Jau aizvadīta pirmā nedēļa Turaidas Jāņkalna arheoloģiskajai izpētei. Tās mērķis ir Jāņkalna kā iespējamas arheoloģiskās vietas tuvāka noskaidrošana. Jāņkalns atrodas Turaidas muzejrezervāta teritorijā un tā nosaukums liecina par vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām. Jau iepriekš ir norisinājušies arheoloģiskie izrakumi dažādās Jāņkalna daļās.
Jāņkalna ziemeļu daļā 2014. un 2015.g. tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros tika noskaidrota Turaidas senā ķieģeļu cepļa vieta. 2013. gadā notika arheoloģiskie izrakumi Jāņkalna dienvidaustrumu daļā, dabīgā, iegarenā zemes paaugstinājumā, kur tika atrastas senlietas, kas datētas, sākot ar 10. gadsimtu – dzelzs kātcauruma šaurasmens cirvis, bronzas aproce, naži, gredzens un pakavsakta. Arheologs E. Jemeļjanovs ir izteicis pieņēmumu, ka šīs senlietas, iespējams, ir iznīcinātu apbedījumu piedevas, lai gan augsnē kauli nebija saglabājušies.
2025. gada arheoloģiskie pārbaudes izrakumi tiek organizēti Jānķalna centrālās aptuveni 70x180m lielās daļas dienvidu pusē ar mērķi iegūt paplašinātas zināšanas par vietas izmantošanu laika gaitā. Arheoloģisko izpēti organizē Turaidas muzejrezervāts, izpētes vadītāji ir muzejrezervāta speciālisti Egils Jemeļjanovs un Justīne Timermane.
Arheolģiskajos izrakumos piedalās Siguldas novada jaunieši Kristaps Ondzulis un Matīss Blūms un ilgstošas Turaidas muzejrezervāta vasaras praktikantes, brīvprātīgās un Jauno arheologu skolas dalībnieces Madara Avotiņa un Sindija Santa Zauere.
Darbos piedalās arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) vēstures un arheoloģijas maģistra programmas studente Karīna Janova-Jannava un doktorantūras studente Anna Batraga, kā arī Leidenes Universitātes students Mārcis Kļaviņš. Sadarbībā ar LU HZF Vēstures un arheoloģijas nodaļu un Latvijas Arheologu biedrību darbu gaitā arheologa Mārča Kalniņa vadībā Jāņkalnā tika veikta zondēšana un fosfātu analīzes.
Ģeoloģiskā zondēšana ietver šaura un neliela, bet dziļa zemes parauga izņemšanu. Šāds paraugs ļauj ielūkoties zemes slāņu struktūrā un veikt pieņēmumus par kultūrslāņa (slānis ar cilvēku darbības pēdām) dziļumu un intensitāti. Vairākās Jāņkalna vietās tika iegūti un aprakstīti šādi paraugi līdz 1m dziļumam, lai iegūtu paplašinātu priekšstatu par Jāņkalnu, kas var noderēt turpmākiem vietas izpētes nodomiem.
Fosfātu analīzes ir metode, kas ļauj noteikt cilvēka darbības intensitāti, balsoties uz augsnes paraugos esošo fosfātu daudzumu. Fosfors ir unikāls elements, jo ir jūtīgs un noturīgs liecinieks cilvēku darbībai. Fosfātu daudzums augsnē spēj liecināt ne tikai par cilvēka klātbūtni, bet arī norādīt par tās veidu un intensitāti.
Jau veiktā izpēte ir ļāvusi secināt, ka Jāņkalnā nav bijusi intensīva cilvēku klātbūtne. Netika konstatēts acīmredzams un izteikts kultūrslānis, kā arī analīzes neliecināja par intensīvu cilvēka darbību. Visdrīzākais Jāņkalns nav kalpojis kā apmetnes vieta.
Tas visdrīzākais nemaz nebija nepieciešams, ņemot vērā Turaidas pilskalna un Jelgavkalna apmetnes tuvumu un tur zināmo apdzīvotības intensitāti. Taču, vai Jāņkalna teritoriju Gaujas lībieši izmantoja apbedījumiem vai kādam citam nolūkam, ir vēl noskaidrojams jautājums, ko centīsies atrisināt šī gada arheoloģiskā izpēte.
Siguldas novada jaunieši piedalās arheoloģiskajos izrakumos Siguldas novada pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu nodarbinātības programmas ietvaros.
Sagatavoja Justīne Timermane, TMR galvenā speciāliste – vēsturniece