Klātesoši Turaidā – Turaidas suvenīrs
Turaidas muzejrezervāts pagājušā gada oktobrī izsludināja konkursu “Klātesoši Turaidā – Turaidas suvenīrs”. Konkursa mērķis bija aicināt izglītības iestāžu skolēnu mācību uzņēmumos; dizaina un tehnoloģiju programmās; profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā iesaistītos skolotājus un skolēnus būt klātesošiem Turaidā – radīt jaunas lietas, iedvesmojoties no Turaidas muzejrezervāta vides, krājuma priekšmetiem un stāstiem, radot idejas jaunu suvenīru izgatavošanai.
Konkursa galvenie uzdevumi bija veicināt interesi iepazīties ar Turaidas vēsturi un kultūrvēsturisko mantojumu – rosināt ierosmes avotam izmantot kultūras mantojumu; veicināt pētniecības darbu; attīstīt jaunrades prasmes; sekmēt skolēnu izpratni par kultūras vērtībām; radīt interesi par dizainu un tehnoloģijām, rodot jaunus dizaina risinājumus; veicināt ilgtspējīgu sadarbību un veicināt publicitāti, veicot procesu dokumentēšanu foto un video.
Kopā tika saņemti 48 darbi, konkursā piedalījās skolēni no visas Latvijas – Daugavpils Centra vidusskolas, Daugavpils zinātņu vidusskolas, Ozolnieku vidusskolas, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas, Tukuma Mūzikas un mākslas skolas, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas, Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas, kā arī individuālie pieteicēji. Paldies visiem skolotājiem un bērnu vecākiem, kuri veicinājuši interesi piedalīties – Aritai Barkusai – Ulasai, Jeļenai Barčai, Vitoldam Kucinam, Andrai Hincei, Dacei Andersonei, Artai Dumbrei, Velgai Melnei, Aivai Nebarei, Baibai Kovaļevskai un Aleksandram Ščaginam!
Skolēnu darbus vērtēja: Daina Vītoliņa – māksliniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru līnijas veidotāja; Leonarda Ķestere, SIA “Festival Alfa” valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas docente; Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta (TMR) Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja; Maira Dudareva, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas galvenā speciāliste un Sandra Ķirule, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas sadarbības projektu vadītāja.
Skolēnu darbi iepriecināja ar individuālu pieeju un emocionalitāti, iedziļināšanos darba uzdevumos. Saskaņā ar nolikumu vērtējums ir trīs vecuma grupās: 7-10 gadi; 11-15 gadi un 16-19 gadi. Vērtēšanas kritēriji: atbilstība mērķim un uzdevumiem; atbilstība izpildes nosacījumiem; kompozīcija; kvalitāte; emocionālais vēstījums; oriģinalitāte un novitāte un tas, vai suvenīru izveidē ievērota kultūras mantojuma un kultūras izpausmju mijiedarbība ar inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem.
Galvenie izpildes nosacījumi bija šādi – jāveido video līdz 5 minūtēm, kurā norādīts darba nosaukums, izgatavošanai nepieciešamie materiāli, izgatavošanai nepieciešamais laiks, izgatavošanas process pa soļiem, pievienojot īsu, paskaidrojošu aprakstu ar suvenīra idejas paskaidrojumu, iedvesmas avotu un ilustrējošām fotogrāfijām.
Turaidas muzejrezervāts izvērtē iespēju izmantot skolēnu ieteikumus un idejas, lai papildinātu muzeja suvenīru klāstu.
Eseju konkurss “Dainu kalns. Vai kanona vērtība?
Apkopoti arī konkursa “Dainu kalns. Vai kanona vērtība?” rezultāti. Kopumā saņemtas 19 esejas, konkursā piedalījušies skolēni no Ogres Valsts ģimnāzijas, Siguldas Valsts ģimnāzijas, Siguldas pilsētas vidusskolas un Krustpils pamatskolas.
“Brīvība ne vienmēr ir skaļa…” (Marks Fjodorovs, Ogres Valsts ģimnāzija)
Konkursa mērķis bija aicināt skolēnus domāt, izzināt un paust viedokli par tēmu “Latvijas kultūras kanona vērtības,” iepazīstoties ar Latvijas kultūras kanona vērtībām; izvērtēt to, vai Latvijas kultūras kanons papildināms ar jaunām sadaļām; iepazīties ar informāciju par Dainu kalnu, tā tapšanas un attīstības vēsturi; tēlnieku Induli Ranku; Atmodas laiku; par dažādajiem Dainu kalnā organizētajiem pasākumiem; veicināt pētniecības darbu un diskusijas, kā arī sekmēt skolēnu izpratni par kultūras vērtībām.
Paldies visiem skolotājiem, kuri veicinājuši interesi piedalīties – Vinetai Šķesterei_Bukai, Inesei Bergai, Anitai Ūdrei, Maijai Kīnei, Ingrīdai Pētersonei.
