19. jūnijā tika atklāta izstāde “Par zemi, dziesmām un skulptūrām” Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Izstāde “Par zemi, dziesmām un skulptūrām” veltīta Dainu kalna 40. jubilejai. Dainu kalns tika atklāts 1985. gada 7. jūlijā – folklorista Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā. Ideja veidot Dainu kalnu radās toreizējā Siguldas novadpētniecības muzeja, tagad Turaidas muzejrezervāta, direktorei Annai Jurkānei.
Dainu kalns Turaidā vēsta par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu. Šobrīd tur izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras.
20. gadsimta 70. gadu beigās Latvijā veidojās folkloras kustība, kas aicināja saglabāt, apgūt un popularizēt latviešu tautas garamantas. Tās noklusētais mērķis – pretoties padomju okupācijas režīma uzspiestajai tradicionālās kultūras degradēšanai un tiekties uz neatkarības atgūšanu.
Šodien Dainu kalnu par savu var saukt lielākā daļa latviešu. Dainu kalna izveides pirmsākumos īpaši svarīgas bija talkas. Talcinieki ieradās no dažādiem Latvijas novadiem. Starp tiem bija dažādu nozaru pārstāvji, kurus vienoja vēlme izveidot īpašu vietu, kur sanākt kopā un vēstīt par latviskajā dzīvesziņā balstītajām vērtībām.
Dainu kalns kļuvis par tradicionālu folkloras festivāla “Baltica” norises vietu. Kopš pirmā festivāla Latvijā 1988. gadā, Dainu kalnā vienmēr ir muzicējuši etnogrāfiskie un folkloras ansambļi. Dainu kalns ir Atmodas laika – Dziesmotās revolūcijas simbols.
Izstādes veidotāji: Ieva Stūre, Maira Dudareva, Ija Kivlina, Anete Jenča, Aija Dzene.
Izstādes iekārtotāji: Jurijs Fjodorovs, Uldis Jēkabsons, Ivans un Sergejs Ivanovi, Jānis Spila, Gita Dāldere.
Izmantoti materiāli no Turaidas muzejrezervāta zinātniskā arhīva
Paldies Siguldas novada pašvaldība, Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrībai, Laimas būvmateriāli
Foto: Edgars Semanis
