Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis
Ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” Turaidas muižas klaušinieku mājā atspoguļo 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma norises Latvijas teritorijā, galvenokārt Vidzemē.
Turaidas muižas saimnieciskā centra ēkās
Turaidas muiža veidojas pie 1214. gadā būvētās Rīgas arhibīskapa Turaidas pils. Pirmsākumā (13. gadsimtā) muiža ir tikai vieta zemnieku desmitās tiesas labības savākšanai, vēlāk tur ir arī klēts tās uzglabāšanai. Sākot ar 16. gadsimtu, muiža kļūst par saimniecisku vienību, kurā ietilpst apkārtējā zeme, meži, ūdeņi, muižas centrs ar saimniecisko apbūvi, dārzi un parki.
Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē
Ekspozīcija „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” izvietota bijušajā Turaidas muižas dārznieka mājā. Gaujas lībiešu mantojuma izpēte ir viena no Turaidas muzejrezervāta pamattēmām, jo Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Turaidas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā.
Turaidas mūra pils
Stāstu par Latvijas un Turaidas vēsturi bagātāku dara gadsimtu gaitā pārmantotā tautas mutvārdu daiļrade, kas izgaismo tautas raksturu un poētiski rāda tās attieksmi pret notikumiem.
Turaidas baznīca
Turaidas baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, būvēta 1750. gadā. Dievnams atrodas Baznīckalnā, kas ir sena baznīcu celšanas vieta. Arheoloģiskā izpēte apliecina, ka šajā vietā pirms tam atradušās vismaz divas baznīcas.
Turaidas muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja
Paplašinoties Turaidas muižas saimnieciskā centra apbūvei, 19. gadsimta sākumā (ap 1810. gadu) muižas pārvaldniekam un kalpotājiem tika uzbūvēta dzīvojamā māja – aptēstu guļbaļķu ēka ar t.s. gludo pakšu savienojumu. Ēkai ir divslīpju jumts ar nošļauptiem galiem, kas klāts ar holandiešu tipa māla dakstiņiem. Ieejas mājā atrodas ziemeļu un dienvidu pusē, zem mājas – divi velvēti pagrabi.