Skolēnu darbus vērtēja Leonarda Ķestere, SIA “Festival Alfa” valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas docente; Gunta Zaķīte, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja; Ija Kivlina, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas muzejpedagoģe; Jolanta Dukaļska, TMR Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja; Sandra Ķirule, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas sadarbības projektu vadītāja. Darbi tika vērtēti saskaņā ar atbilstību konkursa mērķim un uzdevumiem; valodas stilu, satura oriģinalitāti un emocionālo vēstījumu.
Laureātu apbalvošana
Laureātu apbalvošana notiks Turaidas muzejrezervāta muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā 6. jūnijā plkst. 16.00. Pēc apbalvošanas visiem dalībniekiem būs iespēja piedalīties pārskata ekskursijā un plkst. 18.00 postfolkloras grupas “Rikši” koncertā Turaidas pils pagalmā – vasaras koncertu cikla pirmajā pasākumā, veltītā Dainu kalna 40. jubilejai.
Konkurss tika organizēts projekta “Eiropas Kultūras mantojums Turaidā – klātesoši Turaidā” (“European cultural heritige in Turaida – to be present”) ietvaros.
Fragmenti no skolēnu esejām konkursam “Dainu kalns. Vai Latvijas kultūras kanona vērtība?”
• 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – bija radīta vieta, kur gūt iedvesmu turpmākajam darbam, formulēt vērtības. Atmodas laikā, kad latvieši smēlās enerģiju kopības garā, Dainu kalnā tika rasta ticība brīvai Latvijai. Saliekot šos mazos vēsturisko mirkļu puzles gabaliņus kopā, saprotam, ka Dainu kalns noteikti ir kultūras vērtība, kas iekļaujama Latvijas Kultūras kanonā.
• Iesaku radīt jaunu sadaļu ar nosaukumu “Latvijas sirds vietas”, kurā varētu iekļaut Dainu kalnu un arī Likteņdārzu. Šajā sadaļā varētu iekļaut tās vietas, kas liek notrīsēt sirds stīgām ne tikai latviešiem, bet ikvienam, kas tās apmeklē.
• Ja Dainu kalns būtu iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, tad tas varētu kļūt zināmāks visas Latvijas jauniešiem. Esot Dainu kalnā kopā ar saviem klasesbiedriem un uzzinot par tā rašanos un nozīmi, sapratu, ka Dainu kalns ir ļoti interesanta vieta, tikai vajadzētu vairāk domāt par to, kā piesaistīt jauniešu uzmanību. Ar lasīšanu grāmatā un skolotāju stāstīto noteikti būs par maz, lai radītu interesi, tāpēc esmu domājusi par citiem variantiem.
Piemēram, varētu izveidot “Izlaušanāas istabu”, kurā visi uzdevumi būtu saistīti ar vēstures faktiem un tautasdziesmu izprašanu, gan skulptūru elementu atrašanu. Vēl viena ideja ir noorganizēt diskozaļumballi, kurā varētu skanēt tautasdziesmas mūsdienu ritmos, varbūt varētu noorganizēt novada skolu skolēnu Koru karus – Tautasdziesmu parkā tie varētu izskanēt ļoti jaudīgi. Šāda veida aktivitātes ne tikai popularizētu Dainu kalnu, bet arī ļautu atraktīvā veidā parādīt, ka kultūras vērtība nav tikai kaut kas nopietns, sens un nesaprotams. Nedrīkst aizmirst vēsturisko, bet ir svarīgi mainīties un augt, kļūt saprotamam arī tiem, kas tajā laikā nav dzīvojuši.
(Kristena Resne, Siguldas pilsētas vidusskolas 7. klase)
• Dainu kalns ir vieta, kur tautasdziesmu spēks sastopas ar mākslu un vēsturi.
• Latvijas kultūras kanonā jau ir iekļauta tautasdziesmu tradīcija kā tautas mutvārdu daiļrades pamatvērtība, taču fiziska vieta, kura iemieso šo tradīciju un simbolizē tās nozīmi, Kultūras kanonā nav pārstāvēta.
• Dainu kalns ir vieta, kas simbolizē latviešu garīgo mantojumu un savieno pagātni ar tagadni.
(Lauma Atholde, Ogres Valsts ģimnāzijas 11. klase)
• Ir vietas, kas pastāv ne tikai ģeogrāfiski, bet arī mūsu dvēselēs. Tās nav tikai akmeņi, koki vai pieminekļi – tās ir idejas, kas elpo līdzi tautai.
• Dainu kalns ir brīvības simbols. Kas ir brīvība? Man brīvība nav tikai politisks jēdziens, – tā ir domāšana, dvēsele, spēks būt pašam un saglabāt to, kas tev ir dārgs. Latviešu tautasdziesmas, kurām Dainu kalns ir veltīts, ir viena no senākajām brīvības formām.
