Šogad varam atskatīties uz 200 gadiem, kopš Vidzemes latvieši saņēma uzvārdus. Uzvārdu došanas nozīmi un tās savdabību, īpaši Vidzemē, aplūkosim sarunā/diskusijā Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku mājā šā gada 9. aprīlī plkst. 13.00.
Dzimtbūšanu Krievijas impērijas Baltijas guberņās atcēla agrāk nekā pārējā impērijā – Igaunijā 1816., Kurzemē 1817., Vidzemē 1819. gadā. Vidzemes Zemnieku likumu 11. un 12. paragrāfā teikts, ka līdz 1826. gada “dvēseļu revīzijai” abu dzimumu “zemnieku kārtas vīrišķās un sievišķās kārtas personām” jābūt pierakstītām pie kāda pagasta.
Pierakstoties bija jānorāda gan vārds, gan uzvārds, kura līdz tam muižnieku varā esošajiem un zemei piesaistītajiem zemniekiem nebija. Uzvārdu došana Vidzemē sākās 1822. gadā, bet 1826. gada pirmajos mēnešos veiktā dvēseļu revīzija fiksēja tās rezultātus.
Pamatojums tam, kādēļ zemniekiem piešķirami uzvārdi, īsi formulēts Vidzemes Zemnieku likumu 12. paragrāfā: “Tai policejes valdīšanai par atvieglināšanu.”
Tas bija saprotami – izsekot personas gaitām kļuva sarežģīti, jo piešķirtā brīvība zemniekiem deva tiesības pārvietoties – gan fiziski, pārceļoties uz pilsētu vai citu guberņu, gan sociāli, pārejot citā kārtā. Jaunajā stāvoklī ar vārdu vai tam pievienotu māju vārdu vairs nepietika. Tomēr uzvārdu piešķiršanas nozīme bija kas vairāk par uzraudzības atvieglošanu.
Brīvība arī uzlika zemniekiem jaunus pienākumus – muižnieki nu bija atbrīvoti no atbildības par zemnieku pienākumiem pret valsti (nodokļu samaksu, rekrūšu došanu, šķūtis u.c.). Šī atbildība pārgāja uz pagastu, kas veidojās kā zemnieku kārtas pašvaldība. Tomēr šī pašvaldība bija ļoti atkarīga no muižas.
Līdz ar to uzvārdu došana iezīmēja jaunu pakāpi latviešu tautas attīstībā. Katrā pagastā tā notika nedaudz savādāk. Uzvārdos iekodēts arī vietējais vēsturiskais mantojums – vēsture, muižnieku un zemnieku attiecības. Uzvārds ir gan indivīda brīvības, gan piederības zīme savai dzimtai, novadam un zemei.
Diskusijā piedalīsies etnogrāfs, uzvārdu izcelsmes un izplatības pētnieks Dr. hist. Ilmārs Mežs, filologs, LU Lībiešu institūta direktors Dr. phil. Valts Ernštreits, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes vecākais eksperts Pēteris Veģis. Diskusiju vadīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Dr. hist. Guntis Zemītis.
Aicināti visi, kurus interesē Latvijas, Vidzemes un savas dzimtas vēsture!
Tālrunis informācijai: +371 29384512
Informāciju sagatavoja: Guntis Zemītis. TMR Pētniecības un krājuma nodaļas vēsturnieks
