Turaidas muzejrezervāta Turaidas baznīcā no 2025. gada 7. decembra līdz 2026. gada 6. janvārim būs apskatāma unikāla piparkūku izstāde “Pieskaršanās mirklis”.
Divpadsmit mākslinieki – Anita Paegle, Aleksejs Naumovs, Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze Avotiņa, Lizelote Anna Avotiņa, Signe Vanadziņa, Dace Saulīte, Artūrs Dimiters, Kristīne Kligina, Dina Dubiņa, Elmārs Gaigalnieks, Agnese Bule uzburs savu Ziemassvētku stāstu, apgleznojot piparkūku eņģeļus, kas tapuši radošā sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni” un sociālo uzņēmumu “Visi Var” dienas aprūpes centrā “Mālpils”.
Indra Seļuka, sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja pastāstīja: “Piparkūku cepējas ir Ilze Davičuka un Gaida Solovjova, kuras ar lielu interesi apgūst jaunas prasmes. Gaida norāda, ka nekad nav cepusi tik lielas piparkūkas un ļoti grib redzēt kāds būs gala rezultāts, kad mākslinieki būs tās apgleznojuši. Dienas centra “Mālpils” jaunieši jau ir ieplānojuši, ka visi kopā apmeklēs izstādi, noteikti arī citi dosies apskatīties šo skaisto kopdarbu, jo visiem interesē gala rezultāts. Piparkūku gatavošanā tiks izmantoti gandrīz 9 kilogrami piparkūku mīklas un katrs eņģelis tiek īpaši rūpīgi veidots un cepts.”
Moderno piparkūku izgatavošana aizsākusies ap 16. gadsimtu Dienvidvācijā. Sākotnēji ar garšvielām un dziedniecības augiem samaisītas medus kūciņas gatavoja klosteros un pilsētu aptiekās. Pilsētās šī prasme attīstījās, un tās sāka izgatavot plašāk, parādījās arī piparkūku cepēju cunftes. Slavenākās ir Nirnbergas piparkūkas (Lebkuchen), kas mūsdienās ir aizsargāts tradicionālais pārtikas produkts.
Izstāde ļaus sajust Ziemassvētku smaržu, gaismu un ļauties sirsnīgai klātbūtnes izjūtai vienā no vecākajām koka baznīcām Latvijā.
Aicinām ieplānot izstādes apmeklējumu decembrī un Ziemassvētku laikā, lai piedzīvotu savu “pieskaršanās mirkli” Turaidā.
Anita Paegle jau vairāk nekā 30 gadus veido neatkārtojamu vizuālo pasauli bērnu literatūrā, ilustrējot grāmatas un sadarbojoties ar pazīstamiem latviešu autoriem. Viņas darbi atpazīstami ar smalku akvareļu tehniku, bagātu krāsu slāņojumu un pasakainu noskaņu. Mākslinieces ilustrācijas izstādītas gan Latvijā, gan starptautiski. Paegle saņēmusi daudzas balvas, radījusi monētu dizainus Latvijas Bankai. Viņa ir viena no nozīmīgākajām bērnu grāmatu ilustrācijas autoritātēm Baltijā.
Aleksejs Naumovs kā mākslinieks pazīstams ar „en plein air” ainavu un pilsētas skatu glezniecību, ko raksturo intensīva krāsu izjūta, spilgta gaisma un atmosfēra, un viņa darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un citu institūciju kolekcijās, turklāt viņam piešķirtas augstas atzinības, tostarp Latvijas Nopelnu krusta komandiera ordenis.
Trīs paaudzes mākslā – Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze Avotiņa un Lizelote Anna Avotiņa. Ilze Avotiņasavos darbos parādījusi savu spilgto rokrakstu ar spēcīgu kolorītu un košām, luminiscējošām krāsām interpretē postimpresionisma tradīcijas, attēlojot dabu, noskaņas un iekšējo emocionālo pasauli, bieži ārpus tiešas dabas kopēšanas, bet ar personīgu redzējumu. Detalizēti viņa veido gan tradicionālas eļļas un temperas tehnikas darbus, gan realizējusi sienu gleznojumus un vitrāžas.
Kristīnes Luīzes darbos dominē košas, piesātinātas krāsas, precīzas detaļas, florāli motīvi, romantiski dārzi un idealizētas ainavas — kā sapņaina alternatīva realitātei, kur gaisma un cilvēks ikdienišķi saplūst. Kristīne Luīze ir pazīstama arī ar saviem vizuālajiem projektiem sadarbībā ar uzņēmumiem, kur viņas gleznas darbojas kā dizaina elements, tādējādi pārkāpjot tradicionālo audekla formu.
Šajā izstādē piedalās arī jaunākā no Avotiņu paaudzēm – Lizelote Anna Avotiņa.
Signes Vanadziņas darbos dominē spēcīga krāsu izjūta un emocionāla vizuālā valoda. Viņa izmanto jauktu tehniku ar slāņiem, kur kombinē klasiski krāsu laukumus, abstraktus motīvus un simboliskus priekšmetus, bieži papildinot darbus ar neparastiem materiāliem, kas piešķir kompozīcijām arhitektonisku struktūru. Gleznas balansē starp atpazīstamām formām un izplūdušām, deformētām versijām, ļaujot skatītājam ieiet starp tēlu un sajūtu, atklājot iekšējo dinamiku un emocionālo impulsu.
Dace Saulīte plaši pazīstama ar dekoratīvajiem interjera gleznojumiem prestižās vietās kā Melngalvju nams un Somijas vēstniecība. Viņas darbi aptver gan abstraktu glezniecību, gan interjera apgleznojumus — sienu un griestu kompozīcijas, kamīnu restaurācijas un ornamentus, kur krāsas un tekstūras savienojas ar telpas arhitektūru. Darbos izteikta kustība un atmosfēra — krāsu laukumi plūst, radot mākoņu, vēja vai ūdens atblāzmu sajūtu.
Artūrs Dimiters ir daudzpusīgs mākslinieks, kura plašais radošais spektrs iekļauj glezniecību, tēlniecību, fotogrāfiju un video mākslu. Viņa darbi raksturojas ar materiālu eksperimentēšanu — darbos „radītās matērijas izlietojuma varianti” kļūst par meditāciju par formu un saturu. Dimiters ir sarīkojis izstādi “Jā un Nē” Rīgā, kurā iekļauti gan gleznojumi, gan skulptūras, atklājot viņa interesi par abstraktu un ģeometrisku vizuālo valodu.
Kristīne Kligina apvieno figurālu glezniecību ar simbolisku un emocionālu tēlu pasauli, kur savijas daba, dzimtas stāsti un vēstures klātbūtne. Viņa izmanto tekstilmākslu un glezniecību, apvienojot jaunus un “pieredzējušus” materiālus, radot klusinātos zemes toņos gleznas ar smalku gaismu un caurspīdīgiem slāņiem, balansējot starp reālismu un poētisku abstrakciju.
Dina Dubiņa ir vienīgā māksliniece pasaulē, kas strādā ar juvelieru emalju lielos formātos. Mākslinieces mīlestība ir karstās emaljas tehnika. Sākot ar rotām un miniatūrām, līdz liela izmēra gleznām. Darbos savijas smalks materiālu jūtīgums un garīga simbolika. Māksliniece ir pievērsusies arī senlolotai idejai – gleznām ar dzintaru. Darbos tradīcija satiekas ar laikmetīgo mākslu, un rokrakstu raksturo gaismas, faktūras un trauslu tēlu mijiedarbe.
Elmāra Gaigalnieka darbos dominē ekspresīva glezniecība un emocionāli noskaņotas kompozīcijas. Viņš strādā galvenokārt ar eļļas un akrila tehniku, izmantojot bagātīgus krāsu slāņus un dinamiskus triepienus, lai radītu intensīvu vizuālo pieredzi. Eksperimentējot ar smiltīm, radījis savu autortehniku – krāsainas, telpiskas, nocietinātas smilšu gleznas. Gaigalnieka gleznas bieži atspoguļo cilvēka un dabas mijiedarbību, abstraktus motīvus un simbolus.
Agneses Bules darbos satiekas tradīcija un laikmetīgums. Viņas rokrakstu raksturo smalks simbolisms, organiskas formas un gaismas klātbūtne, kas veido poētisku telpu starp realitāti un sajūtu. Bule ir sociālā un mākslas projekta “Latviešu sapnis” autore, kā arī aktīva dalībniece dažādos starpdisciplināros projektos.
Adrese: Turaidas muzejrezervāts, Siguldas iela 10, Turaida. Baznīca atvērta katru dienu no plkst. 10.00 – 17.00. Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļetēm.
Informāciju sagatavoja Ieva Malceniece, Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
t.26542116
