Stāstu par Latvijas un Turaidas vēsturi bagātāku dara gadsimtu gaitā pārmantotā tautas mutvārdu daiļrade, kas izgaismo tautas raksturu un poētiski rāda tās attieksmi pret notikumiem.
Turaidā par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu vēsta Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs, kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vieta, kur ikviens aicināts izzināt latviešu tautas vitalitātes noslēpumu, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību un gudrību, sajust dabas daili un smelties enerģiju.
Dainu kalna un Dziesmu dārza izveide
Dainu kalna un Dziesmu dārza izveide ir bijis aizraujošs, entuziasma, mīlestības un satraukuma pilns darbs, kuru īstenojis tēlnieks Indulis Ranka, idejas autore un darba grupas vadītāja Anna Jurkāne, arhitekti Jānis Rozentāls, Ilgvars Batrags, labiekārtošanas darbu speciālisti Aivars Irbe un Rūta Brice, kā arī simtiem talcinieku no visas Latvijas. Dainu kalns nav valsts pasūtījuma objekts, tā ideja ierakstīta 1980. gada 21. oktobrī noslēgtajā “goda līgumā”, kas tapis vēstuļu formā starp tēlnieku Induli Ranku un Siguldas novadpētniecības muzeja direktori Annu Jurkāni.
Dainu kalna un Dziesmu dārza izveidē pavadītas neskaitāmas stundas pārdomās un darbos, pieņemot lēmumus par skulptūru izvietošanu, ainavas un dārza koptēla veidošanu. Dainu kalns tapis dziļā pietātē pret vidi, intuitīvi izvietojot skulptūras ansamblī, veidojot dzīvās dabas un skulptūru saskaņu.
Skanot dziesmām par darbu, dabu un tēvu zemi, Turaida pamazām veidojas par īpašu vietu, kur caur tautasdziesmām tiek paustas brīvības alkas. Tuvojoties trešās Atmodas laikam, dziesmas Dainu kalnā ieskandina Dziesmoto revolūciju, kas risinās laikposmā no 20. gadsimta 80. gadu vidus un noslēdzas 1991. gadā ar neatkarības atjaunošanu valstī. Šodien Dainu kalns kļuvis par simbolu Dziesmotajai revolūcijai, vēstot par dziesmas spēku un tautas pašcieņu.
Dainu kalna atklāšana 1985. gada 7. jūlijā
Sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, ar tautasdziesmu “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns. Iesākumā tajā izvietotas 15 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras. Tautas atmiņā tā palikusi kā tautasdziesmas Lielā diena Dainu kalnā. Dzejnieks Jānis Peters atklāšanas brīdī teic: “Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā.”
Kopš 1988. gada, kad pirmo reizi Latvijā notiek starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, svinīgā lepnumā pie skulptūras “Dziesmas tēvs” plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas arvien ciešāk un kuplākā skaitā ap sevi pulcē folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kuri neskaitāmos koncertos Turaidā izdzied tautas vienotības, saliedētības un neatkarības idejas. Dainu kalns kļūst par vietu, kur tiek nodotas tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmes, tiek stiprināta tautas identitāte.
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova saka: “Jau no paša sākuma šī ir bijusi visas tautas lolota vieta. Dainu kalns ir bijis un joprojām ir vislielākais Atmodas laika kultūras radījums, es teiktu – kopīgais visas tautas kultūras simbols un kultūras veidojums.”
Dziesmu dārza atklāšana 1990. gada 1. jūlijā
Pirmā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā rodas nepieciešamība pēc plašākas dziedāšanas vietas, kur Latvijā sanākt kopā un svinēt svētkus tautasdziesmai. Turaidas muižas ābeļdārza mālainajā un avotiem bagātajā ielejā tiek ieguldīts liels darbs, lai taptu zaļais amfiteātris. Tas dod iespēju brīvā dabā, zaļajās nogāzēs kopā sanākt daudziem jo daudziem dziedātājiem, dejotājiem un skatītājiem. Dziesmu dārza izveide paver ceļu skulptūru izvietojuma principa tālākai īstenošanai, lai akmens elpotu un tajā izteiktās idejas iekļautos vidē. Vijīgām takām saistot Dziesmu dārzu ar Dainu kalnu, veidojas vienots ansamblis – Tautasdziesmu parks.
1996. gadā Dainu kalns tiek iekļauts Pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā Vašingtonā.