Šogad atzīmējam 200. jubileju ievērojamajam vācbaltiešu zinātniekam Augustam Bīlenšteinam (August Johann Gottfried Bielenstein) – latviešu valodas, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētniekam. Viņš dzimis Jelgavā 1826. gada 4. martā (pēc vecā stila 20. februārī) un miris Jelgavā 1907. gada 6. jūlijā (v. st. 23. jūnijā).
Lielāko daļu mūža strādājot par mācītāju Dobelē, Bīlenšteins vienlaikus bija Jelgavā latviski izdotā laikraksta “Latviešu Avīzes” redaktors (1867–1903), kā arī autors daudziem nozīmīgiem vāciski publicētiem zinātniskiem rakstiem un grāmatām, piemēram, “Latviešu valodas rokasgrāmata” (1863), “1000 latviešu mīklas” (1881), “Latviešu tautas un valodas robežas tagad un 13. gs.” (1892), “Latviešu koka celtnes un koka rīki” (1907) u.c. Latviski tulkota un izdota ir Bīlenšteina autobiogrāfija “Kāda laimīga dzīve” (1995) un monogrāfija “Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti” (2001).
Nozīmīga Bīlenšteina pētījumu joma bija saistīta ar vietējo iedzīvotāju pilskalnu apzināšanu, to saraksta sastādīšanu un Indriķa hronikā minēto pilsvietu lokalizēšanu. Arī par Turaidas lībiešu pilskalna jeb Kaupo lielās pils atrašanās vietu 19. gadsimtā nebija īstas skaidrības, kaut arī dažādas hipotēzes bija izteikuši vēsturnieki Fridrihs Krūze (1790-1866), Eduards Pabsts (1815-1882) u.c.
Bīlenšteins 1872. gada augustā pusotru dienu veltīja Vidzemes Šveices jeb Siguldas apkārtnes iepazīšanai, interesējoties par Indriķa hronikā minēto lībiešu pilskalnu lokalizēšanu. Viņš kā pirmais pamatoti secināja, ka lībiešu valdnieka Kaupo lielā pils varēja atrasties Turaidas mūra pils vietā. Šo hipotēzi viņš argumentēja plašā rakstā, kas publicēts Latviešu literārās biedrības žurnālā (“Magazin, hrsg. von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft” 1873, Bd. 15, Stück 2, S. 25-53).
Bīlenšteina argumenti bija sekojoši
- Indriķa hronikā (XI-3) minēts, ka 1207. gadā notikušajā Līvzemes dalīšanā Rīgas bīskaps Alberts “pirmām kārtām paņēma Kaupo daļu, proti, Turaidu”, bet ordeņbrāļi – zemi Gaujas pretējā krastā, t.i., Sateseles pilsnovadu. Bīlenšteins atzina, ka Turaidas pilsnovads atradies Gaujas labajā krastā un stiepies krietni tālu no Turaidas pilsdrupām, tāpēc Kaupo pils meklējama šīs apkārtnes senajās dzīvesvietās.
- Indriķa hronika (XV-3) stāsta par 1211. gada igauņu uzbrukumu Turaidas kristītajiem lībiešiem, kad tikusi aplenkta Kaupo lielā pils un uzbrucēji apmetušies gan tās priekšpusē, gan aizmugurē pie upes, un to redzējuši ordeņbrāļi Siguldā. Bīlenšteins secina, ka šāds novietojums atbilst kalniem, uz kuriem celtas gan Krimuldas, gan Turaidas pilsdrupas, kas atrodas apmēram vienādā attālumā no Siguldas un redzamas no Gaujas pretējā krasta.
