1866. gada likumam par pagastu pašpārvaldi Baltijā – 160
26. martā plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks publiska vēsturnieku saruna “Pagastu pašvaldības reformai Vidzemē – 160”. Tajā piedalīsies vēsturnieki, vēstures doktori – Muntis Auns, Gvido Straube un Uģis Niedre. Sarunu vadīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Dr.hist. Guntis Zemītis.
Pirms 160 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.
Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, kad padomju okupācijas vara to aizstāja ar mākslīgu veidojumu – ciemu padomēm. 1990. gadā pagastu sistēmu Latvijā atjaunoja.
Lai gan mūsdienu izpratnē pagasti izveidoti pirms 160. gadiem, tā ir senākā zināmā admistratīvā pamatvienība, kuras vēsture, iespējams, sākas jau 9. gadsimtā. Par pagastu izcelšanos un nozīmi daudz diskutēts. Vai Latvijas teritorijā tie sākuši veidoties Austrumlatvijā, latgaļu sentautai nonākot meslu atkarībā no Polockas, Pleskavas vai Novgorodas kņazistēm?
Vai tomēr pirmie pagasti veidojušies jau 9. gadsimtā Kurzemē skandināvu ietekmē? Vai pagasts ir slāvu vai ģermāņu tiesību institūts? Kā to saprata senatnē? Diskutabls ir arī jautājums par pēc 1866.gada reformas veidotajiem pagastiem. Kas tie bija – jauns slogs uz latviešu zemnieku pleciem, vai pašpārvaldes un valstiskuma skola?
Uz šiem un citiem ar pagastu vēsturi saistītiem jautājumiem atbildes meklēsim publiskā sarunā. Ikvienam klausītājam būs iespēja klātienē tikties ar vēstures pētniekiem un uzdot sev interesējošus jautājumus vai pat iesaistīties diskusijā.
Aicināti visi, kuriem interesē Latvijas, bet jo īpaši – Vidzemes vēsture!
Vēlams iepriekš pieteikties līdz 25. martam pa tālruni 29384512 vai e-pastā: info@tmr.gov.lv
Informāciju sagatavoja Guntis Zemītis,
TMR Pētniecības un krājuma nodaļas vēsturnieks
