Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē: apdzīvotības problēmas: 1998.gada 29.augusta konferences materiāli – Turaidas muzejrezervāts, NORDIK, 1999, 42 lpp.: ilustratīvs pielikums 5 lapas, latv. val., kopsavilkums angļu valodā.
Uzrunas: TMR direktore A.Jurkāne, Siguldas domes priekšsēdētājs T.Puķītis, Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības Inspekcijas priekšnieks J.Dambis.
Referāti: • Egils Jemeļjanovs Pilskalni Turaidas novadā, • Jānis Graudonis Kaupo lielā pils, • Ēvalds Mugurēvičs Gaujas lībiešu kultūras sakari vēlajā dzelzs laikmetā, • Ēvalds Tenisons Piezīmes par Gaujas lībiešu senlietu pētniecību, • Irita Žeiere Lībiešu tērpu rekonstrukciju iespējas, • Ligita Beitiņa Rakstītās ziņas par Turaidas un Kubeseles līvu ciemiem, • Ojārs Bušs Daži Turaidas un Kubeseles novada vietvārdi (12.-13.gs.), • Janīna Kursīte Mātes latviešu un Baltijas somugru folklorā, • Mare Koiva Nakts raudinātājas un nakts mātes tēli igauņu un pārējo somugru tautu tradīcijās.
Turaida ir viena no senajām lībiešu zemēm – Gaujas krastos dzīvojošie 13. gadsimtā lībieši tiek saukti gan par Gaujas, gan Turaidas lībiešiem. Turaidas lībiešiem bija nozīmīga loma Baltijas kristianizācijā, šeit 13, gadsimta sākumā atradās ietekmīgākā lībiešu vecākā (it kā karaļa) Kaupo “Lielā pils”, Kaupo bija pirmais Baltijas sentautu pārstāvis, kurš 1203. gadā apmeklēja Romu un tikās ar pāvestu Inocentu III.
Grāmatu iespējams iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā, kā arī attālināti, rakstot pasūtījuma vēstuli uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv vai zvanot pa tālr. 28377380, samaksājot ar pārskaitījumu un saņemot to pa pastu vai Omniva.
Grāmatas cena €0.71