• Dainu kalns nav tikai piemineklis pagātnei, tas ir pierādījums tam, ka brīvība var izpausties caur vārdiem, simboliem un mākslu. Tēlnieks Indulis Ranka, veidojot Dainu kalna skulptūras, nebija tikai mākslinieks – viņš bija vēstījuma nesējs.
• Dainu kalns nav tikai stāsts par tautasdziesmām. Tas ir par to, ka brīvība ne vienmēr ir skaļa, dažreiz tā ir klusa, cieta kā akmens un dziļa kā tautasdziesma, kas dzīvo cilvēku sirdīs un paliek tur arī tad, kad viss mainās.
(Marks Fjodorovs, Ogres Valsts ģimnāzijas 11. klase)
• Lai gan Dainu kalnu var iekļaut vairākās esošajās kultūras kanona kategorijās, tas vienlaikus neiederas nevienā no tām pilnībā, tas arī parāda nepieciešamību pēc jaunas vērtības – kultūrainavas vai monumentālās mākslas. Tādas vietas, kā, piemēram, Dainu kalns, Brīvības piemineklis vai Likteņdārzs ir unikāli kultūras objekti, kas apvieno vairākus mākslas veidus un simbolizē latvisko dzīves gudrību. Šāda kategorija ļautu aptvert vietas, kurās savijas daba, vēsture, māksla un tautas identitāte.
( Annija Ošāne, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Dainu kalns ir svarīgs ne tikai kā mākslas darbs, bet arī kā vieta, kur tiek saglabātas un nodotas mūsu senču tradīcijas. Tā simbolizē vienotību, lepnumu par savu zemi un mīlestību pret tautas vērtībām.
( Sindija Miksīte, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Kultūras kanons ir logs, kas ļauj mums pavērties un aplūkot dažādus Latvijas kultūras nozīmīgākos darbus, cilvēkus un vietas. Dainu kalns ir unikāls ar to, ka apvieno visu.
(Elīza Kļaviņa, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Dainu kalns ir ne tikai kultūras piemineklis, – tā ir vieta, kas rada piederības sajūtu un vienotību ar savu tautu. Šādas vietas rada nācijas spēku un solidaritāti, un to nozīmi nevajadzētu novērtēt par zemu.
(Katrīna Kreicberga, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Šī vieta ir kļuvusi par pieminekli neatkarības iegūšanai.
(Rūta Zariņa, Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klase)
• Dainu kalns ir latviešu tautas mantojums, nozīmīga kultūras sastāvdaļa un vēstures liecinieks. Mums, jauniešiem, ir jāturpina tradīcijas, jāorganizē pasākumi un jāveicina šīs kultūrvēsturiskās vietas popularizēšana. Atmiņas ir dzīvas, kamēr mēs darbosimies un runāsim.
(Patrīcija Keita Dižkalpa, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Dainu kalns ir kā dzīvs piemineklis latviešu folkloras daudzveidībai un bagātībai, vizuāli un simboliski atklājot tautasdziesmu dziļo saikni ar dabu un latviešu vēsturi, kā arī parādot, ka tās ir populāras arī mūsdienās.
(Beatrise Beverīna Gredzena, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Dainas ir viens no pamatakmeņiem, kas veido latviešu kultūras un vēstures pamatu. Tās izsaka latviešu tautas pasaules uzskatus, dzīvesveidu, ticējumus un pieredzi, un tās tiek uzskatītas par dzīvo tradīciju, kas vieno pagātni un tagadni. Dainu kalns simbolizē šo mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu.
• Dainu kalns ir lielisks piemērs tam, kā tautas tradīcijas var veicināt nacionālo vienotību un piederību.
(Katrīna Rezgolde, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klase)
• Es rosinu kultūras kanonam izveidot jaunu kategoriju, kurā varētu iekļaut Dainu kalnu un vēl citus līdzīgus objektus. Šai kategorijai es dotu nosaukumu “Brīvības simboli”
(Roberts Kapiņš, Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klase)
• Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu dainas attēlotas skulptūrās, kas saplūst ar Latvijas burvīgo ainavu. Dainu kalns ir iekļauts Pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā Vašingtonā, taču ne Latvijas Kultūras kanonā. Dainu kalns piedāvā jaunu perspektīvu, kur tautasdziesmas iegūst vizuālu un telpisku formu. Uzskatu, ka Dainu kalns ir pelnījis vietu Latvijas Kultūras kanonā, tādēļ ierosinu to papildināt ar jaunu kategoriju – kultūrainaviski objekti. Šī kategorija ietvertu vietas, kas apvieno mākslas darbus un dabas ainavas.
(Ingrīda Ignatova, Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klase)
Sagatavoja: TMR Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas sadarbības projektu vadītāja Sandra Ķirule.
Foto un video – Edgars Semanis un konkursa dalībnieki, skolotāji.