- Turpat (XV-3) minēts, ka pēc ordeņbrāļu aicinājuma no Rīgas palīgā steidzies krustnešu karaspēks, kas nokāpa no kalna un priekšā ieraudzīja ieleju, un tad šķērsoja kādu strautu. Bīlenšteins pēc apkārtnes aplūkošanas secinājis, ka viens strauts tek starp Krimuldas baznīcu un pastorātu, bet otrs – uz dienvidrietumiem no Turaidas pilsdrupām. Toties tāda nav pie Krimuldas pilsdrupām. (Te var piebilst, ka vēlākie pētnieki šo strautu identificēja ar Gaujas pieteku Vikmesti). Vēl Bīlenšteins norādīja, ka pie Krimuldas baznīcas nav augsta kalna, bet stāvas nogāzes ir pie Turaidas pilsdrupām. Līdz ar to ne Krimuldas pilsdrupu, ne pastorāta vieta īsti neatbilst Indriķa hronikas aprakstam.
- Hronikā (XV-3) minēts, ka pēc igauņu sakāves, kas notikusi augšpus Kaupo pilij, otra uzbrucēju daļa, proti, sāmsalieši sapulcējās uz kalna starp Kaupo pili un Gauju. Bīlenšteins atzina, ka starp Turaidas pilsdrupām un Gauju nav neviena kalna, bet izsacīja minējumu, ka Indriķa apraksts nav īsti precīzs un par šādu kalnu varētu uzskatīt senkrasta terasi pie Gūtmaņa alas.
- Tālāk Bīlenšteins norāda, ka Turaidas pilsdrupas atrodas uz tāda reljefa izvirzījuma, kas atbilst lībiešu pilskalnam – vieta ir grūti sasniedzama, jo stāvas nogāzes ir kalna trijās malās, bet no ziemeļiem pieeju pilij pa zemes mēli viegli varēja nocietināt ar pārraktu grāvi un uzbērtu zemes valni. Arī plakuma vieta, kas stiepjoties 177 soļu garumā, neskaitot priekšpili, atbilstot lībiešu pilskalnu lielumam.
Vēlāk Bīlenšteins mainīja savas domas par Kaupo pils varbūtējo atrašanās vietu, lokalizējot to Kārļa kalnā, kas atrodas otrpus gravai uz rietumiem no Turaidas mūra pils, un to publicēja darbā “Die Grenzen des lettischen Volksstammes…” (1892, 50.lpp.). Atbalstot šo pieņēmumu, Kaupo pils novietojumu Kārļa kalnā savās tūristu kartēs atzīmējuši vairāki 20. gs. pirmās puses ceļvežu autori.
Tomēr Turaidas muzejrezervāta arheologa Egīla Jemeļjānova 1998. gadā veiktajos pārbaudes izrakumos Kārļa kalnā būtiskas lībiešu apdzīvotības liecības neatrada un hipotēze neapstiprinājās. Jāpiebilst, ka Kaupo pili mēģināja lokalizēt arī citi 19. gs. vēsturnieki un vēlāki novadpētnieki, piemēram, kāds anonīms autors 1913. gadā centās pamatot hipotēzi, ka tā atradusies Krimuldas pilsdrupu vietā (publicēts “Latviešu Avīzes”1913, Nr. 306, 307, 309; 16., 17. un19. novembrī).
Bīlenšteina sākotnējo pieņēmumu par liela lībiešu pilskalna atrašanos zem Turaidas mūra pils drupām apstiprināja 20. gs. otrās puses arheoloģiskie izrakumi. Jau arheologs Adolfs Stubavs 1953. gadā, izpētot kultūrslāni nelielā laukumā Turaidas pils Galvenā torņa pakājē, zem mūra pils slāņiem konstatēja pirmsvācu laika apdzīvotības liecības un senlietas, tāpēc secināja, ka pirms vācu celtās pils te bijusi lībiešu dzīvesvieta.
Vēlāk arheologs Jānis Graudonis, laikā no 1976. līdz 2000. gadam izdarot plašus izrakumus Turaidas mūra pils teritorijā, vairākos izrakumu laukumos atrada lībiešu senlietas un atsedza koka ēku un nocietinājumu paliekas, tāpēc ar pārliecību rakstīja, ka noskaidrota Turaidas Kaupo lielās pils vieta.
Sagatavoja Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste