Turaidas muzejrezervāts piedalās starptautiskā izstādē “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstādes saturu veidoja Tallinas Universitātes pētnieks, Dr. hist. arheologs Erki Rusovs, un no 2024. gada 8. marta līdz 8. septembrim tā bija apskatāma Nigulistes muzejā, vēlāk aizceļoja vispirms uz Peltsamā muzeju, tad uz Paides muzeju Igaunijā. Pašlaik tā līdz 15. septembrim ir skatāma Cēsu vēstures un mākslas muzejā. Izstādē eksponētas senlietas no Igaunijas un Latvijas muzejiem, kā arī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības pārvaldes.
Izstādē var iepazīt arī Turaidas pilsdrupās atrastās viduslaiku svētceļnieku zīmes. Tās ir Vidusjūras gliemežvāka puse ar caurumiņiem piešūšanai, svina–alvas sakausējuma krucifikss ar cilpiņām zaru galos, kas atceļojis no Lukas katedrāles Itālijā, un perlamutra krustiņš – piekariņš, kas 12. gs. beigās vai 13. gs. atvests no Palestīnas jeb Svētās zemes Tuvajos Austrumos. Tās ir nelielas piemiņas lietas, kuras varēja nopirkt apmeklētajā svētvietā un atceļā valkāt pie apģērba. Vairāk informācijas par minētajiem eksponātiem no Turaidas var atrast Turaidas muzejrezervāta 2023. gada izdevumā: Turaidas pilī atrastie 13.–18. gadsimta apģērba piederumi: Katalogs. Sast. Ieva Ose.
Relikviju godināšana Eiropā sasniedza savas virsotnes vēlajos viduslaikos – 13.–15. gadsimtā. Šis fenomens saistāms ar cilvēku vēlmi pēc redzamām un taustāmām zīmēm, atgādinājumiem par Jēzu Kristu un svētajiem.
Turaidas arheoloģiskās senlietas ir svarīga liecība, ka Livonija ar tās pilīm un pilsētām bija daļa no kristīgās Eiropas, kur vēlajos viduslaikos 13.–15. gadsimtā svētceļojumi bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Livonieši devās svētceļojumos, bet arī Rīga līdz reformācijai bija gana populārs svētceļnieku galamērķis, kas piesaistīja gan vietējos vācvalodīgos livoniešus, gan grēku nožēlniekus no Hanzas pilsētām Lībekas, Štrālzundes, Hamburgas, Vismāras, Rostokas.
Par to ir ziņas pilsētnieku testamentos, ir dažas norādes tiesu aktīs. Ir atrastas svētceļnieku zīmes, kas apliecina svētās Marijas relikviju godināšanu Livonijā. Viens no pēdējiem atradumiem gūts arheoloģisko izrakumu laikā Vismārā (Vācija) 2018.gadā. Svētceļnieku zīme ar uzrakstu latīņu valodā „SIGNVM S MARIE IN LIVONIA REMISSIONIS PECCATORVM“ (Svētās Marijas zīme Livonijā grēku piedošanai) atrasta arī Lībekā (Vācija), Lūdēsē (Lödöse, Zviedrija).
Turaidas viduslaiku pils vēsturē vēl kāda rakstīto avotu ziņa liecina par iespējamu saistību ar Rīgas relikviju – Svēto Koku. Ir saglabājies ieraksts Šverīnas bīskapijas arhīva 16. gadsimta reģistrā, ka Rīgas arhibīskaps Johans pēc Šverīnes (Zwerin) kanoniķa Dītriha no Fifhauzenas lūguma nosūta Šverīnes baznīcai gabalu koka jeb krusta grēku piedošanas iegūšanai. Vēstule sūtīta no Turaidas 1296. vai 1396. gada 5. maijā (in Thoreida sabbato post ascensionis Domini). Ticamāk, kā to norādījis Šverīnes arhivārs Georgs Kristiāns Frīdrihs Lišs (1801–1883), ka tas bija 1296.gads. Šajā laikā Rīgas arhibīskaps bija Johans III no Šverīnes (1294–1300).
Visaugstāk godinātās relikvijas viduslaiku Livonijā bija Svēto Asiņu relikvija, kas glabājās Rīgas arhibīskapa katedrālē jeb Rīgas Domā, vēlākais, no 14.gadsimta beigām, un te bija ierīkots Svētā Asiņu altāris. Otra nozīmīgākā relikvija Rīgas Domā bija Svētā Koka relikvija, kas bija novietota Svētā Krusta altārī kādā šķirstā vai monstrancē. Svētā koka relikvija bija koka gabals vai gabaliņi, ko uzskatīja par daļu no Jēzus Kristus Golgātas krusta koka.
Rīgas arhibīskapa katedrāles Svētā Krusta altāris pazīstams arī ar liturģiskajām grāmatām, kas saglabājušās līdz mūsdienām – misāli, kas te lietota no 15.gadsimta 60.gadiem, kā arī 1513.gadā Amsterdamā iespiesto Rīgas arhibīskapijas breviāriju.
Vēsturnieks Pauls Johansens norāda, ka īpašā Rīgas Doma Svētā Krusta altāra godināšana, iespējams, aizsākās jau kristianizācijas laikā un ir saistīta ar Bernardu II no Lipes. Svētā relikvija ap 1210.–1230.gadu esot atceļojusi uz Livoniju un tad aizvesta atpakaļ uz Vestfāleni. Ziņas avotos gan ir nenoteiktas, fiksētas rakstiski tikai 15.gadsimtā. Vai tā bija tā pati relikvija, kas minēta saistība ar Turaidu un vēlāk Livonijā? Atbildi mēs nezinām, tāpat kā to, vai tiešām gabaliņš no Svētā Koka relikvijas nonāca Turaidā pirms nosūtīšanas uz Šverīni un vai tas tiešām nonāca galamērķī.
Vēsturnieki ir norādījuši uz vairākām Livonijas vietām, kur atsevišķos vēstures avotos minēti Svētie Krusti, kas bija kļuvuši par lokālu svētceļojumu vietām arī Koknesē, Vīlandē, Vatselīnā un Pērnavā. Svēta Krusta godināšana Rīgā ieguva jaunu popularitāti pēc Livonijas karaspēka uzvaras pār krieviem pie Smoļinas ezera 1502. gada 13. septembrī — notikums, ko no 1504. gada ik gadu pieminēja Krusta paaugstināšanas svētkos (14. septembrī), ko iedibināja Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrands.
Sagatavoja Vija Stikāne, Dr. hist., Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā