auduma uz\u0161uves orient\u0113\u0161an\u0101s sacens\u012bbu \u201eSiguldas rudens\u201d dal\u012bbniekiem. \u0160\u012bs sacens\u012bbas guvu\u0161as lielu popularit\u0101ti orient\u0113\u0161an\u0101s sporta entuziastu vid\u016b un notiek v\u0113l joproj\u0101m. Kolekcij\u0101 ir ar\u012b da\u017eas Gaujas nacion\u0101l\u0101 parka uz\u0161uves, kas gatavotas 20. gadsimta 70. gados, lai populariz\u0113tu \u0161o dabas aizsardz\u012bbas ideju un mudin\u0101tu cilv\u0113kus aizdom\u0101ties par dabas un cilv\u0113ku savstarp\u0113jo saikni, kur\u0101 visas deta\u013cas ir vienl\u012bdz svar\u012bgas un b\u016btiskas.<\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
<\/p>\n\n\n\n
Noteikumi kr\u0101juma izmanto\u0161anai<\/h2>\n\n\n\n
(izraksts no \u201e\u012apa\u0161i aizsarg\u0101jam\u0101 kult\u016bras pieminek\u013ca \u2013 Turaidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma veido\u0161anas, papildin\u0101\u0161anas, uzskaites, saglab\u0101\u0161anas un izmanto\u0161anas k\u0101rt\u012bbas)<\/em> <\/strong><\/summary>\n
48. Muzeja zin\u0101tnisk\u0101s p\u0113tniec\u012bbas darbs, ekspoz\u012bciju un izst\u0101\u017eu veido\u0161ana un izgl\u012btojo\u0161ais darbs notiek, izmantojot muzeja kr\u0101jumu.<\/p>\n\n\n\n
49. Muzejs nodro\u0161ina kr\u0101juma pieejam\u012bbu sabiedr\u012bbai \u0161\u0101dos veidos:<\/p>\n\n\n\n
49.1. ar ekspon\u0113tajiem muzeja priek\u0161metiem apmekl\u0113t\u0101ji un p\u0113tnieki iepaz\u012bstas past\u0101v\u012bgaj\u0101s ekspoz\u012bcij\u0101s un izst\u0101d\u0113s muzeja darba laik\u0101; <\/p>\n\n\n\n
49.2. ar neekspon\u0113tajiem muzeja priek\u0161metiem p\u0113tnieki un interesenti iepaz\u012bstas muzeja kr\u0101juma las\u012btav\u0101 muzeja darba laik\u0101; <\/p>\n\n\n\n
49.3. ar digitaliz\u0113to inform\u0101ciju par muzeja kr\u0101jumu interesenti iepaz\u012bstas NMKK elektroniskaj\u0101 datu b\u0101z\u0113.<\/p>\n\n\n\n
50. Lai sa\u0146emtu at\u013cauju iepaz\u012bties ar kr\u0101juma priek\u0161metiem, apmekl\u0113t\u0101js iesniegum\u0101 nor\u0101da p\u0113t\u012bjuma t\u0113mu un muzeja priek\u0161metu izmanto\u0161anas m\u0113r\u0137i. Iesniegumu izskata un v\u012bz\u0113 galvenais kr\u0101juma glab\u0101t\u0101js un at\u013cauju dod Muzeja direktors. <\/p>\n\n\n\n
51. Apmekl\u0113t\u0101ju apkalpo\u0161anas k\u0101rt\u012bbu nosaka \u201eDarba noteikumi Turaidas muzejrezerv\u0101ta las\u012btav\u0101\u201d. <\/p>\n\n\n\n
52. Kr\u0101juma izmanto\u0161anas maksas pakalpojumus un to cenas nosaka \u201eTuraidas muzejrezerv\u0101ta kr\u0101juma materi\u0101lu izmanto\u0161anas cenr\u0101dis\u201d. <\/p>\n\n\n\n
53. Kr\u0101tuves glab\u0101tavas apmekl\u0113 interesentu grupas (10-15 cilv\u0113ki grup\u0101) kolekciju glab\u0101t\u0101ja un kr\u0101juma speci\u0101lista pavad\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n
54. Kr\u0101juma priek\u0161metu depon\u0113\u0161anu Latvij\u0101 un \u0101rpus Latvijas veic atbilsto\u0161i LR Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumiem Nr. 956 \u201eNoteikumi par Nacion\u0101lo muzeju kr\u0101jumu\u201d. <\/p>\n\n\n\n
55. Izsniedzot muzeja priek\u0161metus Muzej\u0101 ekspoz\u012bciju, izst\u0101\u017eu vai izgl\u012btojo\u0161\u0101 darba vajadz\u012bb\u0101m, sast\u0101da aktu par priek\u0161metu p\u0101rvieto\u0161anu Muzej\u0101. 55.1. Aktu sast\u0101da divos eksempl\u0101ros \u2013 viens paliek kr\u0101juma noda\u013cas dokument\u0101cij\u0101, otrs eksempl\u0101rs pie Muzeja speci\u0101lista, kur\u0161 priek\u0161metu pie\u0146em; <\/p>\n\n\n\n
55.2. Par priek\u0161metu sa\u0146em\u0161anu atpaka\u013c kr\u0101juma noda\u013cas speci\u0101lists (kolekcijas glab\u0101t\u0101js) izdara atz\u012bmes akt\u0101 un apstiprina t\u0101s ar parakstu un datumu.<\/p>\n\n\n\n
55.3. Priek\u0161metus, izdodot \u012bslaic\u012bgai lieto\u0161anai, re\u0123istr\u0113 priek\u0161metu izsnieg\u0161anas \u017eurn\u0101l\u0101, kur kolekcijas glab\u0101t\u0101js parakst\u0101s par priek\u0161meta izsnieg\u0161anu un priek\u0161meta sa\u0146\u0113m\u0113js parakst\u0101s par t\u0101 sa\u0146em\u0161anu. P\u0113c priek\u0161meta atgrie\u0161anas kolekcijas glab\u0101t\u0101js parakst\u0101s \u017eurn\u0101l\u0101 par priek\u0161metu sa\u0146em\u0161anu un priek\u0161meta sa\u0146\u0113m\u0113js par priek\u0161meta nodo\u0161anu. <\/p>\n\n\n\n
56. Depon\u0113jamo priek\u0161metu v\u0113rt\u012bbu nosaka kr\u0101juma komisija, \u0146emot v\u0113r\u0101 to v\u0113sturisko vai m\u0101ksliniecisko v\u0113rt\u012bbu, lok\u0101lo vai nacion\u0101lo noz\u012bm\u012bbu un pa\u0161reiz\u0113j\u0101 antikv\u0101r\u0101 un m\u0101kslas priek\u0161metu <\/strong>tirgus cenas. 57.. Muzejs var atteikt apmekl\u0113t\u0101jiem un p\u0113tniekiem iepaz\u012b\u0161anos ar kr\u0101juma priek\u0161metiem, ja:<\/p>\n\n\n\n
57.1. notiek kolekcijas vai priek\u0161metu grupas zin\u0101tnisk\u0101 apstr\u0101de; <\/p>\n\n\n\n
57.2. priek\u0161mets atrodas konserv\u0101cij\u0101 vai restaur\u0101cij\u0101; <\/p>\n\n\n\n
57.3. tam ir slikta saglab\u0101\u0161an\u0101s pak\u0101pe; 57.4. priek\u0161metam ir \u012bpa\u0161i izmanto\u0161anas nosac\u012bjumi. T\u0101lrunis inform\u0101cijai kr\u0101jum\u0101 (+371) 67 97 33 52<\/em><\/p>\n<\/details>\n\n\n\n
Kr\u0101juma datub\u0101ze<\/a><\/h2>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
The collection of the Turaida Museum Reserve has been developed since 1949 when the Sigulda Local History Museum was established. With development of museum`s activity, on the basis of the Local History Musuem, in 1988, there was established the Turaida Museum Reserve which encompasses the rich natural, tangible and intangible cultural heritage of the historical […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":166,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"om_disable_all_campaigns":false,"_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"footnotes":""},"class_list":["post-1271","page","type-page","status-publish","hentry"],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/1271"}],"collection":[{"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1271"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/1271\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1370,"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/1271\/revisions\/1370"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/166"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/turaida-muzejs.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1271"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}