Populārajā tūrisma literatūrā un vairākās interneta vietnēs sastopams apgalvojums, ka Krimuldas viduslaiku pils esot celta 1255. gadā. Tādā gadījumā šogad tai būtu jāsvin 770. jubileja. Tomēr vēsturnieki šim gadskaitlim īsti nepiekrīt un par pils dibināšanas laiku izsakās piesardzīgi, jo nav atrasts neviens viduslaiku dokuments, kurā būtu konkrēti nosaukts Krimuldas pils dibināšanas gads. Mēģināsim atrast senākās vēstures liecības par Krimuldu un noskaidrot, kopš kura laika pils varētu pastāvēt.
Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis 13. gs. pirmajā gadu desmitā pakāpeniski pakļāva un sadalīja Gaujas lībiešu zemes. Bīskaps ieguva teritoriju Gaujas labajā krastā. Te atradās vairāki lībiešu pilskalni, un – kā minēts Indriķa hronikā – 1207. gadā katoļu priesteris Alebrands uzcēla baznīcu Kubeseles ciemā. To pētnieki vienprātīgi identificē ar tagadējo Krimuldas baznīcu.
Rīgas bīskapa galvenā rezidence bija Rīgā, un pie bīskapa katedrāles jeb Sv. Marijas Doma bija izveidots domkapituls. Tā bija augstāko baznīckungu kolēģija, kas sastāvēja no 12 domkungiem. Lai nodrošinātu viņu uzturu, Rīgas bīskaps domkapitulam piešķīra zemes īpašumus. Viens no tiem bija Kubeseles jeb Ķizbeles draudzes novads, kurā domkapitulam zemi 1231. un 1248. gadā dāvināja Rīgas bīskaps, bet pēc tam īpašuma tiesības apstiprināja arī Romas pāvests.
Nākamais līdz mūsdienām saglabātais dokuments, kurā jau minēta domkapitulam piederošā Krimuldas pils, ir saglabājies tikai no 1312. gada. Tai laikā Livonijā bija ieradies pāvesta legāts Francisks no Moliano, lai izmeklētu iepriekšējos gados Vācu ordeņa nodarītos zaudējumus Rīgas arhibīskapijai. Viens no aculieciniekiem stāstīja, ka “ordeņbrāļi sagrābuši Krimuldas pili un citus domkungu nekustamos īpašumus, kas tiem piederēja minētajā pilī.
Tas bijis pirms 16 gadiem īsi pirms Lieldienu svētkiem” (XXIV 62). Minētie skaitļi ļauj aprēķināt, ka ordenis Krimuldas pili okupējis 1296. gadā. Varbūt liecinieks nedaudz kļūdījies un minētais datums bijis pat kādu gadu vēlāk, jo 1297. gada pavasarī sākās Vācu ordeņa karš ar Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu, kura laikā ordenis okupēja arhibīskapijas īpašumus. Tātad no pāvesta legāta izmeklēšanas protokola uzzinām, ka 13. gs. 90. gados Krimuldas pils ir pastāvējusi – citādi taču to nevarētu okupēt!
No kurienes tad ceļvežu rakstītāji ņēmuši 1255. gadu kā Krimuldas pils celšanas laiku? Lai to noskaidrotu, jāieskatās senākajā vēstures literatūrā.
Livonijas vēstures pētīšana attīstījās pakāpeniski, un pirms vairākiem gadsimtiem ar to nodarbojās izglītotie Baltijas vācieši. Viens no viņiem – Ārensburgas (tagad Kūresāre Sāmsalā Igaunijā) skolas rektors Johans Gotfrīds Arnts (Johann Gottfried Arndt) 18. gs. pirmajā pusē no latīņu valodas vāciski pārtulkoja un izdeva Indriķa Livonijas hroniku.
Tās otrajai daļai, kas iznāca 1753. gadā Hallē (Vācijā), bija pievienota tabula ar Livonijas viduslaiku piļu sarakstu. Par Krimuldas pili 340. lappusē atrodams ieraksts (vācu valodā): Namen der Oerter: Cremon an der Aa; Erbauer: Albert, Erzb[ischof] zu Riga; Besitzer: Domkapitel z. R[iga]; das Erbauungsj[ahr]: 1255. Tulkojums: [Pils] nosaukums: Krimulda pie Gaujas; Cēlājs [pasūtītājs]: Rīgas arhibīskaps Alberts; Īpašnieks: Rīgas domkapituls; Celšanas gads: 1255.
Tabulas sākumā autors minējis, ka par diezgan daudzām pilīm datus ņēmis no Jirgena Helmsa hronikas, kuras hronoloģiju “krietni uzlabojis pēc īstiem dokumentiem”. Diemžēl neviens konkrēts dokuments nav norādīts. Arī vēlāk dzīvojušie vēsturnieki nav atraduši nevienu citu avotu par Krimuldas pils sākotni, izņemot iepriekš minētos.
Senās Livonijas piļu pētnieks Karls fon Lēviss of Menārs (Karl von Löwis of Menar) 1922. gadā Rīgā vācu valodā izdeva pirmo Senās Livonijas piļu leksikonu (Burgenlexikon für Alt-Livland). Viņš uzsver, ka dokumentos Krimuldas pils pirmo reizi minēta 1312. gadā, bet Arnta minētais 1255. gads ņemts no Helmsa hronikas, kas nav ticams vēstures avots. Lēviss of Menārs sava leksikona ievadā pat nosaucis Helmsu par krāpnieku (Schwindler), uzsverot, ka viņa 17. gs. otrajā pusē sarakstītā hronika ar tajā sastopamajiem nepamatotajiem datiem esot radījusi lielu sajukumu vēlāko pētnieku darbos.
Ievērojamais vēsturnieks Leonīds Arbūzovs (Arbusow) 1938. gadā izdotās Latviešu konversācija vārdnīcas 16. sējuma šķirklim “Pilis” pievienotajā sarakstā par Krimuldu norādījis, ka tā dibināta “pirms 1312. gada”. Viņš saraksta beigās paskaidrojis: “Atzīme ‘pirms’ norāda, kad pils nosaukums pirmoreiz dokumentāri apliecināts”. Arī viņam nav bijis zināms neviens cits dokuments, kurā būtu norādīts konkrēts Krimuldas pils dibināšanas laiks.
Tātad no dokumentiem varam tikai spriest, ka Krimuldas pils celta laikā starp 1231. gadu (kad Kubeseles novads piešķirts Rīgas domkapitulam) un 13. gs. beigām, kad pils jau pastāvējusi. Protams, nevar pilnībā noliegt, ka Krimuldas pils varētu būt bijusi uzbūvēta 13. gs. vidū, taču līdz šim nav atrasts neviens dokuments, kurā būtu nosaukts konkrēts gadskaitlis. Tāpēc 770. jubileju tieši šogad svinēt nav īsti pamata.
Sagatavoja Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste