Garākais ceļš uz Dainu kalnu sākas Dziesmu dārza pakājē pie skulptūras “Lībiešu putns”. Lībiešu taka, kas savieno Dziesmu dārzu ar Dainu kalnu, ir 800 metrus gara. Ejot pa to, var klausīties putnu dziesmās un vēja šalkās, vērot dabas un cilvēku veidoto ainavu.
Takas kreisajā pusē atrodas Jāņkalns, bet labajā iztek Rītupīte, kas savāc ūdeņus no Dziesmu dārza un apkārtējiem strautiem. Sākuma daļā taka ved pa sena ceļa vietu, pa kuru Turaidas lībieši senos laikos varēja nokļūt līdz Gaujai. Šķērsojot Rītupīti, taka aizved pie Skandinieku avotiņa. Te atklājas devona smilšakmens atsegums ar nelielu alu, no kuras iztek avots. Tālāk kāpnes ved Dainu kalnā.
Takas malās aug ozoli, oši, ievas, lazdas, sausserži, segliņi, irbenes un citi kokaugi. Turpat labi jūtas arī papardes, zaķskābenes, kumeļpēdas, dedestiņas, avotu veronikas, žagatiņas un citi interesanti augi. Sava vieta te ir arī dažādām sēnēm, sūnām un ķērpjiem.
Skandinieku avotiņš
Piedaloties kādā no Dainu kalna talkām 1982. gadā, alu un avotu atrod un iztīra Rīgas folkloras draugu kopa “Skandinieki.” Tā avotiņš iegūst “Skandinieku avotiņa” nosaukumu.
“Ūdentiņis, akmentiņis, Tie dzīvoja Saules mūžu” – tā vēsta tautasdziesma. Turaida ir pazemes ūdeņu pilna, kas lauztin laužas no zemes arī Dziesmu dārza un Dainu kalna nogāzēs. Ejot pa Lībiešu taku, Dainu kalna pakājē slāpes var veldzēt Skandinieku avotiņa spirdzinošajā ūdenī.
Avotiņš iztek no devona smilšakmens 3 m augsta un 6 m plata atseguma. Alas garums, pa kuru iztek avots, ir 6,5 m. Tā ir dziļākā ala Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Avotiņa ūdens ir tīrs, un tā temperatūra ir nemainīga +6° – +8° C.
Atsegto klinšu pakāji sedz sūnas un ķērpji, bet augšdaļā aug trauslā pūslīšpaparde, melnā ozolpaparde, sievpaparde, birztalu virza, zaķskābenes, sarkanā spulgotne u. c. augi.