Turaidas muzejrezervāta bagātais arheoloģiskais krājums devis iespēju sagatavot jaunu katalogu, kuram izvēlēts virsraksts “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gs. militārās senlietas”. Paskaidrojošo ievadtekstu un senlietu aprakstus sagatavojuši trīs autori – TMR pētniece Ieva Ose, arheologs Rūdolfs Brūzis un seno kaula un raga priekšmetu pētnieks un atdarinātājs Viesturs Āboltiņš. Kataloga teksts ir publicēts gan latviešu, gan angļu valodā – tulkojumu veica Ilga Korkliša. Ilustratīvo materiālu sagatavoja fotogrāfs Edgars Semanis. Izdevums publicēšanai sagatavots apgādā “Zinātne”, tā iespiešanu finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Šis ir jau devītais katalogs, kurā tiek publicētas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas. Iepriekšējo katalogu nosaukumi ir iespiesti uz jaunā izdevuma beidzamā vāka.
Kur iegūtas un glabājas katalogā publicētās senlietas? Katalogā ietvertas Turaidas pilī atrastās 13.–17. gs. militārās senlietas, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Tās iegūtas Turaidas pilsdrupu teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos 1953. gadā Adolfa Stubava vadībā un 1976.–2000. gadā prof. Jāņa Graudoņa vadībā, kā arī agrākajos un vēlākajos gados nejauši uzietas pils pagalmā vai mūru pakājē kā atsevišķi savrupatradumi zemes darbu laikā.
Kās lasāms un skatāms katalogā? Jauno izdevumu ievada vairākas teksta nodaļas. Vispirms lasītājs var iepazīties ar avotu un literatūras apskatu. Bez jau minētajiem arheoloģiskajiem avotiem aplūkoti arī rakstītie vēstures avoti. Tās ir īsas ziņas par ieročiem, bruņojumu un munīciju, kas sameklētas dažādos senrakstos – senākajās hronikās, vēsturiskajos dokumentos un Turaidas pils inventarizāciju laikā sagatavotos protokolos.
Otra lielā teksta nodaļa veltīta Turaidas pilī atrasto militāro senlietu raksturojumam. Visi atradumi sadalīti trīs lielās grupās – 1) aizsardzības bruņojums (riņķīšu, plāksnīšu un plākšņu bruņas), jātnieka piederumi un zirglietas, 2) aukstie ieroči (tuvcīņas ieroči – zobeni, dunči, pīķi, šķēpi, kaujas cirvji) un tācīņas jeb stiegras šaujamieroču (loka, arbaleta, ballistas) bultas un 3) uguns šaujamie ieroči (artilērija un rokas šaujamieroči) un to munīcija – dažādu kalibru lodes. Lai varētu gūt priekšstatu par Turaidas pilsdrupās masveidā atrasto senlietu – pakavu, bultu galu un ugunsieroču ložu – daudzumu, pamatinformācija par tiem apkopota tekstā ievietotās tabulās vai sarakstos.
Pēc ievadošā teksta nodaļām izdevumā ievietots katalogs – Turaidas pilsdrupu izrakumos iegūtu 220 militāras nozīmes atradumu īsi apraksti ar ilustrācijām – priekšmetu fotogrāfijām, bet neliela daļa no senlietām attēlota arī zīmējumos.
Kāpēc pilī glabājās militāra rakstura priekšmeti?
Turaidas mūra pils laikā no 13. gs. līdz 16. gs. bija ievērojams Rīgas arhibīskapa nocietinājums, kurā bija jānodrošina gan ik pa laikam atceļojušā zemes kunga un viņa svītas, gan pastāvīgi dzīvojušā fogta un viņa kalpotāju aizsardzība, kā arī militāru konfliktu gadījumā jāuzņem vasaļi ar karakalpiem. Tāpēc pils teritorijā tika iekārtota un regulāri papildināta ieroču noliktava. Livonijas kara laikā pili pārņēma poļi, bet 17. gs. pirmajos gadu desmitos iekaroja zviedri. Arī šiem svešzemju kareivjiem, uzturoties pilī, bija nepieciešami ieroči, un arsenāls tika papildināts ar moderniem uguns šaujamajiem lielgabaliem, arkebūzām, musketēm un tiem atbilstošu munīciju. Vēlāk pilī dzīvojušie muižnieki iegādājās bises gan savai drošībai, gan medību izpriecām.
Kā ieroči, bruņojuma daļas un munīcija nonāca kultūrslānī? Militāra rakstura priekšmeti bija dārgas un vērtīgas lietas, kuras vienmēr tika rūpīgi glabātas un uzskaitītas. Tikai nejaušības dēļ veseli ieroči varēja nonākt zemē, ja īpašnieks tos kaut kur atstāja un aizmirsa, vai arī arsenāls tika sagrauts. Arī tad ieroču koka daļas satrūdēja, un pēc daudziem gadsimtiem no kādreizējiem ieročiem arheologi varēja atrast vien sarūsējušas dzelzs daļu atliekas.
Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos neatrada nevienu lielgabala stobru, jo tie bija izlieti no čuguna vai bronzas. Tos neizmeta mēslainē pat pēc sabojāšanas, jo metālu varēja lietot kā izejvielu otrreizējai pārstrādei. Turpretī akmens lodes pārstrādāt nevarēja. Varbūt tāpēc Turaidas pilsdrupās kādreizējā arsenālā vietā iekšējo ziemeļu vārtu tornī uz zemes atstāja guļam vairākus desmitus nelietotas lielgabalu lodes, kuras pēc torņa daļējas nojaukšanas apbira ar gruvešiem. Tās pēc vairākiem gadsimtiem izrakumu laikā tika atrastas vienuviet.
Daļa militāra rakstura senlietu zemē varēja nonākt no ienaidnieku apšaudes. Spriežot pēc atrašanas apstākļiem kultūrslānī pils mūru ārpusē, bultu dzelzs uzgaļi un uguns šaujamieroču lodes un lodītes bijušas uzbrucēju raidīti šāviņi. Varbūt ielidojušās lielās veselās lodes pils aizstāvji pēc kaujas savāca un vēlāk izmantoja saviem lielgabaliem. Toties daļa akmens ložu no trieciena pret zemi sasprāga un netika aizvāktas. Tāpat jādomā, ka sīkie lādiņi pēc lidojuma ieurbās zemē un tur arī palika vairākus gadsimtus, līdz tika atsegti izrakumu laikā.
Šodien varam tikai minēt, kā pils pagalma un pagrabu kultūrslānī nonākuši nelieli militāra rakstura priekšmeti vai to daļas. Varbūt kāds no tiem bija novecojis, cits – salūzis un vairs nebija salabojams, vai arī mazu izmēru bultu gali un lodītes tika nejauši pazaudētas. No ieročiem un bruņojuma atlūzušās daļas varēja apzināti izmest mēslu kaudzē vai atstāt sarūsēšanai kādā nomaļākā stūrī. Droši vien sadzīves atkritumus līdz ar visiem tajos iemestajiem sīkajiem priekšmetiem ik pa laikam novāca, tīrot pagalmu, vai arī pārvietoja, līdzinot iegrimušo bruģi vai rokot būvbedri jaunai celtnei.
Tāpēc arheoloģisko izrakumu laikā atrasta tikai neliela daļa no tā bagātā ieroču, munīcijas un bruņojuma klāsta, kas gadsimtu gaitā varēja glabāties Turaidas pils arsenālā, ietilpa dažādos laikos ieradušos kareivju bruņojumā vai ielidoja pils teritorijā no uzbrucēju šautajiem ieročiem.
Kā tika pētītas Turaidas pils militārās senlietas?
Jau izrakumu laikā atrastajām senlietām arheoloģisko izrakumu vadītāji deva apzīmējumu, bet tikai retu reizi lauka darbu dokumentācijā atrodams aptuvens datējums. Sevišķi mazu izmēru atradumi un fragmenti tika aprakstīti nekonkrēti, jo uzreiz netika izprasts to kādreizējais pielietojums. Gatavojot katalogu, tā autori vispirms sagrupēja jau noteiktās senlietas pēc ieroču, munīcijas u. tml. veida. Izmantojot jaunāko zinātnisko literatūru, varēja precīzāk datēt daudzus atradumus, sevišķi aukstos tuvcīņas ieročus un bultu galus. Bija iespējams noskaidrot kaula un raga plāksnīšu kādreizējo pielietojumu rokas ugunsieroču laides dekorēšanā. Pēc pieminējumiem rakstītajos avotos un publikācijām citzemju arheoloģiskajā literatūrā tika noteikts akmens un čuguna lielgabalu ložu izmantošanas laiks. Turpretī mazo bruņu plāksnīšu kādreizējā atrašanās vieta kareivju bruņutērpā vēl pilnībā nav noskaidrota. Tas ir darbs, kuru varēs turpināt nākamie pētnieki, kad būs apzinātas citas arheoloģiskās kolekcijas, atrasta jauna speciālā literatūra, vai arī radīsies jaunas pētniecības metodes.
Turaidas pilī atrastās 13.–17. gs. militārās senlietas: Katalogs. Tekstu autori: Ieva Ose, Rūdolfs Brūzis, Viesturs Āboltiņš. Zinātne, 2025. 223 lpp.: il. Katalogu var iegādāties Apmeklētāju centrā vai pasūtīt ar Omniva, rakstot uz e pastu pasts@tmr.gov.lv
Sagatavoja Ieva Ose, TMR vēsturniece, galvenā speciāliste
