Aicinot atcerēties Krišjāni Baronu un gūt iedvesmu, atskatoties uz viņa veikumu, garo mūžu un izturību, oktobra mēnesī notiks vairāki pasākumi:
11.oktobris plkst. 13.00 Pastaiga Dainu kalnā “Dainu kalna un Induļa Ojāra Rankas skulptūru unikalitāte šodienas acīm”. Sarunājas Arta Vārpa, mākslas zinātniece, LNMM Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja un Ilze Egle, māksliniece, tēlnieka Induļa Ojāra Rankas meita.
18.oktobris plkst.10.00 – 18.00 Krišjāņa Barona pārgājiens ar uzdevumiem sadarbībā ar Ziedoņa muzeju. Maršruts: Sigulda, K. Barona piemineklis-mājas “Dainas”-talka K.Barona takā. Pārgājiena noslēgums Dainu kalnā kopā ar tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas” un folkloristi Aigu Auziņu.
31. oktobris plkst.10.00 Rīts ar tautasdziesmu. K.Baronam – 190. Pie K. Barona pieminekļa Siguldā.
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un K.Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka, skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar daudzveidīgiem pasākumiem, kuros piedalīties aicināts ikviens.
Krišjānis Barons (1835-1923)
Krišjānis Barons (1835-1923) plašākai sabiedrībai vislabāk pazīstams ar savu darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošana, sistematizēšana un publicēšana krājumā “Latvju dainas”. Tomēr viņa interešu loks un ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir daudz plašāks. Viņš ir bijis valodnieks un tulkotājs, nodarbojies ar svešvārdu ieviešanu, piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija.
Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta “Pēterburgas avīzes” dibinātājs. Viņš ir publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, interesējies par matemātiku, astronomiju, ģeogrāfiju u.c., sagatavojis un izdevis vairākus populāri izglītojošus darbus, piemēram, bibliogrāfisku rādītāju “Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem” u.c.
Publicējis dzejoļus, stāstus, bet 1859. gadā izdotā grāmata “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti” ir unikāls darbs ar to, ka vienā grāmatā publicētas divas 19. gadsimta liecības par latviešu zemi un tautu.
Grāmata izdota, lai izglītotu latviešu tautu par zemi, kurā tā dzīvo, par citām tautām, kas mūsu zemi apdzīvo, kā arī par dzimtās latviešu valodas vērtību un senumu pasaules valodu vidū.
Krišjānis Barons Turaidā
Sava mūža pēdējo vasaru, 1922. gadā, Krišjānis Barons dzīvoja Turaidā “Dainu” mājās. Par šo laika posmu viņa vedekla Līna Barone savās atmiņās raksta: “Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, tēvs izgāja staigāt un pazuda uz vairākām stundām. Viņa nešķiramā pavadone, kadiķa bozīte vienā un saliekams krēsliņš otrā rokā, tā viņš izstaigāja un izkāpelēja kalnu kalnus.
Reiz kāds jauns cilvēks kāpis Turaidas kalnā pa stāvo taku un, piekusis uzkāpis augšā, atsēdies, lai atpūstos. Te viņš ieraudzījis, ka pa to pašu taku kāpj balts vecītis; tas kāpis un kāpis, līdz uzkāpis augšā, nedomājis atsēsties, bet, aiziedams sēdētājam garām, piegājis pie kalna malas, no kurienes atveras jauks skats uz Gaujas leju, brīdi noskatījies un lēnā garā soļojis tālāk.
Vecītis nemaz nelicies tik nokusis. Sēdētājs tad tikai apķēries, ka tas ir Barontēvs un nopriecājies par viņa izturību un lokanību vēl tik lielā vecumā”.
Foto: Edgars Semanis
